Bruņurupuči ir dzīvnieki ar ilgu mūžu. Sarkanausu bruņuruči dzīvo 30 gadus, Vidusjūras – 125, bet lielie okeānā dzīvojošie jūras bruņurupuči – līdz 300 gadiem. Bet simtiem tūkstoši, miljoni bruņurupuču, nonākot zem viena jumta ar cilvēku, parasti nedzīvo ilgāk par diviem gadiem. Iemesls – nepareiza kopšana un uzturs.
Brīvā dabā – ilgs mūžs, bet nebrīvē? (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja nopirkts Vidusāzijas vai jebkurš cits uz sauszemes dzīvojošs bruņurupucis, nedrīkst nodot viņa rīcībā visu istabu vai dzīvokli. Tas var beigties ar nopietnām traumām, kā arī ar dzīvnieka saaukstēšanos. Bruņurupuča māja var būt tikai terārijs, tam jābūt diezgan plašam, lai dzīvnieciņš var brīvi staigāt. Terārija dibenā ieber grunti trīs līdz desmit centimetru biezā slānī. Ja grunts nav, bruņurupucis notrin nagus, viņam deformējas kājas. Turpat jāieliek kastīte vai kaut kas cits, kur dzīvnieciņš var noslēpties. Patvērumu ierīko tur, kur vienmēr ir vēss, - neapsildāmajā terārija daļā. Siltuma avots terārijā ir kvēlspuldze. Lielākā daļa sauszemes bruņurupuču labi jūtas pie temperatūras no +20 līdz +35 grādiem. Vasarā bruņurupuci obligāti jānes saulītē. Vislabākais šajā gadalaikā viņiem ir labi iežogots aplociņš vasarnīcas dārzā. Iežogojumam jābūt tādam, it sevišķi pie zemes, lai bruņurupucis nevar aizbēgt. Aplociņā var iesēt āboliņu, pienenes, zirņus, citus augus. Noteikti tajā jāierīko patvēruma mājiņa un ūdens. Ziemās bruņurupučus, it sevišķi jaunos, bet tādus visbiežāk arī pārdod, ir jāapstaro ar kvarca lampu. Jaunos bruņurupučus baro vienu, divas reizes dienā, pieaugušajiem, kas ir garāki par 10 cm, vienreiz nedēļā jābūt “badošanās” dienai. Visi sauszemes bruņurupuči pārtiek no augiem. Tāpēc viņu ēdienkartei jāsastāv no dārzeņiem, augļiem, zaļumiem, zirņu kātiem un lapām, pienenēm, āboliņa, ceļmallapām. Lai bruņurupucis neēstu tikai kādu vienu barības veidu, cietos dārzeņus un augļus jāsarīvē un jāsajauc. Šim maisījumam var pievienot pieneņu un citu augu lapas, sīki sakapātas nātres, ziemā – žāvētas nātres, auzu dzinumus. Jādod arī vārīti rīsi un kartupeļi. Bieži ieteiktā pienā izmērcētā maize tomēr nav ieteicama. Tiek uzskatīts, ka sauszemes bruņurupuči neēd neko citu, kā vien augus. Tomēr dabā novērots, ka augi nav vienīgā viņu barība. Viņi ēd uz zemes ligzdojošo putnu olas, dažādus bezmugurkaulniekus un pat maitas. Tāpēc sauszemes bruņurupučiem vajadzētu augļu un dārzeņu maisījumam pievienot maltu vai sīki sakapātu svaigu gaļu: bruņurupucim ar bruņu garumu 5-10 cm – 0,5-4 gramus, ar bruņu garumu 20-30 cm – 10-20 gramu. Gaļu var aizstāt ar tārpiem vai gliemjiem. Tāpat bruņurupučiem jādod polivitamīni, kuri tagad ir nopērkami zooveikalos, un kaulu miltus – kalcija un citu mikro- un makroelementu avotu. Bruņurupucim ar bruņu garumu 4-6 cm – 0,2 gramus, ar 6-7 cm – 0,4 gramus un bruņurupucim ar 7-10 cm garām bruņām – 0,5 gramus. Vienreiz nedēļā bruņurupuči jāmazgā 35 grādus siltā ūdenī. Tas veicina zarnu attīrīšanos un stimulē apetīti. Ūdeni mazgāšanai, tāpat kā dzeramo, lieto tikai pēc nostādināšanas: ūdenim divas diennaktis jāpastāv traukā ar platu kaklu. Pēc peldes bruņurupucītis rūpīgi jānoslauka dvielī, lai viņš nesaaukstētos. Kad rudenī bruņurupucis sāk censties ierakties smiltīs, tas nozīmē, ka viņš ir gatavs ziemošanai. Bruņurupuci mazgā, tad nedēļu nebaro, pēc tam uz dienām divām pārnes vēsā telpā un beidzot ieliek koka kastē ar sūnu pakaišiem 20-30 cm biezumā un apklāj ar sausām lapām. Temperatūrai ziemošanas laikā jābūt ne augstākai par +8 grādiem. Saldūdens bruņurupučiem, tai skaitā arī sarkanausu, jādzīvo akvaterārijā vai akvārijā ar piekārtu saliņu. Labāk, ja tāds akvārijs ir no organiskā stikla. Diviem bruņurupučiem ar bruņu garumu 20-30 cm ir vajadzīgi 150-200 litri ūdens. Saliņu novieto akvārija centrā. To izgatavo no divām izmēros vienādām organiskā stikla plāksnēm, kuras ar stiepli savieno asā leņķī vienu pret otru. Uz augšējās, slīpās plāksnes ierīko bedrītes un robiņus, lai bruņurupucim būtu vieglāk pa to kāpt. Vienu šīs plāksnes galu nolaiž ūdenī. Apakšējo plāksni visu iegremdē ūdenī. Tai jābūt novietotai paralēli dibenam un tādā dziļumā, lai bruņurupucis, atrodoties uz tās, var pacelt galvu virs ūdens un ieelpot. Kad akvārijā ir saliņa, bruņurupucis uz augšējās plāksnītes jutīsies kā uz sauszemes, bet uz apakšējās kā seklūdenī. Apsildāmo ierīci novieto virs saliņas. Ūdens temperatūrai akvārijā jābūt no +20 līdz +28 grādiem, bet gaisa temperatūrai – no +20 līdz +30 grādiem. Jaunie bruņurupuči aug ātrāk, ja ūdens regulāri ir tīrs. Jālieto tikai nostāvējies ūdens. Saldūdens bruņurupučus baro ar zivīm, vardēm, saldūdens moluskiem, garnelēm, circeņiem, prusakiem, sliekām, gaļas gabaliņiem, kalmāra fileju. Tāpat arī jādod salāti, kāposti, burkāni, āboli, pieneņu lapas, dažādas ūdenszāles. Jaunos bruņurupučus līdz divu gadu vecumam baro katru dienu, pieaugušus – divas, trīs reizes nedēļā. Zivis jaunajiem dod sīki sakapātas ar visām asakām, pieaugušajiem – lielos gabalos. Nav vēlams barot bruņurupučus ar treknām zivīm. Saldētas zivis atkausē un dod siltas. Bruņurupuču ēdienkarte nedrīkst būt vienveidīga. Ja tos ilgi baro tikai ar zivīm, sākas hipo- vai avitaminoze. Saldūdens bruņurupučiem, tāpat kā sauszemes, jādod vitamīni, kalcijs, un viņi jāapstaro ar ultravioletajiem stariem.