Politiskās reklāmas marionetes (35)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Aizvadītās pašvaldību vēlēšanas bija klusākas un mierīgākas. To atzīst visi. Reklāmas bija, bet ne tik masīvā lavīnā, kā to vērojām pirms Saeimas vēlēšanām. Šoreiz jau arī nemaz nevarēja būt savādāk, jo likums neļāva partijām tērēt tik daudz naudas, cik iepriekš. Bet kad tā padomājam - kas īsti ar mums notiek... Ja jau tā naudas plūsma nebūtu ierobežota, tad taču pār mums gāztos kārtējā reklāmas lavīna. Tas nozīmē, ka partijas mums sevi vienkārši iemāna. Un mēs tam ļaujamies.

Skaitļi ir lakoniski un tajā pašā laikā satriecoši. Četras vietas Rīgas domē Pirmajai partijai tikušas, beidzamo mēnešu laikā kāpinot savus reitingus par vairāk nekā 100 procentiem. Tautas partija šajā laikā popularitāti palielinājusi uz pusi. Bet mūsu simpātijas vienai vai otrai partijai tomēr vairāk ir iracionāla lieta. Un tieši to izmanto sabiedrisko attiecību un reklāmas speciālisti, lai pirms vēlēšanām mums pārdotu politiķus un partijas. Un mēs uzķeramies, par ko arī vēlēšanu iznākums.

Filips Rajevskis, sabiedrisko attiecību speciālists: „Ja sabiedrība gribētu būt tik gudra un nenomakšķerējama, tad viņa ļoti interesētos par politiku, lasītu diendienā avīzes un tad viņai daudz grūtāk būtu sastāstīt brīnumus. Bet, tā kā sabiedrība par politiku neinteresējas, tad mirkļa emocijas, kad cilvēks aiziet vienreiz četros gados uz vēlēšanām, tur ir tas moments, ka tās mirkļa emocijas var radīt.”

Ēriks Stendzenieks: „Pilnīgi noteikti vispirms ir ideja un politisks spēks, kuru ir vērts reklamēt, un tad ar reklāmas palīdzību mēs mazliet iespiežam pedāli grīdā. Citam tas paātrinājums ir lielāks, citam mazāks.”

Report.: Ērika Stendzenieka viedoklī der ieklausīties, jo viņam Pirmā partija jau tagad var celt pieminekli – gan Saeimā, gan Rīgas domē mācītāju partija netiktu, ja nebūtu Stendzenieka talanta. Pats reklāmas guru gan saka, ka šīs partijas tēla veidošana nav pretrunā ar viņa politiskajām simpātijām un sirdsapziņu. Bet vispār taču sabiedrisko attiecību profi darbojas kā killeri – nekā personiska, tikai darbs.

Filips Rajevskis: „Visbēdīgākais sanāk tad, kad cilvēks sāk rakstīt politiskās programmas, tad tas ir manipulatīvais moments, bet, ja cilvēkam nav jādomā, kas notiks pēc vēlēšanām, pēc vēlēšanām tā ir politiķu problēma un vēlētāju problēma. PR cilvēkam darbs beidzas – vēlēšanas ir notikušas, rezultāts ir – labs, slikts, paldies. Līdz nākošām vēlēšanām.”

Ēriks Stendzenieks: „Konspiratīvi nevar uzbūvēt reklāmas kampaņu, kas visu sagriež otrādāk un metrs nav metrs, sekunde vairs nav sekunde un grīda ir griesti. Es domāju, reklāmai, tāpat kā teātrim, kino un mūzikai, ir savas iedarbības robežas.”

Roberts Ķīlis, sociālantropologs: „Politiskā reklāma var labi strādāt tad, kad cilvēks pierod pie reklāmas, ir jāpaiet kādam laikam, lai cilvēks pierastu pie reklāmas.”

Report.: Ja pavērojam politiķu uzvedību pirms vēlēšanām, ko viņiem, protams, ieteikuši tēla veidotāji, tad ir vērojama ārkārtīgi liela līdzība ar šovbiznesa zvaigznēm. Eksperti saka, ka tas ir tikai loģiski, jo popkultūras principi rada cilvēkiem interesi par procesiem kā tādiem. Izrādās, ka politiķiem ir pat priekšrocības.

Agris Semēvics, mūzikas producents: „Politiķi ir apskaužamā situācijā, jo viņiem ir ārkārtīgi labas reklāmas iespējas, viņiem ir milzīgs televīzijas atbalsts. Tie, kas ir aktīvāki, tajos izlaidumos pavīd nepārtraukti. Mūziķim Latvijā ir ārkārtīgi jāpiedomā, kā tur trāpīt.”

Report.: Nu, bet tomēr, vai politiskā reklāma, kas, saprotams, par reklamējamo objektu runā vispārākajā pakāpē, nekropļo mūsu uztveri par lietām?

Ēriks Stendzenieks: „Nekropļo, jo par sliktām pusēm runā mediji, daudz vairāk, nekā viņiem vajadzētu to darīt.”

Roberts Ķīlis: „Ja kāds reklamē savus produktus supermārketā, tad viņš reklamē ne tikai produktus, bet arī supermārketu. Tāpat ir ar politisko reklāmu. Jūs ne tikai reklamējat savu partiju, bet arī pašu vēlēšanu faktu. Tai brīdī, kad reklāmas nav, arī vēlēšanu notikumu reklāma samazinās. Tad cilvēki mazāk iet. Es neesmu pārliecināts, ka šajos ideālistiskākajos aprēķinos cilvēki tic, ka, samazinot reklāmu, sāks iepazīties dziļāk ar to, ko šīs partijas liek priekšā.”

Report.: Patīk mums tas vai ne, bet šodien reklāma, sabiedriskās attiecības ir kļuvušas par demokrātijas procesa sastāvdaļu. Tikai jāņem vērā, ka pārlieku liela atkarība no sabiedriskajām attiecībām, draud ar populismu un primitīvismu.

Ēriks Stendzenieks: „Es domāju, ka tas ir ne vairāk kā garšvielas likt. Ēdiens ir pats par sevi, un tu viņam mazliet pipariņu, mazliet kardamona. Ne vairāk.”

Report.: Tāpēc neprasiet astei, kāpēc tā luncina suni. Tā ir suņa un visu mūsu problēma.

Komentāri (35)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu