Orkāns "Ervins" jūrā ieskalojis 150 hektārus Latvijas

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Paradoksāli, taču visdārgākā zeme ir tieši pašā jūras krastā, lai gan, pastiprinoties rietumu vējiem Rīgas līča piekrastē, arvien biežāk īpašumus daļēji vai pilnīgi var noskalot jūra. Jau vairāk nekā desmit gadus ģeogrāfijas profesors Guntis Eberhards pēta Latvijas jūras krasta erozijas procesus.

Pēdējo septiņdesmit gadu laikā, vētrās noskalojot 50 līdz 200 m platu pamatkrasta joslu, Latvija kļuvusi mazāka par 800 līdz 1000 hektāru. Profesors nupat apzinājis 9. janvāra orkāna "Ervins" nodarītos postījumus Latvijas piekrastei, tie nav nekādi mazie – jūrā ieskaloti līdz 6 miljoniem kubikmetru mūsu zemes.

Jūras krastu noskalošana un zemo teritoriju applūšana vētru laikā daudzām valstīm (tajā skaitā Vācijai, Polijai, Lietuvai, Latvijai), kuru krastus veido irdeni, viegli izskalojami nogulumieži, rada un arī turpmāk radīs arvien nopietnākas problēmas.

Latvijā pret noskalošanu vētru laikā ir jutīgi vairāk nekā 60% krastu no 496 km garās Latvijas krasta līnijas. Paaugstinātas jūras krasta erozijas 30 – 50 m platajā joslā atrodas 20 apdzīvotas vietas ar vairāk nekā 100 dzīvojamām mājām, saimniecības ēkām, ražotnēm. Jūras apdraudētas ir arī bākas, kapsētas, ceļi, elektropārvades līnijas, sakaru kabeļi u. c.

Taču G. Eberhards brīdina: tas vēl nav viss. Tuvāko 20 – 50 gadu laikā jūras apdraudēto objektu skaits trīskāršosies. Galvenās riska joslas ir Rīgas līča Kurzemes krasts no Rojas līdz Jūrmalai, Vidzemes krasts no Saulkrastiem līdz Tūjai, Kolkasrags, krasts no Ventspils līdz Liepenei, Pāvilosta–Jūrkalne–Sārnate, Liepāja–Šķēde, Bernātu rags, Nida – Pape.

Krasts noskalots pat līdz 30 metriem

2005. gada 9. janvāra vētra, kad vēja ātrums Latvijas piekrastē (Ventspilī) sasniedza 40 metrus sekundē (140 km/h), bijusi pati spēcīgākā pēc 1969. gada 2. novembra. Hidrometeoroloģijas dienests izplatīja informāciju, ka līdzīgas vētras var atkārtoties reizi simts divsimts gados, faktiski – pēc 35 gadiem.

Datu par 1969. gada vētras postījumiem un krastu noskalošanu nav, jo nebija pētījumu, bet informāciju bija aizliegts publiskot, stāsta G. Eberhards. Lai gan šogad orkāna maksimālais ātrums bija pat mazāks nekā 1969. gadā, taču vētra bija ilgstošāka un spēcīgāka. 2005. gadā ūdenslīmeņi visā Latvijas piekrastē bija visaugstākie pēdējo 120 gadu laikā un arī visilgākie. Divdesmit trīs stundas, dažviet pat visu diennakti, ūdenslīmenis bija par 1 m augstāks nekā parasti, bet 7 – 8 stundas tas pārsniedzis 2 metru atzīmi.

Tāpēc arī tik ievērojami teritoriju applūdumi Rīgas līča dienvidu piekrastē, daļēji arī Vidzemes krastā, skaidro jūras krastu pētnieks. Parastajās vētrās (1993., 1999., 2001. gadā) maksimālie ūdens līmeņi (1,5 – 1,8 m ) tika sasniegti īslaicīgi, tikai dažas stundas.

Ilgstoši valdot dienvidrietumu, rietumu vēju virzienam pie ekstremāli augstiem ūdenslīmeņiem, tika noskaloti 40% no kopējā jūras pamatkrasta (Nida–Liepāja–Ventspils–Liepene, Kolkasrags, Saulkrasti–Salacgrīva). Ap 200 kilometru garumā krasts tika noskalots vidēji 3 līdz 5 m, vietām pat līdz 30 metru platumam, izveidojot nepārtrauktu stāvkrastu joslu. Parastajās spēcīgajās vētrās krastu noskalošana notikusi 30 – 60 kilometru garumā, vidēji par 3 – 5 m (maksimāli 10 – 18 m). Tātad "Ervins" Latvijai gājis pāri trīskārt postošāk nekā tās stiprās vētras, ko atceras jūras krastu iemītnieki.

Ervin, ko tu dari?

Patiesos "Ervina" postījumu apmērus mēs, visticamāk, zināsim tikai rudenī, taču profesora G. Eberharda provizoriskie rēķini liecina, ka janvāra orkāns no Latvijas piekrastes jūrā ieskalojis četrus līdz sešus miljonus kubikmetru smilšu, grants, oļu un mālu. Lai šādu daudzumu materiālu transportētu ar vilcienu, būtu nepieciešami 80 – 120 tūkstoši vagonu. Jūrā ieskaloto derīgo izrakteņu vērtība lēšama ap 6 miljoniem latu.

Pilnīgi vai daļēji noskalotas priekškāpas vairāk nekā 30 km garumā (Jūrmalā, Daugavgrīvas salā, Vecāķos, Vitrupē, Salacgrīvā u. c.). Tur tagad nepieciešami kārklu stādījumi. Tad ap kārkliem vējš sapūstu smiltis un ar gadiem atkal būtu kāpas, kas aizsargātu krastu no noskalošanas.

Daugavgrīvas salā atjaunojusies lagūna, viļņi pārrāva kāpu joslu un applūdināja teritoriju līdz vietai, kur krasts atradās pirms 300 gadiem. Daļēji sagrautas krasta hidrotehniskās aizsargbūves Daugavgrīvā, Skultē, Jūrmalā, Pāvilostā, Papē. Vairākās vietās Vidzemes krastā (Skulte–Salacgrīva) un gar atklāto Baltijas jūru pārrauti vai bīstami apdraudēti vietējās nozīmes ceļi. Lai atjaunotu priekškāpas, krasta, ēku un ceļu aizsardzībai nepieciešams vairāk nekā miljons latu. – Uz visiem laikiem zaudēto jūras noskaloto zemes platību (nacionālo un dabas parku, liegumu, apdzīvoto vietu, pļavu, mežu teritoriju) vērtība ir vismaz 7,5 miljoni latu, – aprēķinājis ģeogrāfs.

Uz augšu