Kvēpam piemēro drošības līdzekli - policijas uzraudzību (15)

Tas nozīmē, ka Kvēpam regulāri jāierodas policijā, noteiktā laikā jāatrodas savā dzīvesvietā, viņš nedrīkst veikt administratīvos pārkāpumus, piemēram, ar automašīnu pārsniegt ātrumu. Pretējā gadījumā viņš būs pārkāpis noteiktā drošības līdzekļa nosacījumus, un KNAB būs pamats pārvērtēt drošības līdzekļa veidu, tajā skaitā, birojs varēs atkārtoti lūgt tiesu viņu apcietināt. Kā drošības līdzekli KNAB varēja piemērot arī citu personu galvojumu. Kā ziņots, par Kvēpu bija gatavi galvot viņa tēvs un māsa, "Latvijas Neatkarīgās Televīzijas" (LNT) ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, TV3 informatīvi izklaidējošajā raidījuma "Bez tabu laiks" moderators Ēriks Niedra, aktieris Zigurds Neimanis un Latvijas Radio reklāmas pakalpojumu daļas vadītājs Aigars Dinsbergs. Kvēpa pārstāvētais Bruno Liberta zvērinātu advokātu birojs "Heidelberga" uzskata, ka KNAB pretlikumīgi pārkāpis Kvēpa Satversmē noteiktās tiesības uz brīvības un personas neaizskaramību, jo tiesībsargu pienākums bija atbrīvot viņu šodien līdz plkst.13.10, taču tas netika izdarīts vēl vismaz līdz plkst.14. Kā LETA jau ziņoja, tiesa norādīja, ka nepastāv neviens apstāklis, kas pamatotu nepieciešamību Kvēpu apcietināt, tāpat nav arī apstākļu, kas liecinātu, ka advokāts, atrodoties brīvībā, varētu ietekmēt krimināllietas izmeklēšanu vai lieciniekus, vai izvairīties no tiesībsargājošajām iestādēm. Neskatoties uz šo tiesas lēmumu, KNAB darbinieki, kas konvojēja Kvēpu uz tiesu, pēc lēmuma pasludināšanas uzlika viņam roku dzelžus, lai gan līdz trīs diennakšu ilgā sākotnējās aizturēšanas termiņa beigām bija atlikusi mazāk nekā stunda. LETA jau ziņoja, ka Kvēps 14.februārī tika aizturēts, pārstāvot ūdensapgādes, apkures un dārza preču vairumtirgotāja SIA "Akvedukts" intereses strīdā ar maksātnespējīgo SIA "Koras" par 10 000 latu parādu. KNAB norāda, ka Kvēps devis "Koras" administratora pārstāvim juristam Mārim Sprūdam 2000 latu, lai viņš atteiktos no iepriekš celtās prasības tiesā. KNAB to traktē kā komerciālo uzpirkšanu, par ko likums paredz kriminālatbildību. Savukārt Kvēps tiesā uzsvēra, ka nav veicis nekādas nelikumīgas darbības un nav komerciāli uzpircis Sprūdu, nauda dota saskaņā ar panākto mierizlīgumu "Akvedukts" un "Koras" strīdā. Pēc advokāta teiktā, Sprūds pats jau pērn izteica piedāvājumu par mierizlīgumu "Akvedukts" pārstāvjiem. Tas gan esot noticis agresīvā stilā. Tolaik Kvēps vēl nepārstāvēja "Akvedukts" intereses. Pēc tam, kad "Akvedukts" nolīdzis Kvēpu, vairākkārt sazinoties ar Sprūdu, sarunās mainījušās gan mierizlīguma summas, gan laiks, kad paredzētas tikšanās un mierizlīguma parakstīšana. Kvēps uzskata, ka Sprūds "spēlējies, lai novilcinātu laiku". Pēdējā tikšanās bija paredzēta piektdien, 11.februārī plkst.9, taču Kvēps uz to nevarēja ierasties, jo bija jādodas uz strīdīgo AS "Latvijas kuģniecība" (LK) pilnsapulci, kurā viņš pārstāvēja mazā akcionāra Olafa Berķa intereses. Sprūds esot uzstājis, ka nepieciešams tikties vēl pirms sapulces plkst.8.30. Šīs tikšanās laikā panākts mierizlīgums un Sprūdam samaksāti tajā paredzētie 2000 latu. KNAB Kvēpu aizturēja tikai pirmdien, 14.februārī plkst.13.10, kad viņš bija ceļā uz tiesu, lai apstiprinātu panākto mierizlīgumu. Ar Sprūdu aģentūrai LETA trīs dienu laikā nav izdevies sazināties, uz telefona zvaniem un īsziņām viņš neatbild. Kā ziņots, Kvēps patlaban aktuālajos strīdos starp AS "Ventbunkers" un LK īpašniekiem pārstāv mazākuma akcionārus - Berķi, Oļegu Stepanovu un Ediju Kizenbahu. Pēc Kvēpa aizstāvja Saulveža Vārpiņa domām, aizturēšana ir saistīta tieši ar viņa aizstāvamā profesionālo darbību pēdējā laika "skaļajās" lietās saistībā ar šiem diviem uzņēmumiem. Advokāts uzskata, ka ir aizturēts iebiedēšanas nolūkā. KNAB to noliedz. Krimināllieta pret Kvēpu par komerciālo uzpirkšanu ierosināta pēc Krimināllikuma (KL) 199.panta 1.daļas. Šis pants paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra statistikas dati liecina, ka šī ir tikai otrā lieta Latvijas vēsturē, kas ierosināta par komerciālo uzpirkšanu, aģentūru LETA informēja ministrijā. Krimināllikumā pants par komerciālo uzpirkšanu tika iekļauts 1999.gadā. Pirmajā lietā, kas tika ierosināta pēc šī panta, tiesa apsūdzēto attaisnoja. Jau ziņots, ka KNAB Kvēpam piedāvājis liecinieku aizsardzības programmu, ja viņš sniegs liecības par "lielajiem noziegumiem", aģentūrai LETA apstiprināja Vārpiņš. "Neviena "lielā lieta" gan konkrēti netika nosaukta, bet mums šķiet, ka tas "velk" uz "digitālās lietas" pusi," sacīja Vārpiņš. AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs", kas 2002.gada novembrī noslēdza līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Ltd." par digitālās jeb ciparu televīzijas ieviešanu Latvijā, bija nolīgusi Kvēpa pārstāvēto advokātu biroju juridisko pakalpojumu sniegšanai.