Kā izcelties vienaudžu vidu, kā kļūt populārai savā skolā, kā saprasties ar vecākiem, kā iegūt īstus draugus? Tipiskas tīņu problēmas… Cik viegli vai grūti būt par tīni 21.
Vai viegli būt tīnim?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
gadsimtā ir patiesībā, mēģināja noskaidrot četras «Avenes» lasītājas — Helēna (13), Inese (13), Elīna (12) un Linda (12).
— Vai viegli būt 21. gadsimta tīnim?
Linda: — Nav viegli, jo nemitīgi jādomā par savu izskatu. Un arī ļoti daudz jāmācās.
Elīna: — Un jāpacieš briesmīgas skolotājas.
Helēna: — Daudzi saka, ka tīņi ir nejauki — ir rupji, apsaukā, apsmej…
Inese: — Jā, liela daļa tīņu ir rupji. Ar tādiem ir grūti sadzīvot.
Helēna: — Dažreiz viņi kļūst rupji tādēļ, lai pielāgotos un izpatiktu citiem, lai viņus neapsmietu. Būt tīnim ir grūti. Jādomā, ko tu vilksi uz skolu, vai tevi neapcels. Vienmēr jau visi saka, lai neņem galvā, bet to nemaz nav tik viegli izdarīt.
Inese: — Bērniem apģērbu izvēlas vecāki, pieaugušie pilnībā lemj par sevi, bet tīņi, kuriem apģērbs laikam ir vissvarīgākais, ir tā pa vidu.
Inese: — Es iepērkos kopā ar vecākiem, bet neļauju pirkt to, ko es nevalkāšu, un vecāki to akceptē.
Linda: — Man ir zināma meitene, kurai apģērbu pērk vecmāmiņa, tāpēc viņu visi skolā apsmej.
Elīna: — Tas ir šausmīgi, ja apsmej.
— Vai mammām tīņu gados bija vieglāk?
Visas: — Jā!!!
Inese: — Viņu laikā bija stingrākas prasības, tāpēc bija lielāka kārtība.
Linda: — Visiem bija vienādas skolas formas.
Helēna: — Un vecākiem nebija tik grūti izdomāt, ko bērnam vilkt mugurā.
Inese: — Bet tagad ir — ka tik tu stilīgāk un labāk izskaties!
Helēna: — Tagad jau arī grib ieviest skolās formas.
Elīna: — Bet tad nevar izcelties! Un ne jau visiem tās formas izskatās tik labi!
Helēna: — Mums tagad korī šūs vienādus tērpus. Galīgo lēmumu pieņems skola, bet katrs bērns varēja pateikt, kādu tērpu viņš gribētu. Ja tā varētu būt arī ar skolas formām, tad tās varbūt nebūtu tik briesmīgas. Bet vēl, par problēmām runājot, nav patīkami, ka ir skolotāji, kuri mēģina parādīt savu varu, neieklausās skolēna viedoklī. Īpaši piekasīgas mēdz būt gados vecas skolotājas, kuras parasti atrod kaut ko, par ko pateikt ko sliktu, un tad krītas tīņa pašvērtējums.
Linda: — Mums ir skolotāja, kura mēdz izteikt izsmejošas piezīmes, un tad visa klase par to cilvēku smejas.
Inese: — Mums klasē ir viena meitene, kuru pilnīgi visi apceļ. Bija tāds laiks, kad viņa vienkārši nenāca uz skolu.
Helēna: — Vēl jau tīņu vidū aktuāla ir problēma, ka tevi var pamudināt uz dzeršanu un pīpēšanu. Kaut gan problēma jau ir arī tā, ka ir veikali un kafejnīcas, kurās pat bērniem pārdod alkoholu un cigaretes.
Inese: — Daudziem mēdz būt problēmas ar klases audzinātāju. Ja viņai ir slikts garastāvoklis, tas parasti sabojājas arī bērniem.
Elīna: — Mums ir gados jauna audzinātāja. Varbūt tāpēc viņa mūs labāk saprot.
— Kas tīņu dzīvē ir labs?
Helēna: — Mēs varam ģērbties tā, kā vēlamies. Arī veikalos ir ļoti plaša izvēle — tu pārsvarā tiešām vari atrast tieši to, ko vēlies.
Linda: — Grūti izdomāt tās priekšrocības. Parasti jau pamana tikai sliktās lietas.
— Tīņu attiecības ar vecākiem.
Helēna: — Kā kurā ģimenē.
Inese: — Ir tādas, kur uzklausa un pieņem to, ka tīnis arī var domāt citādāk, bet ir arī galīgi pretēji.
Helēna: — Ir ļoti daudz vecāku, kuri savus bērnus vērtē pēc atzīmēm. «Ja tev nav labas atzīmes, tad tu nekur netiksi.» Bet vajag taču saprast, ka vienam cilvēkam nevar padoties visi priekšmeti, ka var nepadoties algebra vai ģeometrija. Tāpēc man patīk manu vecāku pieeja. Viņi saka: dari kā gribi, tā ir tava nākotne.
Inese: — Ir jau arī baigais stress, ja katru dienu ir jāsaspringst, lai tikai es dabūtu 8 vai vairāk, citādi vecāki uz mani atkal bļaus.
Linda: — Ir arī vecāki, kuri iekausta par sliktām atzīmēm.
Helēna: — Es zinu kādu puisi, kura tēvs pelna labi, bet viņa ģimenē nekad nav naudas, jo tēvs visu nodzer. Arī viņu sit par sliktām atzīmēm, tāpēc viņš neiet mājās, bet blandās apkārt.
— 21. gadsimta tīņu galvenās vērtības.
Elīna: — Izskats.
Helēna: — Draugi.
Inese: — Ģimene.
Helēna: — Vēl varētu būt izglītība.
Inese: — Jā, jo mūsdienās nekur tālu nevar tikt, ja tev nav laba izglītība un diploms.
— Mūsdienu vidusmēra latviešu tīnis.
Inese: — Galvenais viņam noteikti ir izskats. Viņš ģērbjas tā, kā patīk pašam, bet arī tā, lai izskatītos stilīgi un rastos iespaids, ka viņš seko modei. Klausās stilīgu popmūziku. Mūsdienās tīņi vairāk pīpē un dzer nekā agrāk, jo tagad vairs nav tik spēcīgas kontroles. Es gribētu, lai tīņi ir labsirdīgi, bet pārsvarā tomēr viņi ir rupji.
Linda: — Viņš ir stilīgs, spilgts, krāsains. Cenšas līdzināties skolas populārākajiem cilvēkiem, lai pats būtu populārs. Viņš ir arī diezgan rupjš.
Elīna: — Ģērbjas stilīgās, krāsainās drēbēs, labi mācās, klausās mūziku, kas viņam pašam patīk un kas ir topā, nav īpaši rupjš, ir labsirdīgs un draudzīgs. Normāls cilvēks.
Helēna: — Krāsoti mati, ģērbjas pēc savas gaumes, nevis pēc pēdējā modes kliedziena, diezgan labas sekmes, diezgan draudzīgs.
— Tīņi pēc gadiem 50.
Visas: — Tie būs vēl trakāki!
Helēna: — Vai nu būs galīgs cietums, vai arī galīga nekārtība.
Elīna: — Var jau būt, ka tīņi kļūs pieklājīgi, labi mācīsies, nelamāsies, ģērbsies kārtīgi, nedzers, nepīpēs, būs tādi kā agrāk.
Helēna: — Es domāju, ka tas nav iespējams.
— Kā neaizplūst līdzi tai negatīvajai straumei, kas dzer, smēķē…
Helēna: — Vienkārši vajag domāt ar savu, nevis kāda cita galvu.
Inese: — Nevajag pakļauties un klausīt citiem.
Elīna: — Vajag padomāt, pie kā tas var novest nākotnē.
— Vai gribas ātrāk pieaugt?
Helēna: — Nē. Tagad ir skola un mājas darbi. Bet pieaugušiem ir jāiet uz darbu un ilgi jāstrādā, ir visādi uztraukumi un stress. Agri jāceļas un vēlu esi mājās. Vēl bieži gadās tikt sliktākā darbā un pelnīt mazāk, nekā tu vēlējies. Jāmaksā rēķini, jāuztur ģimene, jāmāk taupīt… Grūti!
Inese: — Jāmāk sevi iegrožot. Visu mūžu tāpat nevarēs darīt, ko grib.