Domstarpības par Ukrainas politisko krīzi šodien aizēnoja arī Eiropas Savienības un Krievijas galotņu tikšanos Hāgā. Prezidents Putins un Eiropas Savienības vadība vienojās vienīgi par to, ka jādara viss iespējamais, lai notikumi Ukrainā nebeigtos ar asinsizliešanu. No Hāgas ziņo Ansis Bogustovs.
ES un Krievijas galotņu tikšanos aizēno notikumi Ukrainā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kamēr Eiropas Savienība arvien skaļāk pieprasa varbūt pat organizēt atkārtotas vēlēšanas Ukrainā, Krievijas prezidents Putins stingrā tonī šeit Hāgā uzsvēra, ka neviena cita valsts nedrīkstētu apšaubīt vēlēšanas Ukrainā.
Jāatgādina, ka pats Krievijas prezidents apsveica savu atbalstīto kandidātu Janukoviču vēl pirms vēlēšanu rezultātu oficiālās izsludināšanas.
Eiropas Savienības līderi tikmēr atgādināja, ka uzticas tikai tādām vēlēšanām, kuras par demokrātiskām atzīst arī starptautiskie novērotāji. Jāteic, arī preses zālē daudzi žurnālisti šodien bija tērpušies oranžos toņos – solidarizējoties ar Juščenko vadītās opozīcijas aktīvistiem Kijevā. Vēl bez tam Krievijas un Eiropas Savienības līderi nodibināja īpašu diskusiju forumu par cilvēktiesību jautājumiem. Krievijas diplomāti jau steidza paziņot, ka pirmais un galvenais jautājums tajā – krievvalodīgo minoritāšu jautājums Baltijā.
Brisele no savas puses jau pieteikusi diskusijām Čečenijas jautājumu. Savukārt eirodiplomāti Latvijas Televīzijai skaidroja, ka šīs jaunās ekspertu grupas darbība nozīmē, ka šā līmeņa problēmas turpmāk, iespējams, vairs netiks gari un plaši pārrunātas prezidentu un premjeru tikšanās reizēs. Otra, īpaša darba grupa tika nodibināta, lai risinātu Maskavai bažīgo kravu tranzīta jautājumu uz Kaļiņingradas anklāvu caur Lietuvu.