Rakstura noteikšana pēc rokraksta

Es gan paškritiski atzīstu, ka mans rokraksts ir vienkārši drausmīgs, gandrīz neviens to nespēj izlasīt. Taču ARVĪDS PLAUDIS nav glītrakstīšanas skolotājs. Viņš ir grafologs, kas pēc rokraksta nosaka cilvēka raksturu. Arvīds Plaudis ar rokrakstu pētniecību nodarbojas jau teju pusgadsimtu.

Pirms kāda laika Plaudis tautās palaida savu grāmatu «Grafoloģija — sirds uz papīra». Tās ievadā teikts, ka, rūpīgi izlasot šo grāmatu, katrs pats var paanalizēt savu, drauga, iemīļotā cilvēka utt. rokrakstu un atklāt raksturīgākās īpašības. Jautāju autoram, vai tiešām, izlasot grāmatu, ikviens var kļūt par grafologu.

— Skolēna līmenī šo prasmi var apgūt ikviens. Taču neņemos apgalvot, ka visi var kļūt par grafologiem.

Arvīds spriež, ka Latvijā ir kādi pieci cilvēki, kurus var saukt par grafologiem: — Pazinu kādu jaunu vīrieti, kurš nebija lasījis nevienu grafoloģijas grāmatu. Padomju laikā tādu gluži vienkārši nebija. Un viņš man teica: šī zinātne nav nekāda fantāzija, esmu par to pārliecinājies, jo man mājās ir četrsimt rokrakstu paraugu.

Ideja par rokraksta un rakstura sakritību izteikta jau antīkajā senatnē gan Eiropā, gan arī Āzijā. Piemēram, ir zināms, ka romiešu imperators Nerons pēc kāda virsnieka rokraksta secinājis, ka šis cilvēks nav uzticams. Taču tā pa īstam rokrakstu izpētei klāt ķērās abats Mišons 19. gadsimta beigās. Izpētījis tūkstošiem rokrakstu, viņš secinājis, ka ikviena pazīme cilvēka rokrakstā atbilst konkrētai rakstura īpašībai.

— Rokrakstu pētīšanai ir dažādas gradācijas. Ir nianses, pēc kurām spēju pilnīgi droši noteikt cilvēka raksturu. Ir gadījumi, kad varu to darīt diezgan droši. Taču citreiz nākas teikt: es tā domāju, bet varu arī kļūdīties. Un reizēm es pat apzināti riskēju, nosaucot cilvēkam kādu rakstura iezīmi. Pētot rokrakstu, es skatu cilvēku it kā sejā. Ir taču sejas, kas mums patīk, kas mazāk patīk un kas nepatīk. Tāpat ir ar rokrakstiem. Ja cilvēkam ir šaurs interešu loks, tas atspoguļojas arī rokrakstā, kas vienkārši ir neinteresants. Garīgi bagātiem, talantīgiem cilvēkiem rokrakstā jūtams lidojums.

Poētiski izsakoties, paraksts ir cilvēka dvēseles karogs, ja vien tā autors ir karognesējs. Parasti salīdzinājumā ar pārējā raksta plūdumu paraksts ir «vētrains». Rakstītājs tajā izsaka savas ilgas, ieceres, godkāres diktētos sapņus, to, kāds viņš gribētu būt.

Ķīniešu grafologi uzskata, ka cilvēka paraksts var veicināt viņa labklājību. Piemēram, nav ieteicams savu parakstu pasvītrot ar atpakaļejošām, uz leju vērstām līnijām. Saskaņā ar Rietumu rokrakstu pētnieku viedokli šādas līnijas liecina par kavēšanos pagātnē un pesimismu.

Pirms pāris gadiem nāca klajā Plauža grāmata «Slavenību rokraksti», kas tika veidota sadarbībā ar autogrāfu mednieci Ingrīdu Punku. Plaudis šajā grāmatā raksturoja septiņdesmit piedāvātās slavenības.

— Vienai dāmai nebija paticis, ka viņa tikusi publiski analizēta. Patiesībā es arī domāju, ka izdevniecībai vajadzēja prasīt atļauju, vai cilvēks piekrīt šādai «izķidāšanai». Es gan neko apvainojošu nesaku par rokrakstu īpašniekiem. Varu pateikt, ka cilvēks ir emocionāls, steidzīgs, paviršs, bet neteikšu, ka viņš ir dzērājs, meitu ģēģeris vai garnadzis.

Vai tad arī tas ir redzams rokrakstā?

— Rokraksts parāda, uz kādām darbībām cilvēkam ir tendence. Ja uz dzeršanu, tad nevar pilnīgi droši apgalvot, ka viņš noteikti nodzersies, taču, tiklīdz radīsies atbilstoši apstākļi, viņš šajā bedrē iekritīs.

Vislabāk cilvēka raksturu var atšifrēt, ja grafologa rīcībā ir vismaz divpadsmit rakstu rindas. Taču Arvīds Plaudis atzīst, ka bieži vien iznāk strādāt ar mazāku vārdu daudzumu. Nereti viņam lūdz analizēt cilvēka personību, vadoties pēc paraksta. Izmantojot gadījumu, iedodu Plaudim kādu dokumentu, kas apstiprināts ar mūsu Ministru prezidenta Induļa Emša parakstu un lūdzu, lai grafologs viņu paraksturo. Plaudis paņem rokās lapu un uzreiz sāk savu stāstījumu.

Man tobrīd uz galda atradās vēl kāda dokumenta kopija, kurā redzams arī Saeimas priekšsēdētāja biedra Andra Ārgaļa paraksts. Saku grafologam: redziet, Ārgaļa paraksts sastāv tikai no uzvārda sākumburta.

Beidzot šo raksturojumu, Plaudis gan nosaka, ka lielajiem kungiem grafologa teiktais laikam nešķiet svarīgs. Varbūt vienīgi nedaudz glaimojoši, ka ņemas ap viņa personību: — Bet es jau to daru ar baltiem cimdiem rokās. Ja mani kāds apskates objekts iesūdzēs tiesā par nepatiesu viņa raksturošanu, es taču juridiski nevarēšu pierādīt, ka man taisnība.

Gadās gan arī otrādi, kad grafologs saņem pateicību no personas, kuru ir publiski «izgaismojis». Reiz kāds preses izdevums iedevis viņam piecus rokrakstus, nesakot, kas ir to autori, un lūdzis viņus raksturot. Vēlāk izrādījies, ka viena rokraksta īpašniece bijusi toreizējā Saeimas deputāte Kristiāna Lībane. Pēc publikācijas viņa atsūtījusi pateicības vēstuli, kurā cildinājusi grafoloģiju, ka tā raksturo cilvēku precīzāk nekā horoskopi.

***

— Cilvēks, kas neatkāpjas, stingrs, piespiež sevi un citus. Jā, dīvaini, kad Emsis runā, izklausās skarbs, bet, pēc paraksta spriežot, nemaz tik skarbs nav. Premjers spēj būt diplomāts, var piekāpties un apiet asumus. Personīgi saimnieciskajā dzīvē radis rīkoties ar vērienu. Viņš negrib saspiesties kā «garmoška», drīzāk gan izplesties. Emsis ir praktisks, nav no tīrajiem ideālistiem un sapņotājiem. Taču nedaudz fantāzijas piemīt. Enerģisks, nav gauss. Visu laiku nedaudz atskatās atpakaļ. Bet tas nav aiz bailēm, drīzāk viņš tā rīkojas, savas pieredzes vadīts. Tagad es apzināti riskēšu, sacīdams, ka premjers reizēm var būt arī ķildīgs. Viņš parakstās tādā stingrā veidā, bet var just, ka Emsim piemīt arī kāds procents smalkuma.

***

— Ārgalis ir dūšīgs vīrs. Viņam ir bargāka roka nekā Emsim. Pirms sāk ko darīt, vispirms īsu brīdi pārdomā, tad izlemj un uzreiz ķeras pie darba. Svarīgās lietās neko nedara pārsteidzīgi. Ārgalim intuīcija cieši saistīta ar loģiku. Viņš ir pašpārliecināts. Dzīve var sviest, kā grib, vienmēr būs uz kājām. Vērojama iekšēja estētika, stingrs dvēseles saturs. Piemīt savi iekšējie likumi, kurus nepārkāpj. Ārgalis ir ar stingru mugurkaulu un lielu iekšēju radošo enerģiju. Viņš vairāk paļaujas uz savu autoritāti, nevis izskaidrošanu. Optimists, liels reālists, ar fantazēšanu neaizraujas. Diezgan emocionāls cilvēks, viņu var arī nokaitināt. Redzams, ka var darīt vairāk, nekā tiek prasīts. Jaušams, ka bērnībā, agrīnā jaunībā nav bijis tik stingrs raksturā. Tādu viņš sevi laika gaitā apzināti izveidojis. Ārgalis ir cilvēks, kas grib kārtību, prasa pret sevi cieņu, nepiedod apvainojumus un vajadzības gadījumā spēj dot pretim.