Šonedēļ ar unikāliem materiāliem papildināts Latvijas Valsts arhīvs. Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai nodeva "čekas" krimināllietu kopijas par 227 Latvijas iedzīvotājiem, kuri Staļina represiju laikā nokļuva Kazahstānas gulagos. Daļēji šis notikums ir kādas Ķeguma iedzīvotājas nopelns. Politiski represētā Benilda Ezeriņa bija tā, kura pirms diviem gadiem pirmā rakstīja vēstuli Valsts prezidentes kancelejai ar lūgumu palīdzēt noskaidrot Kazahstānā izsūtīto cilvēku likteņus.
Gulaga liecības atgriežas Latvijā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Benilda Ezeriņa ir Staļina režīma represiju upuris. Viens no tūkstošiem. Viņu izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā. Iespējams, tādēļ, ka viņa bija Rēzeknes rajona Dricānu pagasta vecākā Jāzepa Ezeriņa meita. Tēvu no mājām aizveda 1940. gada 14. jūnijā. Tā bija pēdējā diena, kad mazā Benilda redzēja savu tēvu. Tikai pēc daudziem gadiem viņa uzzināja, ka tēvs nošauts Vjatlagā. Tad Benilda Ezeriņa sāka interesēties par Vjatlaga arhīviem. 1999.gadā viņa devās uz Vjatlagu - Kirovas apgabalā Krievijā, kur pirms četriem gadiem pirmā ekspedīcija no Latvijas bija uzstādījusi krustu lēģerī bojāgājušajiem.
Šis brauciens izmainīja Benildas Ezeriņas dzīvi. Viņa iepazinās ar kādu Vjatlaga arhīva darbinieku, kurš uz Latviju atsūtīja visu lēģerī mirušo 2537 Latvijas iedzīvotāju sarakstu. Tagad Ezeriņas kundze to salīdzina ar četriem citiem sarakstiem un veido jaunu, pilnīgāku sarakstu. Tas tiks iekļauts Vjatkas valsts humanitārās universitātes profesora, vēstures zinātņu doktora Viktora Berdinskha grāmatā “Latvieši Vjatlagā”.
Benilda Ezeriņa atklāj, ka līdz šim Latvijā izdotie Vjatlaga arhīvi ir nepilnīgi, neprecīzi un kļūdaini.
Līdz šim Ezeriņas kundze jau līdzdarbojusies vienas grāmatas tapšanā. Pateicoties sirmās kundze neatlaidībai, pirms trim gadiem iznāca grāmata “Ērkšķainās gaitas” - represētā Artūra Stradiņa bērnības un jaunības atmiņas un lēģerī slepus rakstītā dienasgrāmata.
Benilda Ezeriņa nolēma pārbaudīt šo informāciju. Ar Kazahstānas pārstāvniecības Baltijā starpniecību Ezeriņas kundze guva tam apstiprinājumu. Un tad viņai radās ideja, ka Latvijai vajadzētu atgūt Kazahstānas gulagu arhīvus. Tomēr sieviete saskārās ar ierēdņu, arī Valsts arhīva un toreizējā Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa kancelejas vienaldzību.
Šo piektdien, uzzinot par atgūtajiem Kazahstānas Drošības komitejas arhīviem, viņa jūtas gandarīta.
Viņa klusām ar asarām acīs nosaka – tas noticis mana tēva dzimšanas dienā.
Bijušās Kazahijas PSR teritorijā bija pavisam astoņas izsūtīto nometnes. Uz Kazahstānu tika deportēti vairāk nekā pusmiljons 12 tautību cilvēku.
Iegūtie Kazahstānas VDK arhīva materiāli nodoti Valsts arhīvam. Benilda Ezeriņa izsaka cerību, ka tie nenoguls arhīva plauktos, bet gan tiks kārtīgi izpētīti un publicēti.