Kas var pretendēt uz apkures pabalstu?

Vissamilzušākā problēma ir ģimenēs, kas dzīvo zem iztikas minimuma.

Rīgas Domes noteikumi paredz: ja ģimenes ienākumi ir niecīgi un tā tiek uzskatīta par maznodrošinātu, tā var pretendēt uz apkures pabalstu. Rīdziniekiem apkures pabalsts tiek piešķirts, ņemot vērā Rīgas Domes šā gada 17. februārī apstiprinātos saistošos noteikumus «Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem», kas savukārt izdoti saskaņā ar likumu «Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā». Un Rīga ir viena no nedaudzajām pašvaldībām, kas dod iespēju saviem iedzīvotājiem šo pabalstu saņemt. Turklāt to var saņemt ne tikai apkures sezonā, bet visu gadu, ja vien ģimene atbilst noteiktajiem kritērijiem.

Svarīga ienākumu summa

Pašreiz dzīvokļa pabalstu Rīgā var saņemt jebkura maznodrošināta persona vai ģimene, kurai pēc apmaksas par normatīvo dzīvokļa platību paliek tikai garantētais minimālais ienākums vai arī šī summa ir vēl mazāka.

Rīgas Dome noteikusi šādu garantēto minimālā ienākuma līmeni:

Ls 39 mēnesī:

• bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, kuri mācās vispārizglītojošajā skolā vai iegūst profesionālo izglītību;
• I grupas invalīdiem;
• atsevišķi dzīvojošiem vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējiem, kuriem nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku.
• Ls 33 mēnesī:
• vienam no vecākiem bērna kopšanas periodā līdz bērna divu gadu vecumam;
• vienam no bērna invalīda vecākiem vai aizbildņiem;
• bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuri uzsākuši patstāvīgu dzīvi, līdz 24 gadu vecumam;
• vecuma pensionāriem un II, III grupas invalīdiem ģimenēs;
• ilgstoši (vairāk nekā mēnesi) darbnespējīgām personām, darbspējīgām personām trīs gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas un vienu gadu pēc darbspēju atjaunošanas sakarā ar invaliditātes termiņa izbeigšanos.

Ls 21 mēnesī:

• darbspējīgām personām ģimenēs ar bērniem;
• darbspējīgām personām trīs mēnešus pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Ls 18 mēnesī:

• darbspējīgām personām ģimenēs bez bērniem.

Ja arī persona neatbilst šiem kritērijiem (piemēram, tai ir taisnās līnijas radinieki, bet tie nav palīdzētspējīgi vai arī to nedara), ārkārtas situācijā var vērsties savā sociālās palīdzības dienestā ar iesniegumu — katru iesniegumu izskata atsevišķi.

Ņem vērā arī telefona maksu

Kopējā maksā par dzīvokli tiek ieskaitītas arī šādas summas:

• Telefona abonenta maksa līdz Ls 4 (maksa par telefonsarunām netiek ieskaitīta).
• Gāzes abonentmaksa un izmaksas atbilstoši skaitītāja rādītājam, bet ne vairāk kā 6 kubikmetri izmaksas mēnesī vienai personai un 3 kubikmetri mēnesī katrai nākamai personai, kas dzīvo dzīvoklī, kurā ir gāzes plīts.
• Izmaksas atbilstoši skaitītāja rādījumam par elektroenerģiju, bet ne vairāk kā 60 kWh mēnesī vienai personai un 30 kWh katrai nākamai personai ģimenē.
• Maksa par auksto un karsto ūdeni — atbilstoši īres un komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 kubikmetri izmaksas mēnesī vienai personai, no kuriem ne vairāk kā 2 kubikmetri karstā ūdens.

Individuālās apkures nodrošināšanai dzīvoklī vai mājoklī:

• ar malku piecu steru izmaksas gadā,
• ar oglēm — divas tonnas gadā,
• ar gāzi — izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā Ls 0,50 par dzīvokļa kvadrātmetru divpadsmit mēnešos,
• ar elektroenerģiju — izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā Ls 0,50 par dzīvokļa kvadrātmetru sešus mēnešus gadā.

Pabalsta piešķiršanas kārtība

Dzīvokļa pabalstu var saņemt visu gadu, tajā skaitā arī vasaras mēnešos, ja vien ģimene atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem. Lai pabalsts tiktu piešķirts, personai jāvēršas sava mikrorajona sociālās palīdzības dienesta nodaļā (pēc deklarētās dzīvesvietas).

Palīdzības pieprasītājam jāpierāda tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu, deklarējot ienākumus un materiālo stāvokli par šādu periodu:

• par trim mēnešiem, ja ģimenē kaut viens no palīdzības pieprasītājiem strādā vai ir darbspējīgs;
• par 12 mēnešiem, ja ģimenē neviens no palīdzības pieprasītājiem nav darbspējīgs vai palīdzības pieprasītājs ir nestrādājošs vecuma pensionārs.

Pabalsts tiek piešķirts jau par konkrēto mēnesi, kurā dokumenti iesniegti. Nauda tiek pārskaitīta apsaimniekotājam, izņemot tos gadījumus, kad apsaimniekotājs nav vai arī nevēlas uzrādīt savus kontus — tādā gadījumā nauda tiek izmaksāta pabalsta saņēmējam.

Nevis lūgšana, bet nepieciešamība

Daudzās ģimenēs, neraugoties uz saviem niecīgajiem ienākumiem, mēģina tomēr paši savilkt galus kopā un palīdzību lūgt kautrējas vai arī vienkārši nevēlas reģistrēties kā bezdarbnieki un pieskaitīt sevi maznodrošināto pulkam. Tomēr jāņem vērā, ka pašvaldība ir noteikusi savas iespējas rīdziniekiem palīdzēt, un cilvēkam nevajag uzskatīt, ka viņi iet kādam ko lūgt un pazemoties — pašvaldība šo pabalstu piešķir no rīdzinieku ienākumu nodokļiem.

Konsultēja Rīgas Domes Labklājības departamenta sociālās palīdzības pārvaldes priekšniece Anita Gaigala.