Māris Kupčs diriģēs ar Riharda Vāgnera Rīgā atstāto zizli

BNS
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Festivālā "Septembra kamermūzikas dienas" 24.septembrī notiks koncerts "Ar Vāgnera zizli" - diriģentam Mārim Kupčam rokās būs pasaulslavenā operu komponista Riharda Vāgnera zizlis.

Koncertā skanēs darbi, kurus Vāgners komponējis, strādājot Rīgā, informēja Latvijas Koncertdirekcijas preses sekretāre Ieviņa Liepiņa. Skanēs pirmais opuss, ko Vāgners sarakstījis tūlīt pēc ierašanās - tā sauktā ielikuma ārija baritonam, paredzēta dziesmu spēlei "Makss", kā arī darbs, kas kopš Vāgnera laikiem Rīgā tā arī nav skanējis - Krievijas caram Nikolajam veltītā himna par godu jaunā cara tronī kāpšanas svētkiem. No Vāgnera Rīgā iestudētajām un diriģētajām operām izvēlēta Etjēna Nikolasa Meīla "Jāzepam Ēģiptē", jo Vāgners līdz mūža beigām uzskatījis, ka tieši Meīls ir viņa skolotājs. Par tādu Vāgners saucis arī Luī Šporu - no viņa pūra koncertā ietverti fragmenti no operas "Jesonda", kas skanējusi vien Vāgnera laikos. Savulaik slavenā Šarla Ogista de Berio "Variācijas" atskaņos Jūrmalas mūzikas skolas skolniece Elīna Bukša, kurai ir tikai 13 gadu, bet radošajā kontā jau daudzas starptautiskas uzvaras dažādos konkursos. "Temperaments viņai iet pāri malām, bet spriedumi, stāja un muzikālā domāšana ir kā pieaugušam cilvēkam. Nebiju ko tādu gaidījis, ka bērns var tā spēlēt," jauno zvaigzni raksturojis Kupčs. Koncertā piedalīsies arī dziedātāji Evita Zālīte un Sergejs Martinovs, dziedās koris "Balsis", kuru savulaik tandēmā ar Kasparu Putniņu dibinājis Kupčs, kā arī viņa paša "Collegium Musicum Rīga". Kā interesants akcents koncertā iecerēts Liepājas teātra aktrises Sigitas Jevgļevskas lasītais Ulriha fon Šlipenbaha dzejolis "Kurzemes zemnieku meita svētdienas rītā" - pirmais latviski lasītais dzejolis Latvijas vēsturē, kas 1826. gadā izskanēja uz Vāgnera zāles skatuves. Toreiz to lasīja vācu aktrise, ģērbusies latviešu tautas tērpā. Vāgners (1813-1883) Rīgā ieradās 1837. gada augusta vidū, lai uzņemtos kapelmeistara pienākumus Rīgas Vācu teātrī. Pēc nepilniem diviem gadiem viņš ar sievu Minnu no Jelgavas caur Lietuvu slepeni pārbēga pāri Krievijas robežai un no Pilavas Prūsijā ar kuģi devās caur Londonu uz Franciju. "Vāgners no Rīgas aizmuka lielā steigā, un diriģenta zizlis ir tikai viena no daudzajām lietām, ko viņš pameta, pa galvu pa kaklu bēgdams no kreditoriem," Kupčs stāstījis par leģendāro zizli, kurš aplūkojams Vāgnera zāles galerijas ekspozīcijā. Zizlis ir īpašs - smalks, rotāts ar izgriezumiem, mazliet lokans, tā galā ir miniatūra dekoratīva rociņa. Koncerts notiks Vāgnera zālē - agrākajā Rīgas Vācu teātrī.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu