Traģēdija, haoss un meli Beslanā (28)

Krievijas prokuratūra oficiāli paziņo, ka ir noskaidrojusi, kādos apstākļos sākās traģiskā notikumu attīstība Beslanas skolā. Pēc prokuratūras versijas, pirmais sprādziens, kas izprovocēja ķīlnieku bēgšanu, teroristu uguni un triecienuzbrukumu skolai, noticis nejauši — vienai no teroristu uzstādītajām paštaisītajām mīnām atlīmējies stiprinājums, un tā detonējusi. Pēc prokuratūras apgalvojuma, pie skolas sporta zāles bijušas uzstādītas starp čečenu kaujiniekiem izplatītās mīnas — t.s. glāzes. "Glāzes" konstrukcija ir šāda — šampanieša pudelei nosit kakliņu un tās apakšdaļā ievieto granātu, kurai jau izrauts drošības gredzens. Pudeles sieniņas notur granātas palaišanas sviru, neļaujot tai eksplodēt. "Glāzi" parasti nomaskē, piestiprinot tai diegu, ko pārstiepj pāri ceļam, pa kuru varētu pārvietoties iespējamais upuris. Diegu aizķerot, "glāze" apgāžas, granāta atbrīvojas un notiek sprādziens. Prokuratūra uzskata, ka šādas ierīces bijušas izvietotas pie sporta zāles ieejas. Specdienestu darbinieki apgalvo, ka šoreiz diega vietā izmantota līmlente jeb skočs. Saskaņā ar oficiālo versiju tajā mirklī, kad četri Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas (ĀSM) darbinieki ieradušies skolā, lai saskaņā ar vienošanos aizvestu uzbrukumā skolai bojā gājušo cilvēku līķus, līmlente — acīmredzot karstuma dēļ — atlīmējusies un nograndis sprādziens. Tā kā arī teroristiem mirklis bijis ļoti saspringts, tad, kā apgalvo oficiālā versija, vienai no sievietēm nāviniecēm nav izturējuši nervi un viņa bez komandas iedarbinājusi savu bumbu. Pēc tam sākusies nekārtīga šaušana no abām pusēm, detonējušas bumbas, kas atradušās sporta zālē, pa sprādziena rezultātā radušos caurumu sienā sākuši bēgt ķīlnieki, tiem pakaļ — teroristi, bet vietējie zemessargi un krievu specvienības devušās uzbrukumā skolai un glābt ķīlniekus. Kā stāsta triecienuzbrukuma dalībnieki, visizdevīgāko pozīciju ieņēmis terorists ar segvārdu Fantomass, kā tiek apgalvots — viens no Šamila Basajeva miesassargiem. Kopš skolas sagrābšanas 1. septembrī viņš praktiski nav sarunājies ar saviem līdzgaitniekiem un nav piedalījies ķīlnieku apsargāšanā. Tā vietā viņš ar ložmetēju un kasti ar patronām iekārtojies skolas bēniņos un izveidojis tur kaut ko līdzīgu ķieģeļu dzotam. Stāsta, ka tur viņš uzturējies visu laiku, novērojot pūli, kas pulcējās skolas priekšā un apkārtējās mājās. Triecienuzbrukuma dalībnieki apgalvo, ka tieši Fantomasa atklātā viesuļuguns no bēniņiem atsitusi pirmo uzbrukumu, arī lielāko daļu zaudējumu Federālā drošības dienesta un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem nodarījis tieši viņš. Tā kā Fantomasam neko nav varējušas nodarīt ne lodes, ne granātmetēji un, baidoties par ķīlnieku dzīvībām, nav varējuši izmantot helikopterus, beigu beigās viņš iznīcināts ar tanka lielgabala šāviņu. Cits teroristu vadonis — Muhameds Jevlojevs ar iesauku Magass — līdz pēdējam pretojies skolas pagrabā. Viņu apklusinājušas tikai vairākas tur iemestas granātas. Kaujinieku grupas dalībnieks ar iesauku Pulkvedis skraidījis pa skolu, turot rokās automātu un Stečkina pistoli un šāvis uz ķīlniekiem. Savukārt ukraiņu izcelsmes kaujinieks Vladimirs Hodovs ar segvārdu Abdulla, atskanot šāvieniem, meties bēgt. Viņu nošāva skolas pagalmā. Līdzīgos apstākļos — bēgot skolas pagalmā — gājuši bojā vēl virkne teroristu, kuru vārdi tagad tiek atklāti. Savukārt tā 13 cilvēku grupa, kurai kopā ar ķīlniekiem izdevās izkļūt no skolas, tika ielenkta kādā namā un ir pretojusies visu dienu, līdz beidzot pēdējos divus kaujiniekus ap pusnakti iznīcinājuši ar liesmu metēju palīdzību. Tiktāl oficiālā versija. Taču — tā rada daudz neatbildētu jautājumu. Kurš pirmais nospieda mēlīti? Būtībā ir trīs galvenie jautājumi — kurš sāka triecienuzbrukumu skolai, kāds bija teroristu grupas sastāvs un vai ar teroristiem bija iespējamas sarunas? Saskaņā ar oficiālo versiju — viss norisinājies stihiski un nekontrolēti, karavīri un zemessargi sākuši uzbrukumu pēc tam, kad kaujinieki sākuši šaut uz bēgošajiem ķīlniekiem. Oficiālā versija diez vai mainīsies, jo tas, kurš pirmais izšāva, ir atbildīgs par simtiem bojāgājušo. Ļoti iespējams, ka triecienuzbrukumu patiešām neuzsāka krievu specvienības. Saskaņā ar oficiālo versiju un arī vairāku žurnālistu ziņojumiem tās tobrīd atradušās citā, līdzīgā skolā, kur centušās izstrādāt uzbrukuma plānu. Tas nozīmē, ka kauju uzsākuši ķīlnieku vecāki un radinieki. Taču vairāki Izvestija žurnālisti, kas tobrīd atradās netālu, ziņo, ka notikumu gaita bijusi citādāka: "Mēs ļoti labi dzirdējām, kā viss sākās. Nekāda sprādziena sākumā nebija. Vispirms bija apšaudīšanās ar automātiem, kas kļuva arvien intensīvāka, un tikai pēc kāda brīža, iespējams, minūtes, atskanēja sprādziens." Tātad kauju sākuši ķīlnieku tuvinieki, kuriem, iespējams, nav izturējuši nervi. Katrā ziņā Rietumu pretterorisma un drošības eksperti norāda, ka pietiekami lielas drošības zonas neizveidošana ir viena no rupjākajām šīs operācijas kļūdām. "Jebkurā normālā valstī kilometra rādiusā ap skolu nebūtu neviena civiliedzīvotāja," teica viens no ekspertiem. Otrs aspekts, kas liek uzdot jautājumus: kā tika pieļauts, ka pūlī ir daudz bruņotu vīriešu? Vai tad izmisums un daudzie automāti un bises radinieku pūlī Krievijas specdienestiem nešķita sprādzienbīstama kombinācija? Doktors Eli Harmons no Izraēlas Institūta cīņai ar terorismu visu notikumu gaitu vērtē kā "izgāšanos", turklāt tas tiek attiecināts ne tikai uz pašu uzbrukumu, bet arī uz varas iestāžu spēju koordinēt dažādās vienības un mediķu gatavību sniegt palīdzību. Būtībā, kā viņš apgalvo, izgāzusies visa sistēma no augšas līdz apakšai. Viņš arī uzskata, ka ar 48 stundām starp teroristu uzbrukumu 1. septembrī un traģiskajiem notikumiem 3. septembrī bija vairāk nekā pietiekami, lai īpašo uzdevumu vienības sagatavotu plānus visiem iespējamajiem notikumu attīstības scenārijiem, tādēļ taisnošanās, ka viss noticis nejaušības dēļ, esot nevietā. Turklāt viņš atgādina, ka jau gada sākumā, pēc Zeļimhana Jandarbijeva noslepkavošanas Katarā, čečenu teroristi brīdinājuši par iespējamiem uzbrukumiem bērnudārziem, bērnu namiem, slimnīcām un baznīcām, un pavēstījuši, ka uzskata par mērķi visus, kas vecāki par 10 gadiem. Kā Krievijas varas iestādes reaģējušas uz šo informāciju? — jautā eksperts. Visbeidzot pēdējais dīvainais moments, uz kuru norāda eksperti, ir kaujas ilgums. Beslanā atradušies simtiem, bet, iespējams, vairāk nekā tūkstotis karavīru un specvienību dalībnieku. Kā varēja notikt, ka 30 teroristi 10 stundas spēja pretoties trīsdesmitkārt lielākam, labāk sagatavotam bruņotam pārspēkam? Vai nu viņi bijuši pārcilvēki, vai arī krievu komandieri demonstrējuši pilnīgu nespēju kontrolēt un komandēt operāciju. Sarunas bija iespējamas Brīdī, kad sākās šaušana un haotiskais uzbrukums, teroristi sāka šaut uz Ārkārtas situāciju ministrijas darbiniekiem, kas bija atbraukuši pēc līķiem. Divi no viņiem gāja bojā. Viens no izdzīvojušajiem anonīmā intervijā laikrakstam Izvestija atklāti teicis: "Ja kāds nebūtu sācis šaut, nekas nebūtu noticis. Mums ar kaujiniekiem bija normāla vienošanās. Mēs bijām pilnīgi pārliecināti, ka atgriezīsimies." Šie paši cilvēki, starp citu, vieni no nedaudzajiem, kas stājušies tiešos kontaktos ar uzbrucējiem, arī uzskata, ka sarunas ar viņiem bija iespējamas. Viņu viedokli apstiprina arī vairāki ķīlnieki, kas, pretēji Krievijas televīzijas kanālos izplatītajai informācijai, apgalvo, ka teroristi nav bijuši "pilnīgi neprātīgi". Viņuprāt, vienošanās bija iespējama, kaut vai tāpēc, ka teroristi vispār uzsāka sarunas. Galu galā viņi atbrīvoja 25 cilvēkus, nodeva videokaseti ar savām prasībām varas iestādēm (par šīs kasetes saturu nekas nav zināms, varas iestāžu pārstāvji apgalvo, ka tā bijusi tukša. Ķīlnieki apgalvo, ka teroristu prasības bijušas — kara izbeigšana Čečenijā, ieslodzīto atbrīvošana no Eiropas cietumiem un lidmašīna. Jāpiebilst, ka no skolas līdz Vladikaukāzas lidostai ir 8 kilometri — aut. piez.), piekrita līķu izvešanai. Kopumā teroristu rīcība un darbības plāns nešķiet absurds, viņu darbības un uzvedība nešķiet neprātīgas (nežēlīgas gan), un tas liecina, ka sarunas principā bija iespējamas. Kāpēc tās nenotika, kāpēc teroristu pieprasītie sarunu partneri — Krievijas iekšlietu ministrs, Ingušijas un Osetijas prezidenti — neieradās? Šie jautājumi jāuzdod Krievijas varas pārstāvjiem. Ieradās vienīgi bērnu ārsts Leonīds Rošals, kurš presei apstiprināja, ka teroristi runāšot tikai ar minētajām amatpersonām. Kas īsti bija teroristi? Viens no mulsinošākajiem momentiem šajā traģēdijā ir teroristu grupas sastāvs. Divas stundas pēc kaujas sākuma 3. septembrī Krievijas prokuratūra paziņoja, ka kaujinieku grupas sastāvā ir deviņi arābi un viens nēģeris, nepaskaidrojot, kā to uzzinājuši. Vēlāk ziņas par arābiem un nēģeriem vairs neizskanēja, un pēc vairākkārtējām juceklīgām ziņām šobrīd tiek uzskatīts, ka grupas sastāvā bijuši čečeni, inguši, osetīni, ukraiņi, krievi, kazahi un pat korejietis. Čečenu informācijas avoti izsaka viedokli, ka šāds teroristu grupas nacionālais sastāvs būtu īpaši izdevīgs gan Putinam, gan ASV prezidentam Bušam. Viņš to varētu izmantot argumentiem par Ziemeļkoreju kā starptautiskā terorisma valsti, pret ko īpaši jāvēršas starptautiskā terora apkarotājiem. Lai gan varas iestādes nesniedz nekādus pierādījumus, joprojām tiek apgalvots, ka uzbrukuma organizatori ir ar Al Qaeda saistītas organizācijas, kā arī čečenu kaujinieku vadoņi Šamils Basajevs un Doku Umarovs. Vēl dīvaināki fakti parādījušies atklātībā attiecībā uz trijiem grupas dalībniekiem. Bojāgājušais teroristu grupas dalībnieks Hanpaši Kulajevs saskaņā ar Krievijas preses ziņojumiem tika apcietināts 2001. gadā un kopš tā brīža atradies Federālā drošības dienesta (FDD) cietumā. Hanpaši Kulajeva klātbūtnei grupā vajadzētu būt vienam no galvenajiem pierādījumiem pret Basajevu, kura miesassargs viņš bijis. Savukārt Hanpaši Kulajeva jaunākais brālis Nurpaši Kulajevs šobrīd ir vienīgais dzīvs palikušais terorists, kurš, spriežot pēc čečenu informācijas avotiem, tāpat bijis arestēts un speciāli atvests uz Beslanu, lai teroraktu padarītu par "tīru" čečenu roku darbu. Ir vēl trešais kaujā nogalinātais terorists, kuram, pēc visa spriežot, nevajadzēja atrasties Beslanā, — Mairbeks Šaibekhanovs, kurš pirms gada tika apcietināts Ingušijā par teroristisku darbību. Kā šie cilvēki no FDD cietuma nokļuva līdz Beslanas skolai, ir vismaz interesants jautājums, uz kuru varas iestādēm vajadzēs atbildēt. Interneta lapā chechenpress.com izteikta versija, ka iepriekš apcietinātie teroristi Beslanā nogādāti jau nogalināti, ar nolūku uzsvērt terorakta visciešāko saistību ar čečeniem. Krievi neitralizē neatkarīgos žurnālistus Būtu jārunā arī par to, ka Kremlim šajā notikumā vismaz tikpat svarīga kā cilvēku dzīvības bija informatīvā politika. Krievija ārkārtīgi asi reaģēja uz Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Botas paziņojumu, nosaucot to par "zaimojošu" un norādot, ka šādi paziņojumi atgādinot čečenu pārstāvju paziņojumus. Ņemot vērā, ka pasaules sabiedriskā doma tobrīd vienoti juta līdz Krievijai, Bernards Bota piekāpās un paziņoja, ka ir nepareizi saprasts. Ko tad tik īpašu Bota pateica? "Mēs gribētu uzzināt no Krievijas varas iestādēm, kā šāda traģēdija varēja notikt," viņš teica. Krievijas masu mediji apgalvo, ka Krieviju aizvainojošais formulējums "kā šāda traģēdija varēja notikt" paziņojumā iekļauts pēc Baltijas valstu, īpaši Latvijas pieprasījuma. Krievija šajā frāzē saskatīja mājienu uz to, ka lielie cilvēku upuri ir pašu krievu kļūdu sekas. Tas nebūt nav vienīgais gadījums, kas rāda, cik svarīgi Kremlim ir panākt sev labvēlīgu situācijas traktējumu. Beslanā tika apcietināta Gruzijas televīzijas žurnāliste Nana Ļežava. Lai arī oficiālais apcietināšanas iemesls ir vīzas un akreditācijas neesamība, gruzīni uzskata, ka īstie iemesli ir citi. Pirmkārt, viņa savā reportāžā paziņojusi, ka pirmais sprādziens, kas izraisīja tālāko notikumu ķēdi, atskanējis nevis skolas iekšpusē, bet gan ārpusē, pie skolas sienas. Ja tā ir taisnība, tas nozīmē, ka sprādziena autori nevarēja būt teroristi, gluži otrādi — signālu asinspirtij deva Krievijas īpašo uzdevumu vienības, izspridzinot sienā caurumu. Tikai pēc tam teroristi iedarbinājuši savas bumbas, kuru rezultātā iebruka skolas sporta zāles jumts un tika nogalināta lielākā daļa upuru. Otrkārt, savā reportāžā viņa rādījusi Beslanas iedzīvotājus, kas asi apvainojuši vietējās un centrālās varas iestādes, ka tās ar saviem nepārdomātajiem soļiem veicinājušas daudzo upuru rašanos. Reportāžā vietējie iedzīvotāji stāsta, ka jau naktī no 2. uz 3. septembri pilsētā ieradušies īpašo vienību papildspēki, tādēļ iedzīvotāji bijuši pārliecināti, ka nākošajā dienā notiks triecienuzbrukums. Stundu pēc reportāžas Ļežava tika apcietināta. Viņa nebūt nav vienīgā cenzūras un dīvaino notikumu ar žurnālistiem skartā. Miņeraļnije Vodi lidostā no lidmašīnas tika izsēdināts un aizturēts telekanāla Al Arabia žurnālists Amrs Abrs al Hamids, starp citu, Krievijas pilsonis. Iemesls nav zināms, taču ir aizdomas, ka tas meklējams viņa ziņojumos no Beslanas. Pazīstamā prezidenta Putina Čečenijas politikas kritiķe žurnāliste Anna Poļitkovska zaudēja samaņu lidmašīnā, lidojot uz Beslanu. Viņa tika nogādāta slimnīcā ar diagnozi "saindēšanās". Viņas pavadonis, Novaja Gazeta redaktors Dmitrijs Muratovs ir izteicies, ka Poļitkovska tajā dienā nebija neko ēdusi, bet samaņu zaudējusi dažas minūtes pēc tam, kad lidmašīnā izdzērusi tasi tējas. Cits Čečenijas sakarā pazīstams žurnālists — radio reportieris Andrejs Babickis — tika arestēts Vnukovas lidostā par "huligānismu" pēc tam, kad ticis iesaistīts izprovocētā kautiņā. Arī viņš ir pazīstams ar savu kritisko attieksmi pret Kremļa politiku Kaukāzā un arī viņš mēģināja nokļūt Beslanā. Visbeidzot — 4. septembrī no darba tika atbrīvots Izvestija galvenais redaktors Rafs Šakirovs. Iemesls — "pārlieku emocionāls un plakātisks" vēstījums par piektdienas notikumiem Beslanā. Interesanti, kādam tad tam vajadzēja būt? Par tālāko notikumu attīstību Kaukāzā prognozes ir visai drūmas. Jau 6. septembrī osetīnu (pareizticīgo) pūlis Beslanā devās graut ingušu (musulmaņu) mājas Beslanā, taču tika apturēts ar milicijas spēkiem. Apturēts šoreiz. Taču Kaukāza pazinēji apgalvo, ka tad, kad apritēs pareizticībā pieņemtais 40 dienu sēru periods, osetīni dosies atriebt…