Lielākais skaits autoavārijās bojāgājušo ir vīrieši, lielākoties gados jauni cilvēki. Pērn 138 bojāgājušie ceļa satiksmes negadījumos bija vīrieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem. Visapdraudētākie satiksmes dalībnieki Latvijā ir gājēji – vairāk nekā trešā daļa bojāgājušo ceļa satiksmes negadījumos. Pērn autoavārijās gāja bojā 181 gājējs, no tiem 32 bērni.
Statistika: bojā iet gados jauni cilvēki (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Īpaši daudz bojāgājušo vīriešu ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Kopumā pērn autoavārijās gāja bojā 493 cilvēki – 150 vadītāji, 106 pasažieri un 181 gājējs. Arī avārijās ievainoto visvairāk ir tieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem, un arī traumas guvušie šajā vecuma grupā visvairāk ir vīrieši. Pērn avārijās ievainoti 6639 cilvēki – 4008 vīrieši un 2631 sieviete. Nelaimes gadījumos uz ceļa savainots 2241 pasažieris, 1859 vadītāji, 1790 gājēji, 408 velosipēdisti, 200 motociklisti un 141 mopēdists. Šogad autoavārijās bojā gājuši jau 246 cilvēki. CSDD pagaidām nav apkopotu datu par šo cilvēku dzimumu un vecumu. Tomēr masu medijos izskanējusī un policijas sniegtā informācija par konkrētiem ceļu satiksmes negadījumiem ļauj apgalvot, ka arī šogad bojāgājušie ir gados jauni cilvēki. CSDD sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors stāsta: vīriešu autovadītāju skaits kopumā Latvijā ir lielāks, līdz ar to arī viņi vairāk ir iesaistīti satiksmē un pakļauti arī ceļu satiksmes negadījumiem. Otrs iemesls ir jaunu vīriešu pārgalvīgais un agresīvais braukšanas stils. Tas ir saistīts ar gados jaunu cilvēku psiholoģisko stāvokli – cilvēki meklē savu vietu dzīvē, nereti nav pārliecināti par sevi un mēģina apliecināt sevi uz ceļa, ātri braucot. Par ceļu satiksmes negadījumos mirušo un cietušo lielo skaitu ir uztraukta arī Pasaules veselības organizācija (PVO), kas aicina valstis aktīvāk rīkoties. Pēc tās aprēķiniem, 2002. gadā Latvijā ir bijis viens no augstākajiem mirstības rādītājiem ceļu satiksmes negadījumos Eiropā (23,48 gadījumi uz 100 000 cilvēku). Augsts mirstības gadījumu skaits no ceļu satiksmes negadījumiem ir arī Lietuvā, Krievijā un Grieķijā. Ceļu satiksmes negadījumi ir otrais lielākais mirstības cēlonis visā pasaulē jauniem cilvēkiem vecumā no 5 līdz 29 gadiem un trešais lielākais mirstības cēlonis cilvēkiem vecumā no 30 līdz 44 gadiem. Ja nekavējoties netiks uzsāktas attiecīgas darbības, lai uzlabotu drošību uz ceļiem, ir aprēķināts, ka mirstība no ceļu satiksmes gadījumiem līdz 2020. gadam pieaugs par 80 procentiem valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Valstīs ar augstu ienākumu līmeni ceļu satiksmes negadījumos visvairāk ir apdraudēti tieši automašīnu vadītāji un pasažieri, bet valstīs ar vidējiem un zemiem ienākumiem, piemēram, Latvijā, vairāk apdraudēti ir gājēji, riteņbraucēji un motociklu vadītāji, liecina PVO ziņojums. Ceļu negadījumu ekonomiskās sekas ir ievērojamas. Valstīs ar vidējiem un zemiem ienākumiem izmaksas, kas saistītas ar ceļu negadījumiem, ir apmēram 65 miljardi dolāru. Tas pārsniedz finansiālo palīdzību, ko šī valstis saņem attīstības veicināšanai. Ceļu satiksmes negadījumi valstij izmaksā no viena līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta apjoma. ANO Attīstības programmas biroja Latvijā vadītāja Inita Pavloviča sarunā ar Neatkarīgo stāsta, ka ikviens bojāgājušais ceļu satiksmes negadījumos ir liels zaudējums valstij gan ekonomiski, gan demogrāfiski, gan emocionāli. "Ja cilvēks iet bojā darbspējīgā vecumā, valsts zaudē darbaspēku – cilvēkus, kuriem jau ir izglītība un profesija un kuri varētu sākt strādāt un maksāt valstij nodokļus," saka I. Pavloviča.