Senāts (politiskais centrs) atradās Kūrijā, ko uzbūvēja Tuliuss Hostiliuss 52. g.p.m.ē. To rekonstruēja divreiz: 29. g.p.m.ē., kad nāca pie varas Augusts, un 303. g. imperatora Diokletiana laikā. Ēka bija paredzēta 300 senatoriem. Senās Romas justīcijas iestādes atradās bazilikās. Senākā ir konsula Emīlija (Aemilia) bazilika no 179. g.p.m.ē. Cēzars sāka būvēt Julia (Giulia) baziliku 54. g.p.m.ē. Pēc kūrijas un bazilikas svarīgākās būves forumā bija tempļi, ko cēla par godu karagājienu uzvarētājiem. Saturna templī glabājās Antīkās Romas dārglietas. Kopš 2. gs.p.m.ē. saglabājies Vestas templis, kur pastāvīgi tika uzturēta sakrālā uguns par godu uguns dievietei Vestai (Romula un Rema mātei). Romas forumā ir slavenā Diaskoru tempļa paliekas, ko uzcēla 484. g.p.m.ē. par godu brāļiem Kastoram un Polluksam - etrusku un latīņu pieveicējiem. 117.g. templi rekonstruēja. Kapitolija kalna pakājē atrodas viens no senākajiem – Saturna templis. Templis Portoco de Dei Consentes, iespējams, ir celts, pielūdzot divdesmit Olimpa dievus, kuru zelta statujas atrodas iekšpusē. Uzskata, ka šis templis bija grieķu panteona romiešu versija. Pēc Cēzara noslepkavošanas viņa ķermeni sadedzināja un viņam par godu Forumā uzcēla pīlāru. 141. g. imperators Antonio Pius uzcēla templi par godu savai sievai. Tas ir saglabājies vislabāk, jo vēlākajos gados tika izmantots kā baznīca (tagad Mirandas San Lorenco baznīca). 41. g.p.m.ē. par godu imperatora Augusta uzvarai pār Jūlija Cēzara slepkavām Brutu un Kasiju tika uzcelts Augusta forums. Forumā bija templis, kas veltīts Marsam atriebējam un milzīga imperatora Augusta statuja. Romai izplešoties, vecais Forums kļuva par šauru. Tāpēc Jūlijs Cēzars lika uzbūvēt pirmo imperatora forumu. Goda vietā šajā forumā atradās 46. g.p.m.ē. uzceltais templis Venus Genetrix. Templī atradās Venēras, Jūlija Cēzara un Kleopatras statujas. Imperatora forumu vēlāk papildināja arī Trajāns ar bazilikas būvi un veikaliem, bija arī publiskās labierīcības. Ir saglabājušās tikai drupas, jo viduslaikos imperatora forumu izmantoja kā būvmateriālu atradni. Kopā tika uzbūvēti pieci forumi. Trajāna forums bija pēdējais, ko uzbūvēja impērijas uzplaukuma laikā par godu uzvarām pār Dakiju (mūsdienu Rumāniju), un visambiciozākais no visiem. Lielo platību rotāja milzīgas kolonnas, centrā atradās imperatora Trajāna jātnieka statuja, milzīga bazilika un divas lielas bibliotēkas. Tagad Romas foruma drupu vidū atrodas 30 m augstā Trajānu kolonna, kuru spirālveidā apvij ciļņi, kas ilustrē Dakijas kampaņas, sākot ar romiešu gatavošanos karam un beidzot ar daku padzīšanu no viņu tēvzemes. Ciļņi bija projektēti tā, lai tos varētu apskatīt no bibliotēkas skatu platformām. Trajāna forumā ietilpa arī liels tirgus komplekss ar apmēram 150 veikaliem. Panteons – visu dievu templis Visneparastākā un vislabāk saglabājusies Romas antīkā celtne ir Panteons, kuru vērtē visai pretrunīgi, bet par kuru dižais Mikelandželo ir teicis “...eņģeļu, ne cilvēka darinājums”. Sākotnēji šajā vietā bija vienkāršs taisnstūrveida templis-svētnīca, ko 27.-25. g.p.m.ē. Martiusa zemē uzbūvēja izcilais Markus V. Agripa (imperatora Augustus labā roka), bet drīz celtne gāja bojā ugunsgrēkā. Pašreizējo Panteona celtni uzbūvēja mūsu ēras 118.-125. gadā, iespējams, pēc imperatora Adriāna projekta, kas apliecina autora neparasto talantu arhitektūrā. Romiešu konsula Kasija Diona vēstījumā ir teikts, ka templis nosaukts par Panteonu vai nu tāpēc, ka tajā glabājušās visu dievu statujas, vai arī tāpēc, ka tā griestu velve atgādinājusi debesis, un ka Adriāns templī vadījis apspriedes par sabiedriskiem jautājumiem. Uzraksts uz plāksnes, ko 1632. gadā uzstādīja pāvests Urbāns VIII, vēsta ka Panteonam bija jākļūst par “visslavenāko celtni pasaulē”, tomēr senie autori to piemin reti un turklāt visai divdomīgi izsakās par tā veidolu un funkciju. Ar milzīgo kupolu, kas it kā slēpjas aiz klasiskā portāla, ko veido 20 pelēka granīta ēģiptiešu kolonnas priekšpusē un sānos un 4 sarkana granīta kolonnas pie ieejas, šis arhitektūras piemineklis ir īsts romiešu celtniecības prasmes brīnums. Vēsturnieki pieņem, ka kolonnas transportētas no atradnēm Ēģiptē. Panteona priekšpusē atrodas iespaidīgs portiks ar frontonu, kas aizsedz tempļa cilindrisko korpusu ar ārpusē lēzeno kupolu. Panteona patiesos mērogus un vizuālo it kā Visuma simbolismu tā īsti var novērtēt tikai no iekšpuses: plašā, pussfēriskā kupola diametrs ir vienāds ar augstumu, padarot šo celtni perfekti proporcionālu. Jāpiebilst, ka šī ir lielākā mūra (bez stiegrojuma) velve romāņu laikmetā. Gaisma templī ieplūst vienīgi pa atveri (diametrs 8,92 m) kupola centrā. Romas Panteona “dievišķā acs” Milzīgais kupols balstās uz 6 m biezām sienām. Gan rotondas siena, gan kupols ir būvēts no augstas kvalitātes romiešu betona un balstās uz 4,5 m augsta, no blīva travertīna betona veidota cilindra, kas savukārt balstās uz dziļa, blietēta māla slāņa. Iekšpusē kupolam ir puslodes forma. Kupola zemāko daļu sabiezina pakāpjveida joslas, radot apakštases veida profilu, kas ir savdabīgs orientieris mūsdienu Romā. 20. gs. 30. gados kupola zemākajā daļā tika atklātas senas vertikālas plaisas, ļoti ticams, ka tās radās jau būvniecības laikā. Romiešu betona sastāvā iekļautais pucolāns maisījuma cietēšanas laikā izdala siltumu, tā radot termiskos spriegumus monolītajā struktūrā. Domājams, ka romiešu meistari apzinājās šo problēmu, tādēļ izveidoja dobumus rotondas sienā. 18.gs. kupola 2. līmenis ir pārbūvēts, izveidojot šķietamus kvadrātveida logus. 608. gadā Bizantijas imperators Foks (Phocas) pēc kristiešu pieprasījuma Panteonu nodeva pāvesta Bonifācija pārraudzībā, un tas tika pārvērsts par kristiešu baznīcu, pateicoties kam šī izcilā būve praktiski neskarta ir saglabājusies līdz mūsu dienām. Panteons ir daudzu izcilu personību pēdējā atdusas vieta - te atrodas gan Rafaela atturīgais kapa piemineklis, gan Itālijas monarhu milzīgie marmora un porfīra sarkofāgi. Panteons glabā daudzu mākslinieku dārgumus, arī Rafaela darbus.