Vatikāna teritorija ir 43 hektāri, tajā mīt aptuveni 1000 iedzīvotāju. Oficiālās valodas - latīņu un itāļu. Pāvesta valstij ir sava sardze – šveiciešu gvarde, naudas kaltuve, dzelzceļa stacija, radiostacija, kas raida 35 valodās, un savs dienas laikraksts “Osservatore Romano”. Baznīcas valstij pieder arī daudzi citi īpašumi aiz šaurajām Vatikāna robežām, piemēram, vairākas pilis Romā, trīs patriarhālas bazilikas un pāvesta vasaras rezidence – Castel Gandolfo – Albāni kalnos. Vatikāna bibliotēka ir ievērojamākā Romas seno manuskriptu un grāmatu krātuve. To iekārtoja Sixtus V 1475.g., lai apkopotu un saglabātu pāvestu arhīvus. Ēku projektēja Domeniko Fontana. Vatikāna bibliotēkā glabājas ap 2 miljoni grāmatu un 150000 manuskriptu. Bet galvenā tomēr ir Vitorio Emanuēles II v.nos. Romas Nacionālā bibliotēka, kas atklāta 1876.g. un pārvietota uz tagadējo ēku 1975.g. Tajā glabājas 5 miljoni drukātu dokumentu, 6000 periodisko izdevumu un 5000 manuskriptu, kā arī 6000 mikrofilmu ar informāciju par pārējo Itālijas bibliotēku bagātībām.

Vatikāna muzeji ir iekārtoti pilīs, kuras tika celtas renesanses laika pāvestiem – Jūlijam II, Inokentijam VIII un Sikstam IV. Pašlaik Vatikāna muzeju vairāk nekā tūkstoš zālēs un istabās glabājas vairāk mākslas vērtību nekā jebkurā citā pasaules vietā. Vatikāna muzeju kompleksā ietilpst: - Etrusku muzejs ar etrusku mākslas paraugiem pat kopš 7. gs.p.m.ē.; - Karšu galerija; - Rafaela zāles ar mākslinieka un viņa skolnieku darinājumiem pāvesta Jūlija II privātajos apartamentos, kur viņi izveidoja četras lieliskas telpas: Konstantīna, Hēliodora, “Atēnu skola” un “Borgo ugunsgrēka” zāli; - Pija un Klementa muzejs; - Epigrāfu galerija, kur eksponēti pagānu un kristiešu uzraksti, kas atrasti uz pazemes eju sienām; - Ēģiptiešu muzejs, kura kolekcijā ietilpst apgleznots bareljefs no kapa, kas datēts ap 2400. g.p.m.ē. Muzeju izveidojis mācītājs Ungarelli 19. gs.; - Pinakotēka – Vatikāna mākslas darbu kolekcija (15.-19.gs.); - Agrās kristietības un viduslaiku mākslas muzejs; - Siksta kapela ar Mikelandželo veidotajām slavenajām griestu freskām. 1473. gadā tika sākta Siksta kapelas celtniecība. Siksta kapella bija bagātīgi rotāta ar Sandro Botičelli un Pjetro Perudžīno darbiem. Laikā no 1508. līdz 1512. gadam tapa Mikelandželo visā pasaulē slavenie griestu un sienu gleznojumi, kuros attēlotas pasaules radīšanas ainas. Tur ietvertas personas no Vecās un Jaunās derības un arī klasiskās sibillas, kuras esot paredzējušas Kristus piedzimšanu. Tagad šīs freskas ir lieliski restaurētas. Freskas- gleznu krāsu pigmenti tika nostiprināti ar līmes palīdzību, kas piešķīra gleznojumiem arī gaišāku nokrāsu. Maisījums kalpoja vienas dienas darbam. Tādējādi Mikelandželo darbā var skaidri atšķirt atsevišķā dienā apgleznoto laukumu. Mūsdienās restauratori un pētnieki nav tikuši skaidrībā par Mikelandželo oriģinālo krāsu spilgtumu, kas atklājās pēc restaurācijā noņemtā virsējā slāņa.