Dažās pirtīs bija arī saunām līdzīgas sviedrētavas un auksta telpa ar dziļu baseinu (frigidāriju) un citas telpas atpūtai. Šīs pirtis bija nelielas, vāji apgaismotas, ar vienkāršu interjeru. Termas bija neatņemama romiešu pilsētu sastāvdaļa. Imperatoru celtās termas atšķīrās ar sevišķu greznību. Imperators Karakalla (Marks Aurēlijs Antonīns), kurš valdīja tikai 7 gadus (211.-217.), bija ieguvis nežēlīga cilvēka slavu, jo bija nogalinājis savu brāli, lai iegūtu troni. Tomēr Karakalla paveica divus darbus ar paliekošu nozīmi: viņš piešķīra Romas pilsonību visiem brīvajiem vīriešiem impērijā un uzbūvēja grandiozas termas Romā, kas tika nosauktas viņa vārdā. Karakallas celtās termas 412 x 383 m platībā atgādināja mazu pilsētiņu ar plašām, dārzu ieskautām pirtīm, bibliotēku, lekciju zāli, mākslas galeriju, kaldāriju (publiska karstā vanna 35 m diametrā, augstums – 44 m), frigidāriju (aukstais baseins (59 x 24 m) un olimpisku izmēru peldbaseinu (54 x 23 m), kuru grīdas un sienas bija būvētas no dārga marmora, bet nišas un velves bija rotātas ar stikla mozaīkām. Visās pusēs bija izvietotas iespaidīgas statujas. Karakallas termas pārraudzīja apzeltīta 4 m augsta romiešu dziedniecības dieva Asklēpija statuja. Tik krāšņā vidē vienkāršos romiešus nevarēja neiespaidot pārliecinošais iespaids par imperatoru neierobežoto varu un dievišķo statusu. Karakallas termas vienlaicīgi varēja apmeklēt 1800 cilvēki. Jāpiebilst, ka imperatora Diokletina būvēto termu ietilpība bija vēl lielāka – 3200 cilvēkiem. Termas būvju sienu un velvju galvenais būvmateriāls bija betona javā mūrēti mīksta vulkāniskā tufa gabali dūres lielumā. Javu maisīja no vienas daļas augstas kvalitātes labi dzēstu kaļķu un divām daļām pucolāna jeb vulkāniskām smiltīm – tās ir leģendārās maģiskās sastāvdaļas, kas romiešu javai deva stiprību un mitrumizturību.