No Berlīnes festivāla piedāvājuma Baltijas pērle" ir izraudzījusies izcilā franču kino un teātra režisora Patrisa Šero psiholoģisko drāmu «Viņa brālis», kas, līdzīgi kā kanādieša D. Arkāna «Barbaru invāzija», konfrontē reālās un iedomātās dzīves vērtības traģiskā brīdī - (filmas varonis lēnām atvadās no dzīves). Filma saņēma Berlīnes kinofestivāla balvu par labāko režiju 2003.gadā.
Berlīnes un Venēcijas festivālu pērles "Baltijas pērlē"
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt korejiešu kulta režisors, Eiropas kinofestivālu slavenība Kims Ki Duks, pazīstams ar savu poētisko, lakonisko un tajā pašā laikā izaicinoši skarbo stilu, saņēma šo pašu balvu šogad par filmu "Samariete". Filmas centrā grēku izpirkšanas tēma: divas jaunas meičas nodarbojas ar prostitūciju, lai sakrātu naudu ceļojumam uz Eiropu. Kad viena no viņām iet bojā, bēgot no policijas, viņas draudzene un menedžere kļūst apsēsta ideju ar grēku izpirkšanu: viņa sāk gulēt ar mirušās draudzenes klientiem, intīmās spēles kronējot ar netīrās naudas atdošanu šiem vīriešiem. Norišu dramatismu paspilgtina meitenes un viņas tēva policista attiecības. Eksistenciālas situācijas, grēka un grēka izpirkšanas tēmas plus izsmalcināts vizuālais stils - tās ir Kima Ki Duka filmu firmas zīmes. Režisora ekstrēmu pilno filmu kontekstā «Samariete» tiek vērtēta kā ļoti atturīgs darbs, kas neaizraujas ar šoka efektiem.
Franču filma «Pārāk intīmas atzīšanās» (režisors Patriss Lekonts) ir eleganta psiholoģiska drāma, kuras slodzi iznes divi izcili aktieri: Sandrina Bonēra (filmā - sieviete, kas pārdzīvo laulības krīzi) un Fabriss Lukīni (Fabrice Luchini) (filmā grāmatvedis, kuru Bonēras varone, sajaucot kabineta durvis, notur par psihoterapeitu).
No Venēcijas
Itāliešu režijas klasiķa Marko Belokio drāma «Labrīt, nakts» nenoliedzami uzskatāma par vienu no spilgtākajām 2003.gada Venēcijas kinofestivāla konkursa programmas filmām. Tās pamatā ir traģisks Itālijas nesenās vēstures fakts: Itālijas premjera Aldo Moro nolaupīšana un nogalināšana 1978.gadā, ko izdarīja komunistisko ekstrēmistu grupējums Sarkanās brigādes.
Filmu Belokio meistarīgi veido kā spriegu trilleri un kā teroristu - jaunu, naivu, nežēlīgu cilvēku portretējumu un slepkavu upura attiecību preparējumu. Filma saņēma vētrainus komplimentus, trīs Venēcijas kinofestivāla balvas, savukārt aktieris Roberto Herlicka dabūja Itālijas kino augstāko apbalvojumu "Dāvids".
No vēstures: ar ebrejiem precējušos vācu sieviešu demonstrācija pret Trešā reiha politiku, kurā viņas izgāja 1943.gadā Rozenštrāsē, ir vācu kinorežijas klasiķes Margarētes fon Trotas filmas «Rožu iela» pamatā. Mūsdienu amerikāniete dodas ceļojumā, lai iepazītu savu senču vecmāmiņas (vācietes) un vectēva (ebreja) - pieredzi holokausta laikā Vācijā. Filmas galvenās lomas tēlotāja aktrise Marija Šrēdere saņēma 2003.gada Venēcijas festivāla balvu par labāko aktrises darbu.
Spilgts Venēcijas kinofestivāla piedāvājums ir unikālā portugāļu režisora Manuela di Oliveiras (94 gadu vecumā viņš ik gadu turpina uzņemt oriģinālas un spilgtas filmas!) darbs «Runājošā filma». Spožā aktieru plejāde - Katrīna Denēva, Stefānija Sandrelli, Džons Malkovičs - virtuozā filmā, kas veltīta valodai un Rietumu civilizācijas vēsturei. Filma veidota kā izvērstu dialogu sērijas: sirma profesora un viņa meitas sarunas ceļojuma laikā pa Portugāli un kapteiņa sarunas ar trim dāmām kādā jūras braucienā.