Vairumam Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nepieciešams kredīts ES strukturālo fondu apguvei

Salīdzinot ar 2003.gadā veiktā pētījuma rezultātiem, šogad ir nedaudz vairāk to uzņēmumu, kuriem ir savs finansējums projektu sākšanai. Pērn atbildi, ka plānu īstenošanai ES fondu apguvei ir savi līdzekļi, sniedza 22% aptaujāto mazo un vidējo uzņēmumu. Ar pētījuma rezultātiem žurnālistus šodien preses konferencē iepazīstināja bankas valdes loceklis, Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Māris Mančinskis, kurš norādīja, ka interese par ES fondu izmantošanu ir ļoti liela, īpaši ārpus Rīgas. Savukārt galvaspilsētā uzņēmumu interese par šā atbalsta saņemšanu ir nedaudz samazinājusies. Salīdzinot ar pagājušo gadu, mazo uzņēmumu ar 100 000 - 300 000 latu apgrozījumu gadā interese par ES struktūrfondu līdzekļu izmantošanu saglabājusies līdzīga. Taču salīdzinājumā ar pagājušo gadu notikušas reģionālas izmaiņas vidējo uzņēmumu ar 300 000 - 500 000 apgrozījumu latu gadā atbildēs - ja pērn interesi par fondiem izteica 50% no šiem uzņēmumiem Rīgā, šogad interesi par šo atbalstu apliecinājuši 41% Rīgas uzņēmumu. Savukārt ārpus Rīgas vidējo uzņēmumu interese gada laikā ir palielinājusies no 66% līdz 77%. Mančinskis mazo un vidējo uzņēmumu intereses par ES struktūrfondiem palielināšanos skaidroja ar informācijas pieejamības palielināšanos. Pētījums gan apliecinājis, ka uzņēmumiem joprojām informācija par ES struktūrfondu apguves iespējām nav pietiekama. Taču, salīdzinot ar pagājušajā gadā veiktās aptaujas rezultātiem, pēc uzņēmēju domām, informācijas pietiekamība par ES fondu līdzekļu saņemšanu nedaudz ir uzlabojusies. Šogad 40% no aptaujātajiem uzņēmumiem atzinuši, ka viņiem ir pietiekami daudz informācijas par ES fondu līdzekļu saņemšanas kārtību. Pērn šādu atbildi snieguši 31% aptaujāto. Pētījumā noskaidrots, ka pietiekamas informācijas nav 58% uzņēmumiem. Pietiekami daudz informācijas par ES fondu atbalsta saņemšanas kārtību pagājušajā gadā nebija 66% aptaujāto. Par vispiemērotākajiem informācijas kanāliem arī šogad, tāpat kā pērn, uzņēmēji norādījuši internetu, masu medijus un bankas, sacīja bankas pārstāvis. Visbiežāk minētās nozares, kurās uzņēmēji būtu gatavi izstrādāt projektus ES fondu līdzekļu saņemšanai, ir pakalpojumi un serviss, kuras minējuši 16% aptaujāto uzņēmumu, vieglā rūpniecība - 15%, lauku attīstība - 13% un tirdzniecība - 12%. Salīdzinājumā ar 2003.gada pētījuma rezultātiem, nozaru profils ir nedaudz mainījies - uzņēmēji mazāk min iespēju izstrādāt būvniecības un ražošanas nozarē - no 16% līdz 10%, kā arī lauksaimniecībā - no 11% līdz 5%, bet vairāk ir to uzņēmumu, kuri būtu gatavi izstrādāt projektu pakalpojumu un servisa nozarē, - no 5% līdz 16%. Aptaujājot uzņēmumus par plānotā projekta apjomu, noskaidrojās, ka 30% uzņēmumu plāno īstenot projektus 10 000 - 50 000 latu, 20% - 50 000 - 100 000 latu, 23% - 100 000 - 500 000 latu, bet 13% - vairāk nekā 500 000 latu apjomā. 5% uzņēmumu domā par projektiem līdz 10 000 latu apjomā, bet 9% uzņēmumu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Taču, salīdzinot ar pagājušajā gadā veiktās aptaujas rezultātiem, būtiskas izmaiņas uzņēmumu plānos par projektu apjomu nav vērojamas. Jautāti, kādiem mērķiem vēlētos izstrādāt projektu, 37% no aptaujātajiem atzina, ka ES struktūrfondu atbalstu izmantotu ražošanas procesa modernizācijai, 27% - jaunu produktu izveidē, 22% - uzņēmējdarbības pievadinfrastruktūras attīstībai, piemēram, ceļu izbūvei. Mārketingā un tirgus izpētei projektu ES finansējuma saņemšanai izstrādātu 18% uzņēmumu, bet darbinieku izglītošanai - 17% uzņēmumu. Lai saņemtu ES struktūrfondu līdzekļus, uzņēmumi ir gatavi mainīt savu pašreizējo darbības virzienu. Apstiprinošu atbildi uz šo jautājumu aptaujā snieguši 81% uzņēmumu, bet noliedzošu - 14%. Galvenie mērķi ES fondu atbalsta saņemšanai ir ražošanas modernizācija, jaunu produktu izveide, pievadinfrastruktūras attīstība, kas prasa lielas investīcijas un ir resursu ietilpīgas. Ņemot to vērā, var prognozēt, ka šiem mērķiem pieejamais naudas apjoms beigsies ātrāk, nekā paredzēts. "Jāsteidzas ar projektiem," sacīja bankas pārstāvis.