Nogalināts Čečenijas vadītājs Kadirovs

Ahmads Kadirovs pēc sprādziena Groznijas stadiona tribīnēs

Svētdien sprādzienā Groznijas futbola stadionā nogalināts Čečenijas promaskaviskās administrācijas vadītājs Ahmads Kadirovs un smagi ievainots Krievijas armijas komandieris Čečenijā Valērijs Baranovs. Par Kadirova bojā eju gan saņemtas pretrunīgas ziņas, taču to apstiprina gan "RIA Novostji", gan arī "Interfakss". Baranovam sprādziens norāvis kāju. Eksplozijā nogalināti 32 cilvēki un vēl 45 ievainoti.

Ziņu aģentūra "Interfax" vēsta, ka sprādziens noticis stadionā zem VIP sēdvietām koncerta laikā par godu Uzvaras dienai. Terora aktā arī ievainoti Čečenijas Valsts padomes priekšsēdētājs Eli Isajevs un iekšlietu ministrs Alu Ahlanovs. Tomēr Promaskaviskā Čečenijas administrācija sākotnēji noliedza, ka sprādzienā Groznijā būtu nogalināts republikas vadītājs Ahmads Kadirovs un citas augstākās amatpersonas. "Pēc mūsu informācijas, Ahmads Kadirovs guvis vidēji smagus ievainojumus, taču viņa dzīvībai briesmas nedraud," sacīja Čečenijas administrācijas vadītājs Ziads Sabsibi. Šīm spekulācijām punktu plkst.14.00 pēc Latvijas laika pielika Krievijas telekompānija ORT, kas pēcpusdienā demonstrēja reportāžu par Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos ar Ahmada Kadirova dēlu Ramzanu Kadirovu. Emocionālajā sižetā par Maskavas iecelto Čečenijas administrācijas vadītāju jau nepārprotami runāts tikai pagātnes formā. Ahmada Kadirova dēls uz tikšanos ar Vladimiru Putinu bija ieradies gaiši zilā sporta treniņtērpā, kas ne visai labi iederējās Maskavas Kremļa interjerā. Tiekoties ar bojāgājušā Čečenijas līdera dēlu Putins paziņoja, ka Kadirovs aizgājis no dzīves neuzvarēts. "Tas bija īsts, varonīgs cilvēks. Ar savu darbību viņš pārliecinoši pierādīja, ka nav un nevar būt vienlīdzības zīmes starp bandītiem, teroristiem un veselu tautu," paziņoja Putins. "Praktiski viņš visus šos gadus piesedza gan Čečeniju, gan čečenus un pārliecinoši veda savu republiku uz mierīgu dzīvi." Vēlāk Ahmada Kadirova nāves faktu apstiprināja arī reģionālais operatīvais štābs cīņai pret terorismu Ziemeļkaukāzā. Pēc telekompānijas NTV ziņām, Promaskaviskās Čečenijas administrijācijas vadītājs mira ceļā uz slimnīcu ātrās palīdzības automašīnā. Ārsti pavēstīja, ka viņa smagie ievainojumi neļāva nodrošināt dzīvībai svarīgas organisma funkcijas. Čečenijas iekšlietu ministra vietnieks Hamids Kadajevs pāris stundas pēc terora akta informēja, ka sprādzienu stadionā izraisījusi bumba, kas ievietota stadiona betona struktūrā. Pēc viņa teiktā, bumba netika pamanīta iepriekšējā naktī, kad stadionā drošības amatpersonas veica rūpīgu teritorijas pārbaudi. Pagaidām nav zināms, vai spridzeklis tur ievietots pirms pāris dienām, vai pat pirms diviem, trim mēnešiem. Nav arī īstas skaidrības par to, kādā veidā tas aktivizēts. Otra nesprāgusī bumba, kas atrasta stadiona tribīnēs jau pēc terora akta, bija savienota ar "Casio" markas rokas pulktsteni, un, pēc neoficiālām ziņām, šim spridzeklim vajadzēja detonēt aptuveni 20 minūtes pēc pirmās eksplozijas. Tomēr tas nenotika. Pēc telekompānijas NTV ziņām, dažas dienas pirms 9.maija svinībām Groznijas futbola stadinā notika remonts. Ahmads Kadirovs tika ievēlēts par prezidentu pagājušā gada oktobrī pretrunīgi vērtētās vēlēšanās, kurās no priekšvēlēšanu cīņas cits pēc cita izstājās visi reālie viņa sāncenši. Kadirovs tika uzskatīts par pretrunīgu politisko figūru. No vienas puses, Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalsts nodrošināja viņam prāvu ietekmi, no otras - viņš bija cilvēks, kas no čečenu neatkarības cīnītāju rindām savulaik pārgāja Maskavas pusē. Kadirovs dzimis 1951.gadā Kazahstānā, kur Otrā pasaules karā staļiniskais režīms izsūtīja lielāko daļu čečenu tautas. Viņš beidza Buhāras medresi un Islama institūtu Taškentā, astoņdesmito gadu beigās dibināja un vadīja pirmo islama institūtu Kaukāzā un 1995.gadā kļuva par Čečenijas reliģisko līderi - muftiju. Pirmajā Čečenijas karā Kadirovs ar ieročiem rokās cīnījās pret Krievijas karaspēku un aicināja čečenus uz svēto karu, bet pēc Hasavjurtas miera līguma pārgāja Maskavas pusē, nosodot savus agrākos ieroču brāļus par ekstrēmismu. 1996.gadā ievēlētais Čečenijas prezidents Aslans Mashadovs paziņoja par viņa atcelšanu no muftija amata un nosauca Kadirovu par nodevēju, kas pelnījis nāvessodu. Kremļa amatpersonas mēdza teikt, ka vairs nezina skaitu visiem atentātu mēģinājumiem, kas vērsti pret Kadirovu. 1999.gadā, sākoties otrajam Čečenijas karam, viņš uzņēmās starpnieka lomu sarunās par iespējām ļaut federālo spēku vienībām ieiet Čečenijas pilsētās bez cīņas. 2000.gada jūnijā Putins iecēla viņu par Čečenijas promaskaviskās administrācijas vadītāju. Tolaik Kadirovs izteicās, ka Čečenija ir Krievijas Federācijas subjekts un tai jābūt Krievijas sastāvā "uz mūžīgiem laikiem", taču ar plašām autonomijas tiesībām. Viņš piederēja pie viena no ietekmīgākajiem čečenu klaniem un varēja paļauties uz tā atbalstu, bet Kadirova dzimtas kritiķi uzskata, ka viņa dēla Ramzana vadītais drošības dienests terorizējot gan politiskos oponentus, gan biznesa sāncenšus. Kadirova nogalināšanu svētdien nosodījis Krievijas muftiju padomes priekšsēdētājs Ravils Gainutdinovs, kas izteicies, ka Kadirovs ne vien bijis Čečenijas vadītājs, bet "arī agrāk, būdams Čečenijas muftijs, centies nest mieru un stabilitāti visā Ziemeļkaukāzā un arī Čečenijā".

Uz augšu