Uzvara par katru cenu - vai ir vērts?

Pēdējo gadu regulārie nāves gadījumi Latvijas un pasaules sportā liek nopietni aizdomāties ne tikai par to, vai sports attaisno savu sūtību, bet vai nav pretrunā ar pašu cilvēcisko būtību. No tā izrietošie secinājumi pierāda faktu, ka profesionālais sports šobrīd piedzīvo lielāko krīzi savā pastāvēšanas vēsturē.

Diemžēl lielā jeb profesionālā sporta laikmeta reālijas ir visai skarbas, jo nāves gadījumi pasaules sportā vairs nav nekāds retums. Fabula šiem (ne) gadījumiem ir vecā - nauda, nauda un vēlreiz nauda. Ja par darbiņu maksā pasakainas summas, tad viduvēju, kur nu vēl švaku preci nekādā gadījumā nedrīkst piedāvāt. Nekur nav dzirdēts, ka profesionālajā sportā apmaksa varētu samazināties, jo ar katru gadu naudas apgrozījums tikai pieaug. Tas pieaug strauji, ja ņemam vērā ekonomistu atzinumu, ka amerikāņu golferis Taigers Vuds varētu kļūt par pirmo sportistu pasaulē, kura ienākumi sporta lauciņā varētu sasniegt deviņciparu skaitli - miljardu ASV dolāru. Tādi "nieki" kā miljoni - cik uziet! Pēdējais vērā ņemamais cipars bija pasaules čempionam boksā WBC versijā britu atlētam Lenoksam Luisam, kuram par cīņu ar Vācijā dzīvojošo Ukrainas bokseri Vitāliju Kļičko (pērnvasar viesojās arī Rīgā "Eirovīzijas" pasākumā) tika apsolīts 15 miljonu angļu mārciņu liels honorārs. Interesanti, ka šo summu viņam pasākuma organizatori gatavi bija maksāt, neskatoties uz mača iznākumu, jo interese par iespējamo cīņu ir liela un viņi nopelnīs daudz vairāk. Izrādās, ka nemaz nav jāiet sporta laukumā, lai nopelnītu, jo jaunā 16 gadus vecā krievu tenisa zvaigzne Marija Šarapova, kura "seksualitātes ziņā" izkonkurējusi savu tautieti Annu Kurņikovu, sevi piedāvā internetā. Ar to gan tieši nevajadzētu saprast publisku miesas tirgošanu, bet gan iespēju 16. martā Maiami paēst pusdienas kopā ar uzlecošo tenisa zvaigzni. To var izdarīt ar lielākā tirgošanās interneta "e Bay" (darbojas kopš 1996. gada) starpniecību. Interesanti, ka šīs pusdienas potenciālajam uzvarētājam nebūs par brīvu, bet par nieka 33 000 dolāriem. Šis cipars jau pēc pāris dienām no 33 000 izauga līdz 50 100 ASV dolāru. Iespējams, ka skaidrojums tādai vieglprātīgai ietaupījumu zaudēšanai ir cerības, ka pēc kārtīgām pusdienām šai "tūrei" sekos turpinājums, iespējams pat guļamistabā! Lai kļūtu par sporta zvaigzni, jāizcīna ne mazums uzvaru, bet, lai to sasniegtu, nežēlīgi jātrenējas, bieži vien pārsniedzot savas iespējas. Visbiežāk nāves gadījumi konstatēti riteņbraukšanā, smagatlētikā, vieglatlētikā, vingrošanā, kā arī futbolā. Vai olimpiāde bez futbola? Starptautiskās antidopinga aģentūras (WADA) prezidents Ričards Paunds nav mierā ar Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) rīcību attiecībā uz savstarpējā līguma parakstīšanu. Minētā futbola institūcija joprojām neakceptē dokumentu, kuru parakstījušas jau vairums sporta veidu federāciju. Paunds norāda, ja futbolisti domā tādā veidā vilcināties līdz vasarai, tad Atēnu olimpiskās spēles būs spiestas iztikt bez šī sporta veida. Par to ziņo britu "Annanova" portāls. Interesanti, ka no "lielajām" pagaidām divas organizācijas - jau minētā FIFA un riteņbraukšanas UCI - nav parakstījušas šādu vienošanos, bet tieši šajos sporta veidos pēdējā laikā tiek fiksēti ne tikai lielākie pārkāpumi, bet pat nāves gadījumi, ja kāda aizliegta viela tiek pārdozēta. Uztraukumam ir savs pamats, jo pēdējais riteņbraukšanas notikums jeb negadījums saistīts ir ar "Pirātu" - Marko Pantani. Pirms gada par sava futbola čempionāta tīrību ne pa jokam bija satraukušies tā saimnieki, jo zinātnieki nāca klajā ar paziņojumu, ka pēdējos 50 gados uz veļu valsti pārcēlušies ap 400 viņu līgas labāko kājas bumbas meistaru. Tas sabiedrībā izraisīja īstu bumbas sprādziena efektu. Vienā no "Eurosport" ziņu pārraidēm kāds anonīms futbolists teica: Pavērojiet, kā pa futbola zālienu visas 90 minūtes fantastiskā ātrumā traucas futbolisti. Atceros, ka savulaik mēs pēc katra mača tik tikko spējām kājas pavilkt, bet te, redzot viņu smaidīgās sejas, nākas secināt, ka viņi tādā tempā spētu darboties vēl vismaz divus mačus pēc kārtas! Par to runā arī 1982. gada pasaules čempions futbolā, bijušais "Inter" trenētājs Marko Tardelli: Pēdējā laikā Itālijas futbola skandāli ar Kouto un Davidsa iesaistīšanu man nav nekas jauns, jo Itālijas līgā aizliegto vielu lietošana, kā arī nāves gadījumi ir visai regulāra parādība. Lietoja arī tie, pret kuriem man iznāca spēlēt, vienīgi tajos laikos dopinga kontroles bija visai formālas. Nākamais nemiera cēlājs pirms dažiem gadiem bija "Lazio" treneris Zedneks Zēmans, kurš itāļu presei nekautrējās publiski paziņot: Lieto visi un visur, tāpēc nāve nav nekas neparasts, bet drīzāk gan likumsakarība. Tas notiek ne tikai Itālijas "Serie A" un "Serie B" spēlēs, vai Edgara Davidsa un Fernando Kouto personā, bet arī Grieķijā, Holandē, Francijā, Vācijā un Spānijā. Pēc šādām atklāsmēm Eiroparlaments sāka izskatīt jautājumu par aizliegto preparātu lietošanu sportā apturēšanu ar likumdošanu, proti, ieviešot cietumsodu. Ne viens vien nāves gadījums bijis arī Rumānijas futbola laukumos un šīs valsts futbolistu vidū. 1991. gadā vienā no Lēverkūzenes "Bayer" treniņiem laukumā nomira Mihaēls Kleins. Kopš tā laika ar sirds (vai pārtrenēšanās) sērgu miruši 10 Rumānijas elites līmeņa futbolisti. Skaļākā skandāla slavu izpelnījās "neizskaidrojamā" Stefana Vrabioru nāve mačā pret Bukarestes "Rapidu". Vrabioram sekoja Bukarestes "Dinamo" spēlētājs Katalīns Haldans, kura nāves cēloņi tika pētīti gandrīz pusgada garumā, taču bez rezultātiem. Pēdējais no rumāņiem tai saulē aizgāja 21 gadu vecais Gelu Daskalu kādā no Bukarestes centrālajām slimnīcām. Pagājušo mēnesi Turīnā viena no pasaules lielākajām futbola zvaigznēm Zinedins Zidāns sniedza tiesai atbildes uz jautājumu: "kas, kur, kad un cik lietojis ko aizliegtu". Tiesā piedalījās visai prominentas personas: itālis Džanluka Vialli. "Juventus" ģenerālmenedžeris Antonio Džiraudo un ārsts Rikardo Agrikola. Process skāra notikumus minētajā klubā laika posmā no 1994. līdz 1998. gadam. Šiem vīriem tika aicināti talkā arī Roberto Badžo, Filipo Inzagi un Paolo Montero. Lieta nav beigusies, taču teorētiski iespējams, ka Džiraudo un Agrikola varētu saņemt reālu deviņus mēnešus ilgu cietumsodu. "Pirāts" pārceļas uz veļu valsti Pagājušās nedēļas nogalē Itālijas kūrortpilsētas Riminī viesnīcas numurā tika atrasts miris slavenais itāļu riteņbraucējs, velobraucienu "Tour de France" un "Giro d"Italia" uzvarētājs Marko Pantani. Lielākais itāļu sporta laikraksts "La Gazzetta dello Sport" raksta, ka pagaidām netiek ziņots, kas varētu būt par iemeslu 34 gadus vecā sportista ar iesaukām "Pirāts" un "Zilonītis" (lielo ausu dēļ) nāvē, taču Pantani numurā vardarbības pazīmes nav atrastas. Riminī policijas pārstāvis Paolo Džendžareli ziņu aģentūrai ANSA un citiem masu saziņas līdzekļiem atklāja, ka pie Pantani gultas ir atrasti nomierinošie līdzekļi, taču nekādi aizliegtie preparāti nav atrasti. Pantani pēdējā laikā esot bijusi depresija un viņš lietojis dažādus trankvilizatorus. Pantani bija zināms kā riteņbraukšanas sacensību kalnu speciālists. 1998. gadā viņam izdevās uzvarēt gan "Giro d"Italia", gan "Tour de France". Viņš bija pirmais itālietis kopš 1965. gada, kurš uzvarējis "Tour de France". 1999. gadā viņam veiktās asins analīzēs tika konstatēts paaugstināts sarkano asinsķermenīšu daudzums. Augsts hematrocītu līmenis var norādīt uz aizliegtā preparāta eritroproteīna (EPO) klātbūtni. 2002. gada vasarā Pantani tika diskvalificēts uz astoņiem mēnešiem, jo 2001. gada velobrauciena "Giro d"Italia" laikā veiktajā policijas reidā viņa viesnīcas numurā tika atrastas šļirces ar insulīnu. "Pirāts" bija fantastiski apmaksāts, jo, pēc preses ziņām, 1998. gadā vien viņa darba līguma oficiālā summa bija 3,8 miljoni ASV dolāru. Neatbildēts paliek jautājums, cik viņš saņēma neoficiāli un cik tika tērēts par viņa farmakoloģiju. Tas ir otrais nāves gadījums riteņbraukšanā nepilnas diennakts laikā, jo nesen savā dzīvoklī atrasts miris 21 gadu vecais "Daikin" U-23 (bijušais Raivja Belohvoščika klubs) komandas Beļģijas riteņbraucējs Johans Sermons. Varonība, idiotisms vai veselības graušana? Daudzi sporta līdzjutēji arvien biežāk sāk sev uzdot jautājumus par to, kur ir robeža, ja vispār tāda ir, starp varonību sportā un atklātu veselības graušanu, kas var beigties ar nāvi. Bieži vien lielāku popularitāti iegūst nevis uzvarētājs, bet gan tas, kurš parādījis vislielāko varonību, proti, grāvis savu veselību. Grūti būs apstrīdēt to, ka amerikānis Lenss Amstrongs būtu tik populārs riteņbraukšanā, ja viņš nebūtu pārslimojis vēzi. Vēl viena versija - viņam nav ko zaudēt, jo kas zina, cik ilgi pēc tādas slimības vairs būsi šaisaulē. BBC aptaujā visu laiku varonīgākā titulu piedēvē riteņbraucējam Teiloram Hamiltonam, kurš ar salauztiem kauliem pedalēja daudzus posmus "Tour de France", "Manchester City" vārtsargam Bertam Trautmanam, kurš 1956. gadā Pasaules kausa finālā ar lauztu kāju spēlēja pēdējās, tātad izšķirošās 15 minūtes. Sarakstā ir arī leģendārais F-1 braucējs Nikijs Lauda, kurš 1975. gadā Nirnburgringā iespaidīgi avarēja, un par viņa dzīvību ārsti cīnījās sešas nedēļas. Jautājums ir viens - kāpēc tas jādara, un visbiežāk dzirdamā atbilde ir - nauda. 2003. gada vasarā Vācijā pirms mačiem savā viesnīcas numurā 8.30 no rīta tiek atrasts miris 23 gadus vecais franču riteņbraukšanas talants Fabrīss Salansons. 2004. gada janvārī profesionālās franču komandas "Cofidis" (Jura Silova bijušais klubs) braucējs Filips Žumons paziņoja, ka 90 procenti riteņbraucēju lietojot asins dopingu - EPO… Pārslodzes - nāves cēlonis NHL un NBA ik sezonu tiek aizvadīts 100, bet iespējams arī vairāk spēļu. Zinot, ar kādu atdevi tiek spēlēts, skaidrs, ka bez pārslodzes neiztikt. Runas par pārslodzēm rodas tad, kad kāds tiek pieķerts lietojam stimulējošas vielas. Tā NBA pārstāvji Džons Amaeri un Alonso Mornings atklāti pasaka: "superstāra" tēla uzturēšanai nepietiek ar labu pārtiku, bieži vien jāņem talkā kas aizliegts un arī kāda tablete. Starp rindām no viņu teiktā var izlobīt, ka NBA šis dopinga menedžments ir visai attīstīts, bet galvenais - pieprasīts. Vēl no vīru teiktā var secināt, ka īpašas varas pārstāvju iejaukšanās nav, jo kurš tad bendēs tādu naudas pelnīšanas mašinēriju, kāda ir amerikāņu futbolā, NBA vai NHL. Protams, ka zināms risks ir jāuzņemas un iespējams arī nomirt, taču naudas un slavas vilinājums esot daudz lielāki. It īpaši izteikts tas ir Āfrikas nabadzīgo valstu jeb bijušās sociālisma nometnes pārstāvjiem. Alonso Mornings: Ar labi sabalansētu barību amatierim vai skolēna vecuma censonim basketbolā pilnīgi pietiek, bet nekādā gadījumā profesionālim. Tikko viņš iekļūst profesionāļa kārtā, viņa darbošanās sava prieka pēc pāraug veselā industrijā un jaunajiem saimniekiem vairs nav vienaldzīga viņa darbošanās lietderība. Ambīcijas, nauda, popularitāte, traumas, risks, pārslodzes ir neatņemamas lielā sporta sastāvdaļas. Atsevišķi talanti vai personības, protams, var bezgalīgi strādāt, taču visam - arī spēka rezervēm - ir sava robeža. Tās pārkāpšana var radīt neatgriezeniskas sekas. Pērn, 2003. gada 7. jūlijā, atpūšoties Turcijā, mīklaini gāja bojā 24 gadus vecais Krievijas hokeja talants Romāns Ļašenko, kurš 2002. gada pasaules čempionātā Krievijas izlases sastāvā izcīnīja sudraba godalgu un pēdējās divas sezonas pārstāvēja Ņujorkas "Rangers". *** 2002. "Tour de France" lappusīte 13.maijs arestē Antonio Varialli 18.maijs dopinga kontrolē iekrīt Stefano Garzelli 21.maijs Garzelli padzen no sacensībām, iekrīt Džilberto Simoni 24.maijs Simoni padzen no sacensībām 28.maijs uz robežas arestē Edīti Rumšieni

Uz augšu