Jaunlaiku dendijs (14)

Bijušais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP), runājot par sava posteņa pārņēmēju, vispirms gan atzīst, ka nespējot būt pilnībā objektīvs, jo pats vairāk nekā trīs gadus bijis saistīts ar iekšlietām. Tomēr esot vairākas konkrētas lietas, kuras viņš pats kā ministrs nedarītu. Pirmkārt, viņam esot pilnīgi nepieņemami tas, ka Māris Gulbis tik ļoti demonstrē savu ego un, veidojot savu publisko tēlu, pazemo citus cilvēkus, tostarp arī policistus. Segliņš min vairākas epizodes — Panorāmā demonstrēto sižetu par to, kā iekšlietu ministrs TV kameru priekšā liek pūst "trubiņā" Kuldīgas policistiem, tāpat arī epizodi, kad ministrs žurnālistu pavadībā rakņājas pa kāda robežpunkta darbinieku privātajiem skapīšiem, un vēl gadījumu, kad TV kameru pavadībā Gulbis tirgū pieprasa vairākām pavecākām sievietēm atvērt somas, lai pārbaudītu, vai tajās nav kontrabandas alkohola un cigarešu. (Pēdējā epizodē ministra rīcība bija pilnīgi nelikumīga, jo viņš nav pat operatīvais darbinieks — ministram kā juristam to vajadzēja zināt, saka Segliņš.) Tepat varētu arī pieminēt konfliktu ar Lielupes policistu un Gulbja agresīvo rīcību, mēģinot šo cilvēku pazemināt amatā par to, ka tas viņu nepazina. Lai arī vēlme spodrināt savu publisko tēlu esot raksturīga visiem politiķiem, pēc Segliņa domām, Māris Gulbis atļaujas pārāk daudz. Ministrs — populists Pēc bijušā iekšlietu ministra domām, pēdējā laikā iekšlietu sistēmā notikušas arī diezgan daudzas nepārdomātas kadru maiņas. Segliņam šķiet, ka pastāv saistība starp šīm maiņām un to faktu, ka 2003. gadā reģistrēts 5% noziedzības pieaugums un reģistrēts lielākais noziegumu skaits pēdējos piecos gados — 51 773. Visskaidrāk šī saistība esot redzama automašīnu zādzību atklāšanā, kur, neraugoties uz vairākām vadītāju maiņām un plaši izreklamēto "mānekļu" mašīnu iepirkšanu, auto zādzību skaits pagājušajā gadā palielinājies par 524, salīdzinot ar 2002. gadu, un sasniedzis 3369 gadījumus. Pieaudzis esot arī citu noziegumu — slepkavību, izvarošanu un huligānisma — gadījumu skaits. Galu galā arī dzērumā izraisīto avāriju skaits pagājušajā gadā kļuvis lielāks. Treškārt, par kļūdu iepriekšējais ministrs uzskata arī Rīgas policijas kompleksa un Liepājas policijas ēkas celtniecības apturēšanu. Neviens nešauboties par šo ēku nepieciešamību; celtniecības izmaksas, pēc celtnieku atzinumiem, gadā augot par 5-10%, tiekot tērēti līdzekļi būvlaukumu un būvbedru uzturēšanai kārtībā — tāpēc šīs ēkas tik un tā tiks celtas, tikai izmaksās dārgāk. Visbeidzot, pēc Segliņa domām, kļūdains esot arī lēmums likvidēt Narkotiku apkarošanas biroju (NAB), jo vairāk tādēļ, ka vienīgais iemesls šādai rīcībai esot bijusi "vēlme aizvākt nepatīkamu vadītāju" — šajā gadījumā NAB vadītāju Aldi Zītaru. Lūgts minēt Gulbja labos darbus, bijušais iekšlietu ministrs atzina, ka Gulbim izdevies panākt līdz šim būtiskāko policistu algu palielinājumu, kā arī to, ka ministra pozitīvais sabiedriskais tēls un aktivitāte, iespējams, uzlabojot sabiedrības attieksmi pret policiju kopumā. Skaitļi un "skaitļi" Saskaņā ar Valsts Policijas pārskatu par noziedzības stāvokli valstī 2003. gadā noziegumu skaits pagājušajā gadā tiešām ir pieaudzis par 2445 gadījumiem jeb 5%. Tomēr šis skaitlis nav interpretējams tik viennozīmīgi, kā to varētu vēlēties iekšlietu ministra politiskie pretinieki. Procentuāli būtiskākais pieaugums vērojams noziegumos, kas saistīti ar narkotiskajiem līdzekļiem (kopā 997 gadījumi, pieaugums par 374 jeb 59,5%) un ekonomiskajos noziegumos (kopā 3400, pieaugums par 1054 gadījumiem jeb 44,9%). Paradoksāli, bet šie skaitļi drīzāk liecina Mārim Gulbim par labu, jo šīs ir tās jomas, kurās ir ļoti augsts latentās jeb slēptās noziedzības līmenis, respektīvi, noziedzības rādītāju pieaugums tajās drīzāk liecina par policijas darba uzlabošanos, nevis otrādi. Šīs divas jomas kopā jau veido vairāk nekā 1400 noziegumu pieaugumu. Varētu diskutēt par atlikušo pieaugumu un policijas atbildību par to. Bijušais Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes vadītājs Aloīzs Blonskis sarunā ar "Nedēļu" izteicās, ka "ne ministram, ne arī policijai nav ne mazākā sakara ar noziedzības pieaugumu, tā izmaiņas nosaka tikai sociālie un ekonomiskie apstākļi." (Doma nav gluži nepatiesa, tomēr drusku slidena un noved pie jautājuma par policijas nepieciešamību vispār — aut. piez.) Jau jaušamāka ir policijas atbildība tādos noziegumos kā pret sabiedrisko kārtību vērstie likumpārkāpumi — 3362 (+628), lielāko daļu no kuriem droši vien varētu novērst, pastiprinot patrulēšanu ielās, un automašīnu zādzības — 3369 (+524), kas vairumā gadījumu saistītas ar konkrētu bandu pieķeršanu un kontroles uzlabošanu uz robežām. No pozitīvām tendencēm varētu pieminēt uzlabojumu noziegumu atklāšanā, kas joprojām ir zems — 48,8%, tomēr reģistrēts 3,5% uzlabojums. Būtiski samazinājies zādzību skaits no automašīnām — par 1146 gadījumiem mazāk (kopā 3166), tāpat samazinājusies šaujamieroču izmantošana noziegumos — 94 gadījumi, kas ir par 61 mazāk nekā 2002. gadā. Prioritātes — tieši laikā Policijas augstskolas docents un ministra ārštata padomnieks Aldis Lieljuksis uzskata, ka jebkuram cilvēkam, kurš ienāk kādā jaunā sistēmā, nepieciešams zināms laiks, lai saprastu, kā tā darbojas. Gulbim darbā palīdzot Uzņēmumu reģistrā (UR) iegūtais plašais skatījums uz lietām, iekšlietu sistēmas ekonomiskajos jautājumos viņš orientējoties lieliski, lai arī kriminālmeklēšanas specifikā ne tik labi. Gulbja iepriekšējā pieredze esot arī zināmas spriedzes avots, jo Uzņēmumu reģistrs, salīdzinot ar policiju, esot bijusi augsti tehnoloģiska iestāde. Iekšlietu ministrija nenoliedzami ir daudz smagnējāka, vairāk atpalikusi un tāda kā iesūnojusi; daudzi tajā strādājošie cilvēki nesaprot un nepieņem jaunās tehnoloģijas. Ar to izskaidrojama gan ministra vēlme visu modernizēt, gan arī zināma cilvēku pretestība. Tomēr Gulbja izvirzītās prioritātes — korupcijas apkarošana, cīņa ar ekonomiskajiem noziegumiem un kontrabandu, cietušo un liecinieku aizsardzība, kā arī algu palielināšana, jaunu automašīnu un datoru pirkšana —, pēc Lieljukša domām, esot aktuālas un atbilstot pašreizējam tehnoloģiju un noziedznieku līmenim. Visus pārmetumus ministram noziedzības pieauguma jomā viņš noraida — pieaugums esot saistīts ar to, ka uzlabojies policijas darbs tajās jomās, kur bijis augsts latento jeb slēpto noziegumu līmenis (ekonomiskā noziedzība un narkotikas). Runājot par Māra Gulbja veikto reformu sekmīgumu, Aldis Lieljuksis uzskata, ka ministram veicies ar reformām slepkavību atklāšanā, to izmeklēšanas koncentrācija vienuviet palielinājusi atklāto slepkavību skaitu, kas šobrīd esot 80%. Savukārt līdzīgas reformas auto zādzību apkarošanas jautājumos neesot izdevušās un tagad nāksies atgriezties pie iepriekšējās sistēmas automašīnu zādzību izmeklēšanā rajonu līmenī. "Sabiedrības neapmierinātība ar šajā jomā paveikto ir pamatota," atzīst ministra padomnieks. Plusi un mīnusi Bijušais Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks un KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos, tagad bezdarbnieks Valdis Pumpurs uzskata, ka pārāk pozitīvi Māra Gulbja darbību vērtēt nevar. "Ļoti bīstama ir tendence, ka tiek sarauta saikne starp Valsts Policiju un Iekšlietu ministriju. Tādām personībām kā Staris vai Rekšņa bija milzīga nozīme, jo viņi bija policisti, pazina policijas sistēmu un zināja, kā tā strādā. Ja viņu vietā ieliks kādus nezinātājus, tad ļoti ātri var "iebraukt auzās,"" paredz Pumpurs. Tāpat liela kļūda bijusi arī Narkotiku apkarošanas biroja likvidācija, saka bijušais kriminālpolicijas vadītājs, jo tagadējai cīņai ar narkotiku izplatību, viņaprāt, trūkstot koordinējošā centra. Tomēr viņš pozitīvi vērtēja to, ka uzsākta aktīvāka cīņa ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju. Runājot par kopumā paveikto, Aloīzs Blonskis teic, ka viņam esot divējāda attieksme pret Gulbja paveikto. Sākotnējās reformas, viņaprāt, varētu vērtēt pozitīvi, taču tās esot notikušas pārāk strauji. Atzīstot, ka iekšlietu sistēmā pārmaiņas bijušas nepieciešamas, kā arī to, ka bijusi nepieciešamība pēc prasīguma un kontroles, Aloīzs Blonskis tomēr domā, ka policistiem nav tikusi dota iespēja strādāt un sevi parādīt. "Atnākot no malas un nezinot sistēmu, nevar pusgada laikā tā iedziļināties, lai kompetenti spriestu par personāla un nodaļu darbu. Gulbim visi bija slikti, un visi tika mērīti ar vienu mērauklu. Vispār, ja valsts grib kādu nozari attīstīt, tai nevar likt par vadītāju jaunu cilvēku bez dzīves pieredzes. Iespējams, viņš būs labs ministrs pēc kādiem pieciem gadiem," kritiski saka Aloīzs Blonskis. Bet viena no Māra Gulbja tuvākajām līdzgaitniecēm — IeM parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece domā, ka galvenās veiksmes M. Gulbja darbā bijušas policistu algu palielināšana un jaunu mašīnu iepirkšana, kā arī tas, ka viņš esot tik ļoti enerģisks un aktīvs. Viņš esot pirmais iekšlietu ministrs, kuram reāli izdevies palielināt policistu algas, un tam esot pozitīvs efekts — esot mainījusies policistu attieksme pret darbu, palielināto algu dēļ to tagad baidās zaudēt. Spriežot pēc sabiedrības attieksmes, arī ceļu policija palikusi pieklājīgāka pret autovadītājiem un mazāk nodarbojas ar "piecīšu" izspiešanu, saka L. Mūrniece. Savukārt mēģinājumu pārcelt citā amatā IeM valsts sekretāru Juri Rekšņu viņa nosauca par Gulbja rupjāko politisko un cilvēcisko kļūdu. "Protams, iekšlietu, t.i., pusmilitāras, sistēmas darbinieki nekad neatļausies publiski paust savu viedokli par ministru, tomēr tās neoficiālās atsauksmes, kas saņemtas gan no Rīgas, gan no lauku rajoniem ir ārkārtīgi negatīvas. Pirmkārt, neviens nesaskata reālu pamatu atlaišanai un, otrkārt, ir būtiski iebildumi pret formu, kādā tas notiek," teica L. Mūrniece. Viņš ir ļoti uzstājīgs Māra Gulbja preses sekretāre Maija Celmiņa stāsta, ka cilvēciski ar ministru esot viegli — viņš augstu vērtējot humora izjūtu un jokus, viņa klātbūtnē neesot bail pateikt, ka bērna slimības vai vienkārši aizgulēšanās dēļ nokavēts darbs, tāpat, ejot ar viņu pusdienās, neesot nekādu problēmu aizņemties naudu, ja pašai pietrūkstot. No otras puses, kā vadītājs viņš esot ļoti uzstājīgs. Pēc Celmiņas domām, šo rūdījumu viņam devis Uzņēmumu reģistrs un iepriekšējā saskarsme ar valsts pārvaldes darbiniekiem. Tādēļ viņam visu vajagot tagad un tūlīt — ministrijā tas sākumā daudziem licis brīnīties. Māris Gulbis jau gadiem ilgi vakaros mēdzot spēlēt basketbolu, bet šad un tad spēlējot arī tenisu vai braucot paslēpot uz kalniem. Pēdējā laikā viņš esot sācis aizrauties ar ornitoloģiju — sēžot laivā ezera vidū un ar tālskati vērojot putnus. Šī aizraušanās esot parādījusies tikai pēdējā gada laikā un acīmredzot esot saistīta ar vēlmi distancēties no cilvēkiem. Māra Gulbja kabinetā esot atrodama R. Grīna grāmata "48 varas likumi", tāpat viņš daudz lasot par 30. gadu Vāciju un tās atjaunošanu pēc kara; mēdzot pārlasīt arī grāmatas par menedžmentu un Kārnegi darbus. Ministrs daudz lasot vāciski, bet šobrīd pilnveidojot arī savu angļu valodu, turklāt nevis šā tā, bet gan diplomātiskās izrunas iegūšanai. Pašreizējais Uzņēmumu reģistra galvenais notārs Jānis Endziņš, kas strādājis kopā ar Gulbi sešus gadus, piemetina vien to, ka ministram esot ātra daba, taču viņam piemītot personāla intuīcija un talants izveidot labu komandu. Karjeras labā — jebko Kā jau par visu, kas saistīts ar Gulbi, arī par viņa personiskajām īpašībām ir daudz pretrunīgu vērtējumu. Bijušais fonda "Tēvzeme" direktors Andris Pauls-Pāvuls, kurš pazina viņu tad, kad Gulbis vēl nebija priekšnieks, un savulaik devis viņam rekomendāciju, lai topošais politiķis varētu iestāties apvienībā Tēvzemei un Brīvībai, šobrīd neslēpj, ka Gulbi nevarot ciest ne acu galā. Viņš saka, ka Gulbja personā viņu tālaika pazīšanās laikā dominējis glums lišķīgums un iztapība. "Viņš bija gatavs darīt jebko karjeras labā. Ierodoties TB, viņa pirmā frāze bijusi: "Labdien, mana draudzene ir Māra Gaiļa palīdze. Es varu daudz ko nokārtot." (Runa ir par viņa nākošo sievu Elizabeti Gulbi, tolaik Bruksli, Ministru prezidenta Māra Gaiļa palīdzi — aut. piez.). Pauls-Pāvuls saka, ka pašreizējam iekšlietu ministram piemīt ļoti spēcīga vēlme kļūt par premjeru un ka viņš pat vairākkārt izteicies, ka būšot labs premjers, jo klausīšot tiem, kas viņu iecelšot. Katrā ziņā bijušais Gulbja partijas biedrs nebrīnītos, ja tieši viņš būtu tas, kas patiešām "durtu Eināram Repšem dunci mugurā", jo viņš kādam esot uzticīgs tikai tiktāl, cik tas nākot par labu paša spožajam izskatam un karjerai. Vecākus neizvēlas, bet tomēr Ja kādu vēlas izprast līdz galam, tad vietā ir atcerēties teicienu: mēs visi nākam no savas bērnības. Māris Gulbis nāk no visai kolorītas ģimenes. Viņa īstais tēvs — Māris Gulbis seniors — ir izbijis komjaunatnes un kompartijas nomenklatūras darbinieks, kurš labi pazīstams arī kā viesnīcas "Rīdzene" šefs un Latvijas ceļa vecbiedrs. Tomēr jau no bērnības Gulbis jaunākais dzīvojis kopā ar mātes otro vīru — vēlāko Ziemeļu rajona valdes izpilddirektoru Romeldu Podskočiju. Savukārt viņa māti — Ingu Podskočiju — ģimenes zinātāji raksturo kā "azbesta veceni". Mātes otrā ģimene 90. gadu vidū bija iesaistīta apjomīgajā lietā par Ziemeļu rajona izpilddirekcijas labiekārtošanas departamenta privatizāciju — tas pēkšņi pārtapa par SIA "Labiekārtošanas departaments Ziemeļceļš". Kā viens no galvenajiem akcionāriem šajā uzņēmumā figurē kāds bijušais "Aizkraukles" kolhoza šoferis Ēvalds Skabs. Laika posmā starp 1995. gadu un 2001. gadu, kad veiktas pēdējās izmaiņas reģistrā, Skaba daļa "Ziemeļceļā" pieaugusi no 24% līdz 65,28%, bet no šī uzņēmuma atdalītajā SIA "Pireja" viņš pārvalda 65,10%. Acīmredzot liktenīgas sagadīšanās dēļ šis pats Ēvalds Skabs jau kādus divdesmit gadus Aizkrauklē dzīvo kopā ar Gulbja vecomāti Benitu Kokaini. Lieki teikt, ka Ziemeļu rajona izpilddirektors Podskočijs nekavējās noslēgt ar Ziemeļceļu daudzus līgumus par plaša mēroga Ziemeļu rajona teritorijas labiekārtošanu. Šie dati figurēja Rīgas domes revīzijas komisijas materiālos 2001. gadā. Tajā laikā Podskočijs arī tika atbrīvots no ieņemamā amata sakarā ar ierosināto krimināllietu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu un vēl citām apsūdzībām. Ierosinātā krimināllieta tika izbeigta nezināmos apstākļos.