Vai Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā jābūt atklātām? ZZS deputātu domas dalās

Saeimas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem ir atšķirīga nostāja par to, vai Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā jānotiek atklāti, liecina parlamentāriešu paustais aģentūrai LETA.

Laikraksts "Diena" vēstīja, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis personīgi paudis atbalstu atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, savukārt ZZS frakcijai šajā jautājumā varētu būt brīvais balsojums.

Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) aģentūrai LETA norādīja, ka balsos par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā, lai neveidotos situācija, ka, pēc slēgtām vēlēšanām, aptaujājot deputātus, izrādītos, ka parlamentā ir "115 deputāti". Šāda sistēma arī nodrošinās to, ka katram deputātam būs jābūt ļoti skaidram pamatojumam, kāpēc viņš balsos par attiecīgo kandidātu, norādīja politiķis.

Bērziņš skaidroja, ka savu pozīciju pauda jau pirms Brigmaņa izteikumiem, apmeklējot pensionāru saietu Jēkabpilī. Šajā pasākumā seniori pauduši, ka ir nepieciešams visas tautas vēlēts prezidents, un politiķis pieļauj, ka tas varētu būt nākamais diskusiju jautājums, par ko gan var būt atšķirīgi viedokļi.

Arī deputāts Kārlis Seržants (ZZS) norādīja, ka balsos par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, ņemot vērā, ka visas pārējās amatpersonas Saeima arī ievēl caurredzamā procedūrā.

Savukārt deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) norāda, ka balsos pret atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā, jo nevēloties, lai atgriežas padomju laiku Augstākās Padomes tradīcijas, ka balsojumi bija atklāti, bet valsts dienesti kontrolēja, kā deputāti ir nobalsojuši. Tāpat atklātas vēlēšanas varot izmantot "ārzemēm piederoši" plašsaziņas līdzekļi, kas var lobēt kādu prezidenta amata kandidātu un tos, ka nebalsos atbilstoši, dēvēt par kangariem, bažas pauda Kalnozols.

Arī parlamentārietis Jānis Vucāns (ZZS) visdrīzāk balsošot pret izmaiņām Satversmē, jo jaunā sistēma nozīmētu, ka deputāts nevarētu balsot pretēji partijas disciplīnai.

Kā ziņots, Satversmes grozījumu projektu, kas paredzētu ieviest Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, Saeimas Juridiskā komisija centīsies virzīt pieņemšanai līdz parlamenta vēlēšanām, ja to atļaus procedūras un ja tiks saņemts atbalsts no parlamenta deputātiem, aģentūrai LETA norādīja komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Politiķis sacīja, ka Juridiskajā komisija varētu piedāvāt noteikt piecu dienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu Satversmes grozījumu izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā. Saeimai būs gala vārds attiecībā uz procedūras kārtības noteikšanu.

Pirmsvēlēšanu laikā varētu būt parādījusies lielāka iespēja valsts pamatlikumā noteikt, ka Valsts prezidents Saeimā tiek ievēlēts atklāti. Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jābūt klāt vismaz divām trešdaļu deputātu un par grozījumiem jānobalso divām trešdaļām no klātesošajiem parlamentāriešiem.

Uz augšu