“Noraujot obligātās iepirkuma komponentes (OIK) stopkrānu”, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") paredz tiesvedības par 200-500 miljoniem eiro. Deputāta amata kandidāti, kas pretendē uz ievēlēšanu nākamajā Saeimā, piedāvā dažādus risinājumus, piemēram, "Saskaņa" un KPV.LV ierosina piedzīt visu naudu no OIK atbalsta saņēmējiem, bet "Jaunā Konservatīvā partija" (JKP) iesaka nemaksāt Latvenergo 689 miljonus eiro OIK par TEC 2, svētdien ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Divas lietas, ko sola gandrīz visas partijas, ir atņemt atbalsta maksājumus "Latvenergo" TEC 2 un rīkot padziļinātas pārbaudes uzņēmumos, kas pelna ar dārgās zaļās enerģijas ražošanu. Bet daži no partiju piedāvājumiem ir gluži fantastiski, solot piedzīt visu naudu, kas 10 gadu laikā samaksāta uzņēmējiem.
Janvāris pirms pieciem gadiem sākās ar krīzi "Liepājas metalurgā". Uzņēmums vērsās pie "Latvenergo" un valdības, norādot uz dramatisku lēciens OIK maksājumā. 2013.gadā Metalurgam tas bija 13 miljoni eiro - aptuveni tik, cik uzņēmums par OIK maksāja pēdējos trijos gados kopā. Metālapstrādes milža bankrotu līdzās akcionāru šaubīgajiem un neapdomīgajiem darījumiem būtiksi ietekmēja arī dārgā elektrība.
Pēdējā gadā Ekonomikas ministrijas rīcība, pārvērtējot OIK sistēmas godīgumu un ietekmi uz uzņēmēju spēju konkurēt, bijusi gausa. Pērn 15.oktobrī "Nekā personīga" pirmo reizi stāstīja par dīvainajiem zilajiem konteineriem, kas uz īsu brīdi parādījušies vairākās vietās Latvijā. Tie tika uzdoti par strādājošām elektrības stacijām, kas uzņēmējiem ļāva šmaukties, lai nezaudētu dāsno valsts atbalstu. Kopš oktobra Ekonomikas ministrija pārbaudījusi tikai 40 stacijas. Atļaujas atceltas 26.
Pusgadu pēc "Nekā personīga" atklātajām OIK krāpniecības shēmām Ekonomikas ministrija nodibināja darba grupu, kam līdz augusta sākumam bija jāgatavo priekšlikumi OIK sistēmas izmaiņām. Augusta vidū to skatīja Valdība un nolēma, ka priekšlikumi jāuzlabo līdz septembrim.
Nu ir skaidrs, ka OIK problēmas risināšana būs nākamās Saeimas un valdības jautājums.
Jaunās vienotības Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā piecu soļu plānu, ko varot īstenot ne ātrāk kā trijos gados. Tiek solīts uz diviem gadiem ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli. Tad - jaunas prasības biogāzes stacijām, reformēt jaudas maksājumus, elektrības ražotājiem izsniegt zaļos sertifikātus. Galvenais esot izvairīties no dārgām tiesvedībām. "Ja mēs apturam un "noraujam stopkrānu", mēs ieraujam valdību iespaidīgās tiesvedībās. Teiksim tā - starp 200 un 500 miljoniem es paredzētu tiesvedību," sacīja Ašeradens.
Visradikālāk vērsties pret OIK saņēmējiem piedāvā "Saskaņa", KPV.LV un arī Jaunā Konservatīvā partija. "Saskaņa" un KPV domā, ka līdz šim izmaksāto naudu var uzskatīt par neatļautu valsts atbalstu, kas līdz pagājušajam gadam neesot bijis saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tāpēc 10 gados samaksāto var no uzņēmējiem piedzīt.
"Saskaņas" ekonomikas ministra kandidāts Ivars Zariņš uzskata, ka Ekonomikas ministrija aizstāv tikai dārgās elektrības ražotājus. Daudz aktīvāk jārīko pārbaudes un jāizmaina atbalsta maksājumu apjoms, kas, pēc Eiropas komisijas aprēķiniem, Latvijā esot piecas reizes augstāks nekā Igaunijā.
Jaunā Konservatīvā partija rosina piemērot līdzīgu praksi kā Eiropas fondu naudas maksājumos. Naudu atprasīt, ja tiek pierādīts, ka uzņēmēji strādājuši negodīgi. Un vēl - pātraukt atbalsta maksājumu Latvenergo TEC 2 stacijai.
"Attīstībai/PAR" un Latvijas Reģionu apvienība arī iesaka pārtraukt OIK maksājumu par TEC2 staciju iekasēt no elektrības lietotājiem, bet finansēt to no valsts budžeta. Reģionu apvienība tam naudu sola atrast auditējot valsts iestāžu rīkotos konkursus un iepirkumus. "Attīstībai/PAR" ir piezemētāks plāns - rīkot stingras pārbaudes, samazināt OIK uzņēmēju peļņas procentu, atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli.
Mērens un vispārīgs piedāvājums kā rīkoties ir Nacionālajai apvienībai - arī viņi iesaka nenovirzīt naudu TEC2. Bet kopumā valdības jau sagatavotais plāns, viņuprāt, esot labs.
ZZS pārmet Vienotības ministram pārāk lielo pretīmnākšanu elektrības ražotājiem un uzskata, ka uzņēmēju kontroles palielināšana ļautu likvidēt negodīgi strādājošos uzņēmumus.
Kamēr politiķi plāno OIK reformas, izmeklētāji pēta, to, kas noticis kopš 2007.gada. Vairākus iesniegumus par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar “zaļās" enerģijas ražošanu saņēmusi ģenerālprokuratūra. Bet neviens no iesniegumiem nav palicis prokuratūrā un nosūtīti Valsts policijai. Kā "Nekā personīga" apstiprināja policijā - Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē ir uzsākti vairāki kriminālprocesi un resoriskā pārbaude saistībā ar OIK. Plašāk par izmeklēšanām policija nestāsta. Vien zināms, ka viena lieta ir par liela apmēra krāpšanu grupā. Cita lieta sākta par dokumentu viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
