Antonio Banderass – spānis Holivudā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

“Tas, ka mani uzskata par seksapīlu mačo, mani neapbēdina. Galu galā tas ir laika jautājums. Kaut kad es taču kļūšu arī vecs, man izkritīs mati un zobi. Un tad? Tad visi teiks: žēl, viņš taču reiz bija sekssimbols. Skaists, neglīts – tās visas ir blēņas. Tieši tie aktieri, kuri neatbilst vispārpieņemtajam skaistuma etalonam, rada brīnišķīgas lomas. Un vispār – jo tu esi skaistāks, jo grūtāk tev ir novecot. Un tas jau ir briesmīgi.”

Šie tik pārsteidzoši patiesie vārdi pieder kinozvaigznei, kuru mēdz dēvēt par sekssimbolu. Un tas ir Antonio Banderass. Vēl viņu mēdz dēvēt par Eiropas labāko un kvēlāko eksportu uz Holivudu. Viņa karjera ir sensacionāla. Pirmie soļi kinopasaulē Hosē Antonio Domingess Banderass dzimis 1960. gada 10. augustā Malagā. Toreiz nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka kādu dienu Antonio būs Holivudas kinozvaigzne. Tēvs bija policists, bet māte – skolotāja, un arī pats Antonio nesaistīja savus sapņus un cerības ar kino. Viņam bija viens mērķis – kļūt par profesionālu futbolistu. Bet, kad puisis salauza kāju un uz kādu laiku bija spiests pārtraukt aktīvās sporta nodarbības, Antonio nolēma apmeklēt teātra skolu Malagā. Drīz vien viņš pievienojās ceļojošai cirka trupai. Iepazinis mākslinieku dzīvi, Banderass nolēma palikt Madridē. Bija pagājuši vairāki gadi, kopš diktatora Franko nāves, un Madride bija kļuvusi par pulsējošu radošo spēku un reibinošas naktsdzīves centru. Antonio nokļuva šīs dzīves viducī – bez jebkādiem iztikas līdzekļiem un bez kārtīga krekla mugurā, taču apņēmības pilns iekarot kaut vai visu pasauli. “Tas, ka viņam ir ķēriens, bija skaidrs jau no paša sākuma,” stāsta teātra aktrise Laura Sepeda, kura dažus mēnešus Antonio iznomāja matracīti gulēšanai un šad tad pasniedza viņam šķīvi ar paellu (rīsi ar gaļu vai zivīm). Antonio gan uz teātra skatuves, gan arī kameras priekšā izlika visu sirdi un dvēseli. Skaidrs bija viens – tas ir tikai laika jautājums, līdz viņa popularitāte pāraugs dzimtās Ibērijas pussalas robežas. Lieli nopelni Antonio talanta attīstības veicināšanā bija spāņu jaunā, demokrātiskā kino pārstāvim režisoram Pedro Almodovaram. “Almodovars ir manas dzīves neatņemama daļa – mākslinieciskajā ziņā.” Savukārt Almodovars par Antonio Banderasu: “Antonio nekad nebija stāvējis kameras priekšā, bet es uzreiz sapratu – viņš šim uzdevumam ir kā radīts.” Lēciens haizivju akvārijā

Kāpēc Banderass nolēma pamest Spāniju, kur, viņa vārdiem runājot, varēja dabūt jebkuru lomu jebkurā filmā? “Es tikko biju atgriezies no filmas uzņemšanas Venecuēlā, kad aģents paziņoja, ka man jābrauc uz Londonu un jātiekas ar amerikāņu režisoru. Viņam esot kāda loma tieši man. Tajā laikā angliski es nezināju ne vārda un tātad ne nieka nesapratu, ko režisors man stāstīja. Es tikai piekrītoši māju ar galvu un teicu: “Okay!” Tad braucu mājās ar apziņu, ka ar Amerikas karjeru ir cauri. Taču pēc dažām nedēļām režisors man piezvanīja un piedāvāja karaļa Mambo lomu.” Tā nebija no vieglajām – Banderasam viss teksts bija fonētiski jāiemācās no galvas, jo viņš tiešām nezināja angļu valodu. Taču ātri izplatījās runas par spāņa godkāri un mērķtiecību. Haizivju akvārijā – tā, lūk, ironiski dēvē Holivudas kinobiznesu. Aktiera neatlaidība un stūrgalvība tika augstu novērtēta. Viņa akcentu atzina par vērā ņemamu vērtību. Savu action talantu viņš pierādīja spraiga sižeta filmā "Asassins", kurā spēlēja kopā ar Silvestru Stalloni. Drīz vien Banderasā atdzīvojās viņa ego. Meksikānis Roberts Rodrigess saskatīja Antonio viņa īsto tēlu: “Viņš dzied, spēlē ģitāru un visus kaskadiera trikus izpilda pats, kas nav raksturīgi Holivudas aktieriem. Lielākajai daļai zvaigžņu nepieciešami kaskadieri. Bet šis tips dara visu pats un turklāt absolūti pārliecinoši. Viņa sajūsma un enerģija ir nepārspējama.” Savu sajūsmu neslēpa arī Madonna. Pēc kopīgā darba filmā "Evita" popdīva nekautrējoties atzina: “Es viņu mīlu.” Arī Rebeka de Mornija, kura filmējusies kopā ar Banderasu filmā "Never Talk To Strangers", jūsmoja: “Viņa smaids ir savādāks nekā citiem Holivudā. Vīrieši uzsmaida ar pašiemīlējušos vīriešu smaidu, bet Antonio smaids nozīmē – ļauj man tevi uzlūkot! Es smaidu tikai tevis dēļ.” Kā dzīvē, tā kameras priekšā kinozvaigzne izstrāvo ne tikai erotiku, bet nepārspējamu intimitāti. Lai ko Antonio arī neteiktu, šķiet, ka atveras viņa dvēsele. Liktenīgā mīlestība Liktenīga aktierim izrādījās Fernando Trueba filma "Divi par daudz" (1996). Tās uzņemšanas laikā uzplaiksnīja mīlestība, un viņa filmas partnere Melānija Grifita kļuva arī par aktiera dzīvesbiedri. Banderass izšķīrās no savas iepriekšējās sievas – spāņu aktrises Anas Leazas, ar kuru viņš bija precējies astoņus gadus, bet Melānija Grifita savukārt jau otro reizi vilka pasi iedeva savam vīram Donam Džonsonam. Vēl tajā pašā gadā sekoja kāzas, un pasaulē nāca viņu meitiņa Stella del Karmena. Antonio Banderasa un Melānijas Grifitas ģimene ir viena no laimīgajām aktieru ģimenēm Holivudā. “Nekas nav tik svarīgs kā šī mīlestība. Es viņu mīlu no visas sirds,” atzīst Melānija. Laulātajam pārim, tāpat kā citiem slaveniem pāriem, bija jāiztur preses un paparazzi uzbāzīgā uzmanība. Antonio vispār nelabprāt runā par savu personīgo dzīvi, taču, lai tā vēl vairāk neciestu no uzbāzīgo žurnālistu sacerētajām pīlēm, viņš ģimenes labad ir ar mieru pateikt visu, kā ir. “Ilgstošas attiecības – tas ir ļoti sarežģīts process. Mīlestības kaisle nevar turpināties mūžīgi. Jūs turpiniet mīlēt viens otru, taču šī mīlestība kļūst citādāka. Dažreiz liekas, ka mīlestība noslīkst ikdienas sadzīves problēmu gūzmā, taču tas tā nav. Sirdī jāsaglabā atmiņas, jāprot paskatīties uz sievu ar iemīlējušos skatienu, kad viņa guļ vai mostas. Es neprotu un negribu analizēt attiecības – tas nav mans stils. Es varu pateikt tikai vienu: paiet laiks, paiet vairāki gadi, un tu saproti, ka atkal esi iemīlējies savā sievā... Kādreiz man liekas, ka visi izcilie dzejnieki ir dzīvojuši tikai tāpēc, lai rakstītu par manām izjūtām pret Melāniju. Nezinu, kā tās lai aprakstu. ” Sirsnīgums ir viena no Antonio Banderasa spilgtākajām īpašībām. Brīžiem šķiet, ka viņš tiešām ir pēdējais romantiskais varonis Holivudā. Tikai pats aktieris ir ironisks attiecībā uz šo vērtējumu, jo, ja runa ir par mīlestību, tad aktierim ir tikai viena mīlestība – Melānija. “Melānija ir lieliska sieviete un apbrīnojama aktrise. Tikai viņas dēļ esmu nolēmis kļūt par režisoru.” To varētu nosaukt pat par ģimenes kopējo projektu. Filmas "Crazy in Alabama" (1999) režisors ir Antonio, bet galveno lomu spēlē Melānija, kura ir arī filmas producente. Kā radās šī ideja? Kā apgalvo laulātais pāris, viņiem sen jau bija apnicis Antonio Latin Lover imidžs. Filma gan neguva gaidītos panākumus, taču Antonio un Melānija ir apmierināti. Papucītis spiegs Roberta Rodrigesa filmas "Spiegu bērni" pirmā daļa kļuva par īstu sensāciju un pārsteigumu. "Spiegu bērni 2" ieņēmumu ziņā nedaudz atpalika no pirmās filmas, taču nevienam nebija šaubas, ka tai ir nākotne. Un tiešām – uz ekrāniem nu jau ir parādījusies trešā filma. “Gribēju spēlēt šajā filmā jau no paša sākuma, jo to uzņem Roberts Rodrigess,” stāsta aktieris. “Robertam ir pilnīgi cita pasaules uztvere.” Taču ir vēl kāds iemesls, kāpēc Banderass tik labprāt filmējas šajā lentē. “Mana meita Stella dievina tādas filmas,” viņš atzīstas. Tas ir interesanti! Vai jūs pārsteidza iepriekšējos divu filmu Spiegu bērni lielie kases ieņēmumi? Nē, tādēļ, ka es biju uzdrošinājies cerēt. Filma bērniem – vai tas nebija kas pilnīgi jauns jūsu karjerā? Jā, es taču pats esmu tēvs. Vai tas visu neizsaka? Aktieri Holivudā ir daudz varenāki nekā Eiropas kino pasaulē. Kā jūs izmantojat šo varu, un ko jaunu pa šiem gadiem jūs esat apguvis Losandželosā? (Smejas) Ja es pats to zinātu, varētu šīs priekšrocības izmantot. Pirmais, ko es pamanīju, bija tas, cik ātri šeit uzspiež noteiktu zīmogu. Pēc "Desperado" man piedāvāja tikai tādus scenārijus kā "The 13th Warrior", "Zorro". Tad es sapratu, ja tūdaļ pat nesākšu darīt kaut ko citu, man tiks uzlikts action varoņa štempelis. Tādēļ pieņēmu lomu spēlēt muzikālajā filmā "Evita", par ko droši varu sacīt, ka neviens no manis neko tādu nebija gaidījis. Bet es gribēju spēlēt pēc iespējas dažādākas lomas. Rezultātā šodien varu lepoties ar to, ka esmu piedalījies gan action un šausmu filmās, gan mūziklos un komēdijās un visbeidzot pat bērnu kinolentēs. Taču, kas attiecas uz varu, nezinu, vai tas ir labi, ja aktieris par to sāk pārāk daudz domāt. Tas jau būtu vingrinājums narcismā. Kā jūs sadzīvojat ar slavu? Kad spēlējat pokeru, jūs apsēžaties pie galda, iepriekš zinot, ka – vai nu zaudēsiet, vai arī uzvarēsiet. Es apzinos, ka spēlēju Holivudas pokeru, un tādēļ man jāievēro Holivudas noteikumi. Aktieriem prese pievērš īpašu uzmanību. Tagad man šajā ziņā nav nekādu problēmu, taču, kad veidojās attiecības ar Melāniju, tas bija šausmīgi. Taču mediji tikai uz laiku saasina savu uzmanību uz kādu konkrētu pāri, un tad viņi jau meklē citu upuri. Vislabākais ir būt totāli garlaicīgam (smejas). Un mēs esam garlaicīgi! Tāpēc mums tagad liek mieru. Mediju mīlulis “Kad vasarā ierodamies Spānijā, tirgus tiek pārpludināts ar mūsu fotogrāfijām. Jau pirmajā dienā mēs paparazzi izstāstām, kur mēs būsim, lai viņi mūs varētu nofotografēt, piemēram, pludmalē. Tādējādi šīs fotogrāfijas vairs ir tikai divus dolārus vērtas. Turklāt es vēl paskaidroju, ka turpmākās divas nedēļas Melānija būs ģērbusies vienā un tajā pašā peldkostīmā, Stella – vienā un tajā pašā bikini un es vienās un tajās pašās peldbiksēs. Tātad visas fotogrāfijas būs vienādas. Tas iedarbojas…” Mīlestība iet caur vēderu “Esmu paellas speciālists. Esmu nolādēti labs pavārs! Paella ir kā filma – recepte ir scenārijs, piedevas tirgū tu meklē tāpat kā aktierus. Virtuve ir montāžas telpa, bet restorāns – kino. Un cerams, ka rezultāts ir tik labs, ka visi no tā ir kā apskurbuši.” Vārti! Vārti! Vārti! “Esmu futbola fans. Esmu tāds muļķis, kurš pat ceļas trijos naktī, ja spāņi spēlē Eiropā, lai satelītā varētu noskatīties spēli. Tas pats attiecas arī uz boksu. Melānija ienīst futbolu un boksu. Viņai patīk beisbols. Nu jā, viņa ir amerikāniete.” Mašīnu nerrs “Jau vairākus gadus gribu uzņemt filmu par Enzo Ferrari, taču neesmu vienīgais. Esmu tikai tas, kurš ir nopircis labāko scenāriju. Stallone savukārt – sliktāko. Viņš man pazvanīja un uzaicināja kopā ieturēt maltīti. Parasti viņš nekad negrib kopā ar mani pusdienot. Stallone piedāvāja lomu SAVĀ Ferrari filmā. Man no rokām izkrita dakšiņa, un es sacīju: “Par to nevar būt ne runas. Es uzņemšu savu, bet tu savējo.” Mūža mīlestība “Es visu dzīvē esmu darījis citādāk nekā pārējie. Vienmēr visu nedaudz sarežģītāk, nedaudz grūtāk. Viss manā dzīvē noticis kaislības vai mīlestības dēļ.” Sapņotājs “Sapnis par Ameriku piepildījās pats no sevis, neesmu tam pats pakaļ skrējis. Ja kādu rītu vairs nesaņemšu piedāvājumus no Holivudas, savu atlikušo dzīves daļu spēlēšu spāņu filmās.” Pirmais iespaids “Melāniju pirmo reizi redzēju filmā "Something Wild" un nekad vairs nespēju viņu aizmirst. Toreiz viņai bija tumši mati. Man tie tā iepatikās, ka arī filmā "Crazy in Alabama" liku viņai uzlikt tumšu parūku. Mani fascinē Melānijas mute. Es mīlu viņas muti. Es mīlu visu sieviešu mutes.”

    Uz augšu