Rasels Krovs – vīrišķīgs, raupjš un „drusciņ nenormāls”

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Rasels Krovs, fonā pielūdzēji

„Esmu lepns par to, ka ne reizi uzņemšanas laikā man nevajadzēja vemt,” saka Rasels Krovs par savu kapteiņa Obrija lomu 135 miljonus dolāru vērtajā kinoprojektā "Master and Commander: The Far Side of the World". Aktieris ar sirdi un dvēseli kārtējo reizi meties iekšā jaunā kino „piedzīvojumā”.

„Katram darbam es ķeros klāt ar „strādnieku šķirai” raksturīgu entuziasmu,” apgalvo Rasels Krovs. „Es neticu, ka tikai piedalīšanās vien kādā filmā nodrošina aktierim panākumus. Uzskatu, ka galvenais ir tas, kā tu to izdari. Kino – tas ir grūti aptverams mēdijs, un ja tu nestrādā ļoti koncentrēti, tad visi panākumi var izkūpēt.” Lai aktieri pilnībā iekļautos filmas darbības norises laikā un apstākļos, režisors (Pīters Vīrs) bija noorganizējis visai komandai treniņnometni Meksikā, kur aktieri, ieskaitot Krovu, mācījušie burāt ar Napoleona laika trīsmastu burukuģi un apguvuši iemaņas, kas nepieciešamas jūras kaujā. Turklāt Raselam nācās apgūt arī 19. gadsimta jūrnieku žargonu, kara flotes vēsturi; pētīt kuģu būvēšanas noslēpumus, kā arī šaut ar lielgabalu un rāpties kuģa mastā. Taču visgrūtāk esot bijis apgūt vijolspēli. Vingrinoties 26 stundas nedēļā, viņam izdevies sasniegt septiņgadīga skolnieka līmeni. Aktiera mūzikas skolotājs bija viņa draugs, ievērojamais austrāliešu vijolnieks Ričards Tonetti, kurš vēlāk piedalījās arī filmas muzikālā fona veidošanā. Rasels Krovs filmas uzņemšanas laukumā baudīja visas zvaigznes statusa priekšrocības, taču ne reizi necentās tās izmantot savtīgos nolūkos. Par lielo cieņu, ko kolēģi viņam izrādījuši, liecina kaut vai fakts, ka pat filmēšanās pārtraukumos visi viņu sveicinājuši „Labrīt, kapteini!”. Aktieris atzīst, ka pēc filmas uzņemšanas viņam esot bijis ļoti grūti novilkt un atdot kapteiņa formas tērpu. Komandēšana viņam esot tā ieptikusies, ka radusies doma kaut reizi pašam pārņemt režijas grožus. „Savu pirmo filmu noteikti uzņemšu Austrālijā. Man jāsāk darbs tajā kultūrā, kurā jūtos kā mājās,” tā viņš skaidro savus plānus. Arī filmas režisors Pīters Vīrs ir austrālietis, un, kā izrādās, tas ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Rasels bez domāšanas piekritis spēlēt filmā "Master and Commander: The Far Side of the World". Arī režisors ir apmierināts ar rezultātu, jo nospēlēt tādu ekstraordināru varoni kāds ir Džeks Obrijs var tikai tik spēcīgs un šarmants aktieris kā Rasels Krovs. ”Viņš ir dzimis Džeks. Rasels jau pēc savas dabas ir ļoti enerģisks un autoratīvs, un viņš jau no paša pirmā brīža tur kuģi savās rokās,” saka Peter Weir. Gribu būt Marlons Brando! Rasels Krovs ir neparasts cilvēks un ģeniāls aktieris. Dzimis Jaunzēlandē, uzaudzis Austrālijā, ģimenē, kurai ir ciešas saiknes ar kino pasauli. Krova vectēvs bijis kinooperators, bet māte strādājusi par ēdienu izsniedzēju filmēšanas grupās. Taču, ja “parakņājamies” vēl dziļāk viņa radu rakstos, tad atklājas vēl daži interesanti fakti: Rasela vecvecmāmiņa pēc tautības esot bijusi maori (tautība Jaunzēlandē) un, kā apgalvo aktieris, tai esot bijis raksturīgs kanibālisms. Savukārt vecvectēvs bijis norvēģu vikings. Visi viņa priekšteči izcēlušies ar neparastu fizisko spēku. Lieki piebilst, cik apmierināta bija radu saime, kad Aleksa un Džoslīnas Krovu ģimene papildinājās ar diviem brašiem dēliem – Teriju un Raselu. Tā kā vecāku darbs bija saistīts ar Austrālijas kinostudijas filmu uzņemšanas laukumiem, bērni bieži vien tika ņemti līdzi uz darbu. Tieši vecāku nodarbošanās palīdzēja Raselam tikt pie pirmajām lomām TV filmās. Pirmo lomu puišelim piedāvāja jau sešu gadu vecumā. Taču viņš par to kautrējās, jo uzskatīja, ka tā nav vīrieša cienīga nodarbošanās. Daudz labāk viņam patika spēlēt rokgrupā. Pirmo reizi publikas priekšā Rasels uzstājās četrpadsmit gadu vecumā grupas Roman Antix sastāvā, bet jau septiņpadsmit gadu vecumā viņš bija grupas līderis un visu dziesmu autors. Lētākā biļete uz šo koncertu Losandželosas klubā "Mint" maksāja 500 dolārus. Rasela mīļākā dziesma bija „Gribu būt Marlons Brando!”. No skinheda līdz gladiatoram Krova ekrāna imidžu viņa karjeras sākumposmā var salīdzināt ar Eminema - mūzikā. Vispirms Rasels kļuva populārs Austrālijā ar lomām filmās "Proof" (1992) un "Romper Stomper" (1992), kurā viņš spēlē neonacistu. Par šo lomu Krovam tika piešķirta Austrālijas Kinoinstitūta balva kategorijā ”labākais aktieris”. Starp citu, pateicoties šai lomai, par viņu sāka interesēties Holivuda, tostarp arī režisors Kērtiss Hansons (vēlāk viņš piedāvāja Krovam lomu filmā "Losandželosa. Konfidenciāli"). Jauna talanta ”smaržu” sajuta arī nesen superzvaigznes kārtā kronētā aktrise Šārona Stouna, kura uzaicināja Raselu spēlēt filmā "Veikls un miris". Par viņas lielo interesi liecināja kaut vai fakts, ka aktrise bija ar mieru novilcināt filmas uzņemšanas sākumu, lai Rasels varētu pabeigt darbu pie aizsāktā kinoprojekta, kurā viņš spēlēja homoseksuālistu, tādējādi šokējot nevienu vien filmas "Romper Stomper" fanu. „Es ļoti vēlējos spēlēt geju tāpēc, ka man ir izteikta humora izjūta. Man likās, ka varētu būt interesanti redzēt, kā reaģēs skatītāji, kuri atceras mani skinheda lomā, tagad vērojot mani skūpstāmies ar vīrieti.” Tieši tā ir aktiera tipiskākā īpašība, ka viņš ne mirkli nedomā, vai uz ekrāna būs gana skaists un atraktīvs. Tieši pretēji, viņam raksturīgs liels izaicinājums spēlēt neparastas lomas. Viena no tādām ir Džefrija Vigadnda loma Maikla Manna filmā "Savējais" (1999), kura aktierim atnesa pirmo "Oskara" balvas nomināciju. Gatavojoties šai lomai, aktieris ”pieaudzēja” savam ķermenim 20 kilogramus. Nākamā "Oskara" nominācija sekoja pēc gada par Maksimusa lomu "Gladiatorā". Šoreiz apzeltītā statuete tiešām nonāca Krova īpašumā, tādējādi ieskandējot viņa zvaigžņu stundu. Šīs lomas dēļ aktierim atkal nācās pievērsties sava ķermeņa apkārtmēru korekcijai – divu mēnešu laikā Rasels ”nometa” liekos sešpadsmit kilogramus, un tad - vēl četrus. ”Nekādu diētu neievēroju. Pacilāju svaru stieni, uzspēlēju futbolu,” apgalvo aktieris. Pilnīgi atšķirīgā lomā Krovs varēja izpausties režisora Rona Hovarda drāmā "Brīnišķīgais prāts", kurā viņš spēlēja ģeniālo matemātiķi – šizofrēniķi Džonu Nešu. Aktieris kārtējo reizi pierādīja savu profesionalitāti un spēju iedzīvoties citu cilvēku likteņos. Arī šis darbs vainagojās ar "Oskara" balvas nomināciju - nu jau trešo pēc kārtas. Tādējādi Raselu Krovu var uzskatīt par savas paaudzes talantīgāko aktieri. Pats aktieris smejoties saka, ka žurnālisti jau desmito gadu viņu dēvējot par jauno Melu Gibsonu. ”Esmu pie tā jau pieradis. Man pat ir saraksts, ar ko mani mēdz salīdzināt, starp citu, ne slikts saraksts – Klarks Geibls, Marlons Brando, Džeks Tompsons, Pīters Finčs.” Kad Raselam Krovam pirmo reizi iedeva Gladiatora scenāriju un centās viņu pierunāt pieņemt šo lomu, argumentējot ar to, ka Spartaks atnesa slavu Kērkam Duglasam, Ben Hurs – Čārlstonam Hestonam, bet "Gladiators" būšot Krova zvaigžņu stunda, aktieris, ironiski smaidot, atteica: ”Ne tāpēc es mīlu Maksimusu. Viņš vienkārši ir godīgs puisis, nevis kaut kāds nelietis.” Skandāls Holivudas ”mērcē” Tomēr ne visas lomas ir bijušas vienādi veiksmīgas. Gaidītos komerciālos panākumus nepiedzīvoja 2000. gadā uzņemtā filma "Dzīvības pierādījums", kaut sākumā tā likās visai daudzsološa. Taču tajā pat laikā tā iemantoja skatītāju simpātijas un šoreiz ne kinolentas mākslinieciskās vērtības dēļ, bet gan galveno lomu izpildītāju – Rasela Krova un Megas Raienas skandalozā ”romāniņa” pēc. Mega Raiena tā bija iemīlējusies savā filmas partnerī, ka viņa dēļ pameta savu vīru Denisu Kvaidu. Tomēr abi līdz altārim tā arī nenokļuva. Dzeltenā prese aktīvi sekoja sagrautās mīlestības gaitām. Šur tur parādījās rakstiņi par Krovu kā raupju tēvaini, kurš ir ne tikai nepieklājīgs, bet kurš arī nerēķinās ne ar vienu citu kā tikai savu garastāvokli. Nav brīnums, ka Krovs neieredz žurnālistus. Un viņš to necenšas arī slēpt: ”Neieredzu viņus. Es viņus labprāt uzaicinātu pie sevis uz fermu un liktu viņiem vienu dienu slaukt govis. Vakarā, kad viņi kā nosisti vaļātos savās gultās, nevienam vairs negribētos nodarboties ar muļķīgo rakstīšanu.” Patiesās dzīves vērtības Rodas pamatots jautājums, vai ir kas tāds, kas saista šo ”raupjo tēvaini”? Atbilde tālu nav jāmeklē. Tā ir Austrālija un viņa rančo. Septiņu stundu braucienā no Sidnejas ziemeļrietumu virzienā aktierim pieder 240 hektāru liels zemes gabals un 270 govis, vairāki zirgi, trīs suņi, vistas, čūskas, bruņurupuči un pat ķenguri. ”Es jūtos normāli tikai tad, kad esmu šeit, rančo. Kā tikai man parādās kāds brīvs brītiņš, tā lidoju pie savām govīm. Tur ir mana dzīve,” apstiprina Rasels. Starp citu, zinātāji apgalvo, ka tieši šī iemesla dēļ viņš izšķīrās no Megas Raienas. Mega pati esot paziņojusi, ka govis viņš mīlot vairāk par viņu. Interesanti, vai tas nenozīmē to, ka Krovam draud vecpuiša liktenis? Nē, šis fakts viņu pašu nesatraucot ne mazākā mērā, jo dzīvē viņš nepazudīšot, jo viņam taču esot kino un govis. Nu ko, jāpiekrīt viņa radītājai un audzinātājai, proti, mammai, kura par savu dēlu saka: ”Nebaidieties par Raselu. Viņš mums ir tāds drusciņ nenormāls.”

    Uz augšu