Komunikācijas nozīme mūsdienās

Raksturīguma heiristika ir tad, kad cilvēks formulē viedokli, neņemot vērā izlases apjomu un rezultāta varbūtību. Secinājumi šajā gadījumā tiek izdarīti, balstoties uz līdzīguma principu. Lai izvairītos no raksturīguma heiristikas, ir jāmēģina pēc iespējas vairāk ņemt vērā bāzes līmeņa informāciju un nevajag ļauties ļoti detalizēta apraksta ietekmei.

Pieejamības heiristika ietver sevī atsevišķu gadījumu atcerēšanās neobjektīvo raksturu un iluzoro savstarpējo sakarību. Šī heiristika tiek lietota tad, kad jānovērtē notikuma iespējamības pakāpe. Austers atzīmē trīs pieejamības heiristikas iezīmes:

• Cilvēki ir tās informācijas varā, kuru ir vieglāk atcerēties — informācija, kas ir spilgta, daudz presē pieminēta, nesena.
• Tāpat cilvēki ir neobjektīvi, meklējot pierādījumu savām hipotēzēm — tiek meklēti tādi piemēri, kurus vieglāk atcerēties.
• Vēl cilvēkiem piemīt tendence uzskatīt par saistītiem notikumus, kuri notiek tuvu viens otram.

Lai izvairītos no pieejamības heiristikas, ir skaidri un salīdzināmi jādemonstrē notikuma iespējamības neprecīzā novērtēšana. Piemēram, sistemātiski izmantojot statistisko informāciju.

Noenkurošanas jeb pielāgošanas heiristika ir tāda situācija, kad zināmais tiek attiecināts uz nezināmo. Cilvēki iespaidojas no sākotnējā enkura, taču bieži vien tas var būt ar zemu ticamību. Paši enkuri var būt grūti maināmi un pastāvīgi. Lai izvairītos no noenkurošanas heiristikas, pēc Austera ieteikumiem, būtu jāmeklē alternatīvs enkurs, kas būtu tikpat ekstrēms, bet virzienā pretējs. Tāpat jāatceras, ka labāko un sliktāko iespēju analīze var viegli izraisīt noenkurošanas un pielāgošanas nevēlamās sekas.

Strīds, diskusija un debates

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis savukārt seminārā stāstīja par argumentācijas mākslu. Viņš norāda, ka argumentācija ir dialoga sastāvdaļa, un izdala četrus argumentācijas dialoga veidus:

• personisks strīds;
• debates;
• kritiskā diskusija jeb pārliecināšanas dialogs;
• vienošanās dialogs jeb pārrunas.

Personiskais strīds ir vienkārša strīda situācija, kur mērķis ir panākt savu un līdz ar to neīstenot otras puses intereses. Piemēram, ja ir strīds par to, vai televīzijā skatīties filmu vai arī futbolu. Debatēs jau ir iesaistīta trešā puse, kas tad arī nosaka, kura no argumentējošajām pusēm ir uzvarētāja.

Savukārt kritiskajā diskusijā visiem runātājiem ir viena tēze, un diskusija beidzas ar pretinieka piekāpšanos atšķirībā no debatēm, kur praktiski nekad netiek atzīta otras puses taisnība. Vienošanās dialogs jeb pārrunas paredz, ka abas puses mēģina vienoties. Iesaistītajām pusēm katrai pašai, protams, ir sava interese, taču galu galā nepieciešams vienoties un, iespējams, vismaz kaut kādā mērā piekāpties.

Viedokļi

Inese Aiduka, Valsts civildienesta pārvaldes vecākā referente personālvadības jautājumos:

«No pirmās semināra daļas, kurā uzstājās lektore Anita Plūme, man visvairāk patika tas, ka es sapratu kļūdas bērna audzināšanā. Īpaši nozīmīgi man šķita, ka ir jāpastāsta bērnam, pirmām kārtām, cik viņš ir labs, un tikai tad var norādīt uz kļūdām. Otrā daļa mani personīgi tik ļoti nesaistīja, jo matemātika nav mana stiprā puse. Savukārt no trešās daļas noderīgs būs tas, ka zināšu, kā nākotnē izmantot argumentāciju.»

Dagnija Stikāne, «Tora» stils projektu vadītāja:

«Visvairāk man šajā seminārā patika tas, ka lektori ir autoritātes. Uz to nācu, jo šie trīs vārdi skan pietiekami nopietni un mani interesēja, kā šie cilvēki izskaidros konkrēto tēmu. Pirmajā daļā klātesošie bija ļoti ieinteresēti stāstītajā, bija ļoti daudz jautājumu. Tas liecina, ka cilvēkus, kas bija atnākuši, seminārs interesēja. Bija daudz praktisku piemēru, atraktīvs stāstījums. Zinot, kādi lektori šoreiz uzstāsies, biju iniciatore, lai no mūsu uzņēmuma uz šo semināru nāktu vairāki cilvēki.»

Roberts Ķīlis, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors:

«Uzskatu, ka semināru ideja ir diezgan laba. Tas ir labs mārketings, labs veids, kā informēt cilvēkus par mācībām. Cilvēkiem nav jāpaļaujas tikai uz to, ko viņi ir redzējuši televīzijā, viņi var būt arī klātienē. Pozitīvi šie semināri vērtējami arī kā zināma veida lojalitātes pasākums. Tas liecina, ka cilvēki ir uzticīgi avīzei. Man kā lektoram tomēr ir grūti, ka ir liels cilvēku skaits, grūti risināt diskusijas. Tomēr labi, ka cilvēki šeit satiekas un kontaktējas, kas ikdienā parasti nenotiek.»

“Neatkarīgajā Rīta Avīzē” 12. decembrī:

• Neraugoties uz nevalstisko organizāciju un tautsaimniecības ekspertu aicinājumiem paaugstināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, valdošā koalīcija noraidīja opozīcijas priekšlikumu to paaugstināt no esošā 21 lata līdz 40 latiem, kā arī par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu no 10,50 līdz 21 latam. Plašāk...
• Zemes cenas privātmāju apbūvei atsevišķos rajonos Rīgas apkārtnē tuvāko trīs līdz četru gadu laikā dubultosies vai pat trīskāršosies, liecina pētījums, par to un daudz ko citu lasiet “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” Plašāk...

Pielikumā “Literatūra un Māksla Latvijā” lasiet:

• Valdas Melgalves Proza pēc pamošanās. Plašāk...
• Kā pārdot latviešu literatūru — Karstens Lomholts par mūsu grāmatu iespējām starptautiskajā tirgū. Plašāk...
• Dokumentālo filmu cikls Rakstnieks tuvplānā. Plašāk...

Kultūras laikrakstā “Forums” lasiet:

• Par ķermeņa darbu un daudznozīmību izvēloties to eksponēt vai ignorēt — par to Foruma Tēma intervijās ar aktieriem un režisoriem Agnesi Zeltiņu, Māru Ķimeli, Regnāru Vaivaru un stikla mākslinieci Ilonu Romuli.
• Kritikā — Eduards Liniņš par Ginta Grūbes veidoto filmu Latvietis runā un filmas pirmizrādei sekojošo valodas teorētiķu un valodas lietotāju diskusiju. Mākslas zinātnieku vērtējumā izstāžu zāļu jaunumi.
• Vai nupat iznākušajā grāmatā Latviešu teikto dziesmu melodiskā veidojuma tehnikas aprakstītie dziesmas veidošanas principi var tapt no jauna iedzīvināti folkloras kopu radošajos meklējumos? — šo jautājumu Procesa intervijā uzdevām grāmatas autoram muzikologam Mārtiņam Boiko.
• Šīsnedēļas Forumā lasiet arī Ievas Zoles vērtējumu nupat pirmizrādi piedzīvojušajai Alvja Hermaņa pēdējai lugai Garā dzīve. Plašāk...