Dziesmas likteni nosaka sirds

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Boriss Rezņiks

"Zemeņu lauks", "Noktirne" – lieliskas, daudziem zināmas dziesmas, ko izpilda ansamblis "Eolika". Šo melodiju autors šķiet... Boriss Rezņiks, "Eolikas" vadītājs.

Daudzi tā domā, taču izrādās, ka tas nav tiesa. "Gribētu parunāt par aizmirstību," saka mūzikas kritiķe Daiga Mazvērsīte. Gadiem ritot, mums nez kāpēc sāk likties, ka visi "grāvēji" ir Raimonda Paula sacerēti, ka "Eolika" dzied tikai Borisa Rezņika dziesmas. Tāpēc ir svarīgi izdot seno melodiju albumus, atgādinot dziesmu īstos autorus, to izpildītājus. tā skaidroja D. Mazvērsīte Aleksandra Kublinska dziesmu izlases "Kolekcija" prezentācijā pagājušajā nedēļā Rīgā, tirdzniecības centrā "Olimpija". Nākotni pareģo Finks "1936. gada demogrāfiskais sprādziens dod Latvijai pasaulslavenas, savdabīgi spilgtas personības – Māris Liepa, Mihails Tāls, Romualds Kalsons, Raimonds Pauls, Māris Villerušs. 1936. gada 11. septembrī, Jaunavas zīmē, pasaulē nāk arī pianists, komponists un aranžētājs, savu dziesmu interprets Aleksandrs Kublinskis," tā komponists raksta 1995. gadā izdotajā autobiogrāfiskajā grāmatā "Albatross". D. Mazvērsīte papildina: "Āgenskalna aborigēna Aleksandra Kublinska vecāki bija vienkārši, taču muzikāli cilvēki – mamma jaunībā pat ņēmusi privātstundas klavierspēlē un sapņojusi, lai dēls izaug par pianistu. Gājusi pie slavenā Finka nākotni taujāt, kad Aleksandrs vēl briedis zem sirds. Pareģis atteicis: "Jums būs divi dēli un abi divi būs mākslinieki!" Tik tiešām, arī Aleksandra brālis Mihails ir mākslinieks, pazīstams teātra režisors." Pasaules skaistākās melodijas autors "Aleksandrs Kublinskis ir cilvēks, kurš nav radīts karjerai," tā mūzikas izdevniecības "Baltic Record Group" direktors Arvīds Mūrnieks. "Komponista daiļrade nav kāpusi pa komerciālām karjeras kāpnēm, viņš ir bohēmas cilvēks, sava veida kaifotājs, un tāda ir arī viņa mūzika. Savulaik manās rokās nonāca atklātne, kuru bija sūtījusi Joko Ono, Džona Lenona atraitne. Uz tās bija rakstīts: "Vienas no pasaulē skaistākās dziesmas "Zemeņu lauks" radītājam Aleksandram Kublinskim. Joko Ono."" "Noktirni" Latvijā neatzīst "Laikam jau "Zemeņu lauks" ir viena jauka dziesma," sarunā ar "Bauskas Dzīvi" apstiprina Aleksandrs Kublinskis. "Taču par komponistu tā īsti es kļuvu ar "Noktirni", kas sarakstīta 1966. gadā. Bet to dziesmu Latvijā ilgi nepieņēma. Radio orķestra vadītājs Ringolds Ore kritiski nosauca to par tādu slāvu melodiju. Saņēmis šādu nicinošu vērtējumu, sūtīju dziesmu skolas biedram Mārim Liepam uz Maskavu. Dzejnieks Grigorijs Gorskis uzrakstīja vienreizējus vārdus krievu valodā, kvartets "Akords" iedziedāja, un "Noktirne" ar panākumiem izskanēja pa visu lielo Padomju Savienību. Tagad "Noktirnei" tapušas vairākas versijas. Albumā "Kolekcija" šo dziesmu izpilda gan "Eolika", gan arī Linda Leen, Arnis Mednis un Sonore Vaice. Tāds īpatnējs veidojies šīs melodijas liktenis." Mūsdienās valdot diletanti "Uzskatu, ka dziesmas mūžu noteic tas, kā tā ir tapusi. Ja tajā ielikta patiesība, dvēseliskums, pārdzīvojums, ja tā tapusi no sirds, tad šāda kompozīcija dzīvos. Man ļoti svarīgi bijis dziesmām rast interesantus tekstus. Pēdējos gados rakstu tikai par kaut kādiem notikumiem, kas aizkustina, satrauc mani. Lai tekstā ir ideja, pamats, nevis tikai melodijai pielikti iederīgi vārdi. Piemēram, prāmja "Estonia" katastrofas sakarā man tapa dziesma "Albatross", ko iedziedāja Viktors Lapčenoks. Vērtējot šolaiku latviešu estrādes mūziku, mani arvien vairāk pārņem pārliecība, ka iestājies diletantu laiks. Nezinu, kas to nosaka, bet estrādes mūzikā ir absolūts kultūras un dvēseles trūkums. Lielākā daļa muzikālo sacerējumu ir tukši, ārišķīgi. Jaunu talantīgu dziedātāju ir maz, padomājot varu nosaukt tikai Mariju Naumovu – viņai ir nākotne. Taču tādas balss, kāda bija Norai Bumbierei, latviešu estrādē laikam nekad vairs nebūs," tā A. Kublinskis. Sarunas noslēgumā sirmais komponists izteica vēlējumu: "Pasveiciniet no manis Bausku! Pilsdrupās esmu sniedzis jaukus koncertus. Tur vēl ceļa labajā pusē bija tāds jauks krodziņš.

    Uz augšu