ASV tirgū parādījusies Džeralda Poznera grāmata "Kāpēc Amerika gulēja"? Tas ir dokumentāls trilleris par to, kā un kāpēc CIP, FIB un Buša administrācija nogulēja 2001. gada 11. septembra terora aktus.
Prinču pēdas terora aktos (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grāmatas autors, profesionāls jurists, kļuvis slavens ar divām citām savām grāmatām, kurās tiek apgāztas prezidenta Džona Kenedija un mācītāja Mārtina Lutera Kinga slepkavību oficiālās versijas. Jauniznākusī grāmata savukārt apgalvo, ka teroristiskais uzbrukums Amerikai plānots ar Saūda Arābijas un Pakistānas valdošo aprindu ciešu līdzdalību. Patiesībā nekāda milzīga pārsteiguma šajā apgalvojumā nav – jau tas vien, ka no 19 teroristiem 15 bija Saūda Arābijas pilsoņi, norādīja, ka šī valsts ir iesaistīta, nemaz nerunājot par daudzajiem dažādu informētu avotu ziņojumiem. Tomēr konkrētu augstu amatpersonu vārdi un darbības detaļas publiski izskan pirmo reizi. Autora ziņu avots, kā viņš apgalvo, ir kāds “ļoti augstu stāvošs valdības ierēdnis, kuru mēs visi pazīstot”, kā arī kāds no CIP darbiniekiem. Šokējošās liecības 2002. gada martā terorists vārdā Abu Zubeida bija viens no visvairāk meklētajiem cilvēkiem uz Zemes. Viņš bija viens no Al-Quaeda “smadzeņu centra” locekļiem, vairāku teroristisko aktu operatīvais vadītājs. Zubeidu izdevās notvert specvienību operācijā Pakistānā. Saskaņā ar autora ziņu avotiem, sākumā terorists klusējis, pat neskatoties uz narkotiku un “patiesības seruma” – nātrija pentotāla – ievadīšanu, taču tad viņš pārvests uz cietumu, kurš pārveidots tā, lai izskatītos pēc tipiska Saūda Arābijas cietuma. Šeit nopratināšanu turpinājuši divi arābu izcelsmes amerikāņi, un šajā atmosfērā Zubeida atviegloti uzelpojis, sācis smaidīt un runāt – acīmredzot nolēmis, ka viņu sagūstījuši arābu, nevis amerikāņu specdienesti. To, ko viņš izstāstīja, ASV izmeklētāji nosaukuši par “11. septembra Rozetas akmeni” (salīdzinot vairākās valodās izdarītos uzrakstus uz Rozetas akmens, izdevās atšifrēt seno ēģiptiešu hieroglifus – aut. piez.). Jau sarunas sākumā Zubeida pavēstījis pratinātājiem, ka viņiem jāpiezvana pa kādu telefona numuru vienam no karaliskās ģimenes vecākajiem locekļiem un tas “pateikšot, ko darīt tālāk”. Saskaņā ar Abu Zubeidas teikto, telefona līnijas otrā galā bija jābūt karaļa Fahda brāļadēlam princim Ahmedam bin Salmanam bin Abdul Azizam, kas pazīstams kā lielisku sacīkšu zirgu īpašnieks un mediju magnāts. Par pārsteigumu viltus arābu izmeklētājiem, telefona numurs izrādījās īsts, taču “labākajās jūtās aizvainotie arābi” apvainojuši Zubeidu melos. Uz šo apvainojumu terorists atbildējis ar desmit minūšu monologu, atklājot Sauda Arābijas un Pakistānas augstu amatpersonu saistību ar Al-Quaeda. Pēc Zubeidas vārdiem, Sauda Arābijas karalistes izlūkdienesta šefs Turki al Feisals bin Abdul Azizs jau 1991. gadā ticies ar Osamu bin Ladenu un atļāvis tam izbraukt no valsts, apsolot bagātīgu finansiālo palīdzību un pretī saņemot solījumu neveicināt džihādu (musulmaņu svēto karu) karaļvalstī. Savukārt 1996. gadā bin Ladens stājies sakaros ar Mušafu Ali Miru, tobrīd augsti stāvošu Pakistānas gaisa kara spēku virsnieku un ar Pakistānas izlūkdienestā ISI esošajiem islamistiem cieši saistītu personu. Puses vienojušās, ka Pakistānas izlūkdienests aizsargās un apgādās ar ieročiem un visu nepieciešamo Al-Quaeda organizāciju. Šo vienošanos esot “svētījuši Sauda Arābijas karaliskās ģimenes locekļi”. Trešā tikšanās, kurā piedalījies princis Turki, vecākie ISI aģenti un Taleban amatpersonas, notikusi 1998. gadā Kandahārā. Tur princis Turki, kā raksta Pozners, apsolījis, ka “Taleban saņems vēl lielāku Saūda Arābijas palīdzību un Sauda Arābija nekad neprasīs bin Ladena izdošanu, ja vien Al-Quaeda novirzīs karojošo fundamentālismu prom no karalistes teritorijas”. Pēc Poznera vērtējuma, Saūda Arābija ar triju karaliskās ģimenes prinču starpniecību maksājusi bin Ladenam algu visu pēdējo desmitgadi. Pēkšņās nāves Neilgi pēc Abu Zubeidas liecību iegūšanas šie trīs saudarābu prinči pēkšņi nomira. 43 gadus vecais princis Ahmeds (zirgu īpašnieks un mediju magnāts) 2002. gada 22. jūlijā nomira ar infarktu. Vienu dienu vēlāk princis Sultāns bin Faisals bin Turki al Sauds gāja bojā autokatastrofā. Vēl nedēļu vēlāk princis Fahds bin Turki bin Sauds al Kabirs, saskaņā ar oficiālo versiju, “nomira no slāpēm”, ceļojot tuksnesī. Septiņus mēnešus pēc tam Pakistānas gaisa spēku maršala Mušafa Ali Mira lidmašīna cieta aviokatastrofu skaidrā laikā. Bojā gāja pats maršals, viņa sieva un tuvākie palīgi. Pozners uzsver, ka visi šie notikumi sākušies neilgi pēc tam, kad Vašingtona iepazīstinājusi ar Zubeidas liecībām Rijādas un Islamabadas amatpersonas. Vašingtona bijusi šokēta, raksta Pozners, kad Zubeida apgalvojis, ka 11. septembris aprakstītajās attiecībās “neko nav mainījis”. Dažus mēnešus vēlāk, kad virkne iesaistīto personu jau mirušas, Rijādas un Islamabadas amatpersonas paziņojušas, ka “izmeklējušas šīs apsūdzības un tās izrādījušās nepatiesas un ļaunprātīgas”. Savukārt Buša administrācija nolēmusi, ka “starptautiska incidenta radīšana un attiecību saspīlējums ar sabiedrotajiem Afganistānas kara laikā un gatavojoties karam ar Irāku, ir nelietderīgs”. Grāmata, visticamāk, radīs īstu politisku vētru un liks uzdot daudzus jautājumus. Pirmkārt, protams, vai tā ir patiesība? Otrkārt, vai darījumi ar Al-Quaeda bija prinču “privātais bizness”, vai arī viņi rīkojās valdības vārdā? Un, treškārt, tā var izraisīt daudzus jautājumus par to, vai ASV valdība izmanto spīdzināšanu un narkotikas, pratinot aizdomās turētos teroristus.