Atslēgas uz sirdi vairs nav

Personības anatomija Personības anatomija nav ķirurģiska iejaukšanās, vien iespēja gūt par cilvēku spilgtāku priekšstatu – notvertu mirklī, brīvu domas lidojumā, ne pārlieku nopietnu, varbūt pat pārsteidzošu. Šoreiz sevis preparēšanai ļāvās pasaules čempionāta neveiksminieks soļotājs AIGARS Fadejevs. GALVA. – Doma, kas neliek tev mieru? – Pasaules globalizācija. Cilvēki ir dažādi… Es nedomāju, ka cilvēkiem jādzīvo kopā. Daļēji tas ir saistīts ar jautājumu par Eiropas Savienību. Taču, daudzreiz braukājot pa visu pasauli, nevienu vien reizi šī doma man ienākusi prātā – diez kur globalizācija novedīs? ACIS. – Tavs pēdējā laika spilgtākais vizuālais baudījums? – Man dzīve tik ātri virzās uz priekšu, tāpēc kaut ko konkrētu nobaudīt man ir ļoti grūti. Es pat nezinu. Jo viss, kas noticis, uzreiz ir pagātnē, es visu laiku it kā dzīvoju uz priekšu. DEGUNS. – Smarža, kas tev īpaši patīk, un smarža, pret ko jūti nepatiku? – Patīk pavasara smarža. Reizēm nepatīk gaiss Rīgas centrā. AUSIS. – Trakākā bauma, ko par sevi esi dzirdējis? – Ka es lietojot narkotikas. (Smejas.) Cilvēki grib saasināt priekšstatu par mani, izplatot visādas muļķības. Tas nudien ir vistrakākais, ko esmu uzzinājis, un pie sevis noteicis – nē, nu kaut ko tādu vēl nebiju dzirdējis. Baumas ir dažādas. Taču publiskam cilvēkam ar to jārēķinās. Patiesībā es to neņemu galvā. PLECI. – Kāda ir vislielākā atbildība tavā dzīvē? – Ģimene – tas man ir vissvētākais un visdārgākais. ROKAS. – Pie kā tu pašlaik strādā? – Lai savāktu sevi pēc posma manā dzīvē – pārdomas, kas profesionālajā dzīvē nav izdarīts, kā es to būtu gribējis. Tagad esmu pārgājis pāri tam tiltiņam un zinu, kas man jādara. Strādāju pie tā, lai realizētu savas ieceres – plānus un sapņus. Lielās lietas, protams, sāksies nākamgad… un tās būs olimpiskās spēles. Bet no mazajiem plāniem – 28. septembrī notiks kārtējais soļošanas festivāls, kas šogad galvenokārt būs vairāk domāts bērniem. SIRDS. – Kur meklējama atslēga uz tavu sirdi? – Ļoti grūti to atrast. Iespējams, to nekad nevarētu atrast. Iespējams, tādas nemaz nav. Bet ir cilvēks – un tāds ir tikai viens! –, kurš kaut kādā veidā mācējis šo atslēgu atrast… Un, godīgi sakot, šī atslēga jau ir izlietota, un tās vairs nav. VĒDERS. – Tavi gastronomiskie prieciņi? – Kilogramiem Laimas konfekšu. Reizēm nemanot varu apēst puskilogramu konfekšu, skatoties kādu filmu vai lasot kādu grāmatu. Tā ir viena no manām vājībām. ZEM JOSTASVIETAS. – Kā, tavuprāt, izskatās seksuāli pievilcīga sieviete? – Viņai ne tikai jābūt vizuāli seksuāli pievilcīgai, bet arī iekšēji skaistai. MUGURA. – Kāda ir tava būtība? – Ātra… Mainīga… Nemierīga… KĀJAS. – Mērķis, uz kuru ej? – Mērķis ir sapnis. Ne tikai viens, bet vairāki. Es gan to neatklāšu, taču domāju – lielākajai daļai sabiedrības tas ir skaidrs, un man liekas, ka es to izdarīšu, jo es tam ļoti, ļoti ticu.