Latvijas Universitātē šogad uzņemti 4305 studenti

Vairums jeb 3030 studenti uzņemti pamatstudiju līmenī, savukārt vēl 1275 cilvēki uzņemti maģistra studiju programmās. Kā norādīja LU rektors Indriķis Muižnieks, kopumā, salīdzinot ar pagājušo gadu, uzņemšanas rādītāji ir uzlabojušies.

Trīs populārākās pamatstudiju programmas, kurām šogad iesniegti pieteikumi ar pirmo prioritāti, ir datorzinātnes, ārstniecība un tiesību zinātne. Muižnieka ieskatā, tā ir laba zīme, ka "Latvijas skolu absolventi redz un spēj orientēties daudzveidīgajā spektrā, ko universitāte spēj piedāvāt".

"Mēs zinām, ka ražas laiks universitātē ir jūnijā, bet gada sākums ir septembrī. Šis ir mūsu valsts simtgades gads, tas ir LU simtgades ieskaņas gads, kurā mūs sagaida daudz jaunu izaicinājumu un uzdevumu. Atcerēsimies to, ka gan valsts, gan LU simtgades atcere ir nevis gremdēšanās nostalģiskās atmiņās par to, kas ir bijis vai varētu būt, bet gan par to, kā mēs strādāsim tālāk, kā mēs augsim tālāk," LU svinīgajā darbinieku kopsapulcē, sākoties jaunajam studiju gadam, sacīja Muižnieks.

Viņš uzsvēra, ka turpinās aktīvs zinātniskais darbs un projekti, kas ir saistīti ar zinātnes attīstību. Ir izdevies sekmīgs pirmais pusgads programmā "Apvārsnis 2020", kā rezultātā tapuši astoņi jauni projekti, no kuriem trīs LU pārstāvji ir koordinatori, atbildot par projektu sekmīgu īstenošanu Eiropas mērogā. Tāpat iegūti ne tikai pētniecības, bet arī zinātniskās sadarbības projekti, kas atļauj piesaistīt citu universitāšu pētniekus.

"Šī attīstība ir laba perspektīva tālākai izaugsmei. Kopumā tie ir nozīmīgi līdzekļi augstskolas darbības atbalstam. Arī vietējos Eiropas struktūrfondu un Latvijas Zinātņu padomes konkursos ir veiksmīgi rezultāti, apgūstot vairāk nekā pusi no visiem Latvijā iegūtajiem projektiem," vērtēja rektors.

Mužnieks akcentēja, ka līdz šim nebijis sasniegums LU zinātniskajā biogrāfijā ir četras publikācijas zinātnes žurnālā "Nature" šajā gadā - kopumā LU ir bijušas 20 šādas publikācijas. Jaunās infrastruktūras attīstība ir nopietns pamats šādam zinātnes kvalitātes izrāvienam, uzskata Muižnieks, aicinot neaizmirst, ka bez starptautiskajiem žurnāliem mums ir pienākums attiecībā uz mūsu nacionālo vērtību izpēti. "Ir nepieciešamība pēc monogrāfijām, publikācijām latviešu valodā. Šim ir jābūt sabalansētam procesam gan vienā, gan otrā virzienā, mums ir jāstrādā, lai savu misiju varētu sekmīgi pildīt," teica rektors.

Ar šo akadēmisko gadu sāksies vairāki jauni projekti, tai skaitā vairāki studiju programmu attīstības un akadēmiskās kvalifikācijas atbalsta projekti, kuru darbība turpināsies triju gadu garumā, viņš piebilda. Ir apstiprinātais projekts par labāku pārvaldības nodrošinājumu augstākās izglītības institūcijās, kas ietvers interneta infrastruktūras attīstību, studiju programmu nodrošinājuma attīstību un administrācijas kvalifikācijas celšanu. Savukārt sagatavošanās stadijā ir inovāciju granti studentiem, kas būs atbalsts studentu darbībai un prakšu īstenošanai.

Universitātes jubilejā ir plānots atvērt atjaunoto LU portālu, kas būs ar jaunu dizainu un izkārtojumu, kā arī būs jauns informācijas stends galvenās ēkas priekšā, kas radīs modernāku un daudzveidīgāku komunikāciju, informēja Muižnieks.

Sekmīgi norisinājusies Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) pārvākšanās un reorganizācija, vērtēja rektors. Sākot ar jauno akadēmisko gadu, PPMF atradīsies Imantas 7.šķērslīnijā, lai vēlāk pārvāktos uz Rakstu māju Torņakalnā.

LU simtgades gads ir vērsts ar skatu nākotnē, pārliecināts Muižnieks. Kā nozīmīgus gaidāmos notikumus viņš atzīmēja arī LU Zinātnes mājas atklāšanu Torņakalnā 2019.gada janvārī. Tam sekos LU 77.starptautiskās konferences "Latvijas valsts un Latvijas Universitāte" plenārsēde, kur analizēs trīs gadu laikā paveikto universitātes prioritāro zinātnisko tēmu īstenošanā un iezīmēs, kādā virzienā šīs tēmas tiks attīstītas. Tāpat paredzēti vairāki starptautiski pasākumi, savukārt simtgades programmas kulminācija gaidāma 2019.gada 27.septembrī "Arēnā Rīga", kur norisināsies studentu un absolventu sadziedāšanās svētki.

Pārcelšanās uz Zinātnes māju noritēs pakāpeniski, sākot ar Medicīnas fakultāti (MF) un Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti (FMOF), lai jaunajās telpās sāktu studijas nākamajā semestrī. Tam sekos zinātnisko institūtu pārcelšanās līdz maijam.

Ir sākušies un turpinās arī LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas un Akadēmiskā laukuma projektēšanas un būvniecības darbi. Eiropas Investīciju bankas atbalsts patlaban sniedz iespēju izstrādāt detalizētus projektus arī tālāko Torņakalna kampusa teritorijas objektu attīstībai, atzīmēja rektors.