Bads, kanibālisms un svins – jaunas teorijas par bēdīgi slaveno Franklina ekspedīciju

FOTO: AFP/SCANPIX

Jaunā pētījumā zinātnieki atkal pievērsušies bēdīgi slavenajai Franklina ekspedīcijai un abu kuģu vrakiem, kas iesala ledū pirms vairāk nekā 170. gadiem. Dzīvību toreiz zaudēja ekspedīcijas 128 dalībnieki, tomēr apstākļi, kādos notika traģēdija, joprojām ir noslēpumā tīti.

1845. gada vasarā divi britu kuģi - “Erebuss” un “Terors” - atstāja Angliju, lai beidzot atklātu vēl nezināmo Ziemeļrietumu jūras ceļu. Ekspedīciju vadīja pieredzējušais pētnieks Džons Franklins, un tā tika nodēvēta par Franklina ekspedīciju.

Pētnieki ekspedīciju sāka ar proviantu, kura bija jāpietiek trīs gadiem, tiesa, par spīti rūpīgajiem sagatavošanās darbiem, komandas liktenis bija visai bēdīgs.

Džons Franklins

FOTO: Wikimedia Commons

Dažus mēnešus pēc ekspedīcijas sākuma vairāki no komandas locekļiem sasirga un tika aizsūtīti mājās, bet kas notika ar pārējiem 128 vīriem?

Zināms ir tikai tas, ka kuģis iesala ledū Arktikā un visi ekspedīcijas dalībnieki gāja bojā.

Tiesa, īsi pēc kuģu pazušanas, 1850. gadā, tika uzieti trīs Franklina ekspedīcijas jūrnieku kapi, bet 1854. gadā skotu pētnieks Džons Rejs satika vietējos inuītus, pie kuriem atradās daži Franklina komandai piederoši priekšmeti. Inuīti arī atklāja, ka šajā teritorijā atraduši cilvēku kaulu kaudzes, kas lika rasties baumām par kanibālismu ekspedīcijas locekļu vidū.

Šķiet, nozīmīgākais atradums, kas tika veikts vien 1984. gadā, bija ekspedīcijas dalībnieka Džona Toringtona ķermenis, kas bija pārsteidzoši labi saglabājies. Izanalizējot mumificētā ķermeņa kaulu un audu paraugus, zinātnieki atklāja nāvējošu svina daudzumu tajos. Iespējams, bojāto konservu dēļ.

Kā vēstīts izdevumā “Gizmondo”, iepriekšējos pētījumos atklājās, ka daudzi kuģa locekļi mira no virknes kaišu, tomēr saindēšanās ar svinu bija galvenā no tām.

Jauns pētījums – jaunas teorijas

Neskatoties uz to, tagad zinātnieki pierādījuši, ka lielākā daļa no pieņemtajām hipotēzēm nav pierādāmas.

Zināms - ja saindēšanās ar svinu patiesi bija galvenais ekspedīcijas locekļu nāves cēlonis, tad to cilvēku organismā, kuri nodzīvoja ilgāk par citiem, vajadzētu būt augstākam svina līmenim.

FOTO: AFP / Scanpix

Lai pārbaudītu šo hipotēzi, zinātnieki rentgenā vēlreiz pārbaudīja kaulus. Rezultātā izrādījās, ka svina līmenis tajos nebija tik augsts, lai nonāvētu Franklina ekspedīcijas locekļus.

Leikhedas Universitātes antropoloģe un viena no pētījuma autorēm Tamāra Vernija (Tamara Varney) izdevumam “CBC News” atklāja, ka noteikti nevar uzskatīt, ka galvenais nāves cēlonis bija svins.

“Tas tiešām nav konsekventi. Protams, dažos kaulos svina līmenis bija ļoti augsts, tomēr tas viennozīmīgi nepierāda, ka komandas locekļi mira no saindēšanās ar svinu,” teica Vernija.

Lai arī saindēšanās ar svinu teorija tagad ir apstrīdēta, tomēr pētniekiem joprojām nav skaidrs, kas tad tieši bija vainojams šajā traģēdijā.

“Es domāju, ka laika gaitā viņiem radās vesela virkne problēmu, piemēram, viņiem trūka pārtikas, kas noveda līdz badam; organismiem trūka vitamīnu, kā arī uzbruka dažādas individuālas kaites,” piebilda Vernija.

Pašlaik pētnieki lēnām tuvojas atbildei, kā Franklina ekspedīcijas locekļi gāja bojā.

Interesenti, kuri vēlas vērot un sajust iespējamo nolemtības auru, kas valdīja ekspedīcijas locekļu starpā, var iepazīties ar kompānijas "AMC" radīto seriālu "The Terror", kas veltīts tieši augstākminētajiem notikumiem.

Uz augšu