ĀM cenšas cenzēt žurnālisti, kas atklāj "bardaku" Latvijas vēstniecībās (5)

Baiba Vērpe, veidojot materiālu sēriju žurnālam “Latvijas Architektūra” par Latvijas vēstniecību dizainu un arhitektūru, nejauši uzdūrusies uz vairākām nepatīkamām lietām Latvijas vēstniecībās ārvalstīs. Tagad ĀM žurnālistei liegusi pieeju vēstniecībām, proti, vairs nesaskaņojot vīzītes. Galvenā lēmumu pieņēmēja ĀM valsts sekretāra vietniece Alda Vanaga tagad kļuvusi par Latvijas vēstnieci Dānijā.       

“Kopumā man ir radies iespaids, ka tiek kultivēts tāds tēls, ka vēstniecības ir tādi slepeni objekti, par kuriem interesēties var tikai ar tādu īpašu labvēlību,” norāda Baiba Vērpe,

kura ir Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes doktorante un pērn bija nolēmusi, ka par godu Latvijas simtgadei apbraukās Latvijas vēstniecības un aprakstīs to arhitektūru, interjeru un dizainu. Pirms tam tikusies ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, kas bijuši atsaucīgi. Pirms vizītēm gan vajadzējis ar ministriju parakstīt sadarbības līgumu, kas paredz rakstu atrādīšanu, un, neko ļaunu nenojaušot, Baiba Vērpe līgumu arī parakstījusi.    

Sākumā viss bijis cerīgi, bet jau pirmajā Latvijas vēstniecībā ASV, Vašingtonā viņa atklājusi, ka tā ir nevīžīga un nekopta.

“Kad es atnācu, atnācu pie vēstniecības ēkas, es to vēstniecības ēku faktiski neredzēju. Tā bija aizsegta ar milzīgiem kokiem, koki bija nekopti, ar sausiem zariem. Tad celiņš bija nenovākts, ar sausām lapām, zālājs bija izdilis, pie fasādes karājās valsts karogs, kas jau bija izbalējis, violetīgs, krāsa no karoga bija notecējusi pa fasādi līdz pat vēstniecības plāksnei, un tādu šo vēstniecību es ieraudzīju,” norāda Baiba Vērpe.

Nekopts arī izrādījies dārzs pie vēstniecības - pie ēkas cokola bija atkritumu kaudzes, veci televizori, kastes, kāpņu margas izpuvušas.       

Sākumā Baiba Vērpe vērsusies pie žurnāla “Latvijas architektūra” ar domu, ka to tā nevar atstāt, pēc tam aprakstījusi situāciju arī pašai ĀM. Rezultātā trūkumi bijuši novērsti. Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis arī “Aizliegtajam paņēmienam” atzīst, ka ne viss ir bijis labi un ēkas pārvaldnieks saņēmis brīdinājumu.  

Tas viss rakstā nav parādījies, bet ĀM savukārt cenzējusi arī teikumu, ka Latvijas pārstāvniecībā Ņujorkā ANO atrodas Jaņa Rozentāla glezna Gaujas ieleja Siguldā, kas aizgūta no Nacionālā mākslas muzeja. Kā vēlāk noskaidroja raidījums, muzejs par šo gleznu neko nezina. 

Problēmas radušās arī par Latvijas vēstniecību Londonā. Žurnāliste, tur viesojoties, pamanījusi, ka ēkas starpstāvos iebūvēta sauna, un to rakstā netieši arī pieminējusi, taču Ārlietu ministrija to lūgusi no raksta izņemt laukā. Kā liecina labojumu vēsture rakstu rediģējusi Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže.

Problēmas bijušas arī ar Latvijas vēstniecību Diendkorejā, Seulā. Žurnāliste vēlējusies runāt ar atjaunotā interjera autoriem, firmu "Brandeleven", kuriem par to bija samaksāti 40 tūkstoši eiro, bet, izrādās, interjera autori to nemaz paši nebija redzējuši un lūguši, lai žurnāliste viņiem atsūta bildes.

Kad Baiba Vērpe jau bija nopirkusi aviobiļetes uz Maskavu, lai apmeklētu Latvijas vēstniecību Krievijā, ĀM viņai paziņoja, ka vienošanās ir lauzta un ka projekta turpinājums nebūs. Jau tālāk Ārlietu ministrija nesaskaņoja viņas vizītes, un projekts bija jāpārtrauc.

Šāda pozīcija Baibu Vērpi šokējusi, jo, kā viņa norāda, šajā gadījumā runa nav par privātīpašumu, turklāt viņa taču atspoguļojot tikai publiskās ēkas daļas, ne ko slepenu, un vēl, - viņa nesaņem no ĀM ne eiro, ne ir pieņemta darbā, lai kaut ko varētu ar viņu izbeigt.

Kā noskaidroja raidījums, ĀM nemaz nenoliedz, ka ierobežojusi Baiba Vērpes darbību -

izrādās, ka ministrijai nav paticis, ka viņiem sūtītajā Baibas Vērpes tekstā bijušas gramatikas kļūdas. Otrs – pārāk daudz jautājumu par ēkām un gada skaitļiem, viņi domājuši, ka autore tos meklēs pati. Treškārt, viņa vārda vēstniecības vietā atļāvusies lietot vārdu sūtniecība, un, ceturtkārt, viņiem ļoti nav paticis, ka autore centusies uzrunāt vēstniecības pati. Šeit gan jāpiebilst, ka to žurnāliste mēģinājusi darīt jau pēc sadarbības uzteikšanas.

“Tur ir viena nianse, kāpēc ministrija pārtrauca šo sadarbību. Tāpēc, ka kaut kādu apstākļu sagadīšanās dēļ konkrētais cilvēks, veids, kā viņa to mēģināja darīt, faktiski nebija, nekalpoja tam mērķim. Un nav jau nekur teikts, ka mums ir tieši jāveic sadarbība ar konkrēto cilvēku,” norāda ĀM preses sekretārs Gints Jēgermanis, kurš savulaik pats bijis vēstnieks Dānijā un Zviedrijā.

Raidījuma laikā, kurā šis materiāls tika atspoguļots, Latvijas žurnālistu asociācijas vadītāja un laikraksta “Neatkarīgās Tukuma ziņas” galvenā redaktore Ivonna Plaude norādīja, ka šis ir spilgts cenzūras piemērs un citādāk to nemaz nevar saukt.  

Ārlietu ministrijas pārstāvis Atis Lots to noliedz, bet, jautāts, vai ĀM ļaus Baibai Vērpei turpināt darbu, to skaidri neapsolīja, sakot, ka katrs pieteikums tiks vērtēts individuāli.