Kas nogalināja Ukrainas separātistu līderi Aleksandru Zaharčenko: trīs iespējamie varianti (7)

Toms Rātfelders
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Starptautiski neatzītās «Doņeckas Tautas Republikas» līdera Aleksandra Zaharčenko nogalināšana 31. augustā pārsteidza starptautisko sabiedrību. Jau kādu laiku iesaldētajā Ukrainas konfliktā ir briedis saspīlējums, kurš nu ir padarījis apšaubāmu Normandijas formāta tikšanos septembrī. Portāls TVNET ir apkopojis trīs iespējamos Zaharčenko slepkavības vaininiekus.

Variants Nr. 1: Krievijas valdība

Vladimira Putina režīmam varētu būt bijis iemesls nogalināt Zaharčenko tāpēc, ka šo politiķi un separātistu kaujinieku vadoni bija grūti kontrolēt.

Zaharčenko jau iepriekš bija izcēlies ar salīdzinoši drosmīgiem izteikumiem par viņa pārstāvētās Doņeckas Tautas Republikas nākotnes lomu Ukrainas valstī. No tiem spilgtākais nāca klajā 2017. gada jūnijā, kad Zaharčenko paziņoja par jaunas valsts - «Mazkrievijas» izveidošanu, kura būs Ukrainas pēctece un iekļaus visas tās tagadējās teritorijas (neskaitot Krimu). Paziņojumā tika ietverts viedoklis, ka vienīgā Ukrainas iedzīvotāju izeja no kara ir tieši jaunas valsts nodibināšana un «Mazkrievijas» galvaspilsēta, kā arī varas centrs būs Doņecka.

Zaharčenko paziņojumu tolaik noraidīja gan Doņeckas sabiedrotās – Luhanskas Tautas Republikas pārstāvji, kuri apgalvoja, ka «Mazkrievijas» projekts nav ar viņiem saskaņots un rada palielas šaubas par iespējām realizēt pieņemto «Minskas II» vienošanos – Ukrainas konflikta noregulējuma prioritāti. Tāpat šai iecerei nepiekrita arī pati Maskava. Neilgi pēc Zaharčenko paziņojuma izplatīšanas Kremlis nāca klajā ar atbildes paziņojumu par distancēšanos no «Mazkrievijas» ieceres un nepieciešamību ievērot iepriekš noteiktās starptautiskās saistības.

Foto: AFP / Scanpix

Būtiski, ka šāda Zaharčenko retorika ir krasā pretstatā ar Krievijas ārpolitikas prioritātēm Ukrainā – izmantot Doņeckas un Luhanskas iesaldētos konfliktus kā bremzes valsts virzībai uz Eiropas Savienību un NATO, kā arī panākt Rietumvalstu de facto piekrišanu šim scenārijam.

Pagaidām noslēgtā «Minskas II» vienošanās sniedz tieši to, ko Krievijas vēlas, – uzstāda prasību Ukrainai decentralizēt savas austrumu teritorijas, un šo ideju atbalsta Francija un Vācija, kā arī to sabiedrotais ASV.

Lai gan Zaharčenko proponētā «Mazkrievija» neapšaubāmi būtu Krievijas satelīts, tomēr šāda viedokļa publiska atbalstīšana dotu munīciju jaunai kritikai gan no Ukrainas valdības, gan Rietumu puses. Kritikas iemesls – Krievija vēlas mainīt iepriekš noteikto valstu sadalījumu Eiropā un ignorēt  iepriekš noslēgtās vienošanās savu agresīvo interešu vārdā. Šādā gadījumā bailēs no jaunas Krievijas agresijas («Minska II» uzskatāma par garantu Maskavas nomierināšanai) nebūtu izslēgta jaunu Rietumu sankciju piemērošana. Tāpat arī Ukrainas valdībai būtu iespējamība ar Rietumu svētību pamatot savai sabiedrībai (kura kategoriski noraida «Mazkrievijas» ideju) jaunus mēģinājumus atjaunot suverenitāti pār iepriekš zaudētajām teritorijām.

Vienlaikus ir jāpiebilst, ka Maskava jau ilgstoši ir izvērsusi mēģinājumus savā ziņā «normalizēt» Doņeckas un Luhanskas vadību.

Jāatceras, ka liela daļa no separātistu līderiem, kuri nāca pie varas Ukrainas konflikta sākumā – 2014. un 2015. gadā, bija no salīdzinoši vienkāršām aprindām un nebija apveltīti ar prasmēm veidot kompromisus, kas ir viens no politikas pamatelementiem. To varas atslēga bija spēja salīdzinoši ātri mobilizēt militāri spējīgus kaujiniekus, kuri spētu atņemt Ukrainas valdībai teritorijas un nodrošināt to pārvaldību. Pats Zaharčenko pirms konflikta sākuma strādāja par elektriķi ogļu raktuvēs un bija arī nevalstiskās organizācijas «Oplot» vadītājs Doņeckā, kura, ļoti iespējams, jau iepriekš saņēma finansējumu no Krievijas, kā arī nodarbojās ar prokrieviskas ideoloģijas izplatību un militāras ievirzes darbību (piemēram, kara veterānu aprūpi, Otrā pasaules kara sarkanās armijas pieminekļu aprūpi). «Oplot» darbojās arī kā MMA cīņas klubs, kura biedriem tika mācītas kaujās lietojamas prasmes. Tieši Zaharčenko spēja ātri un operatīvi izmantot organizācijas biedrus Ukrainas valdības ēku pārņemšanai Doņeckā, padarīja viņu par vienu no ietekmīgākajiem spēlētājiem valsts austrumos.

Tomēr pašreizējā politiskā klimata ietvaros Krievija saprot, ka veiksmīgai un starptautiski atzītai Ukrainas decentralizācijas panākšanai ir nepieciešami vadītāji, kuri spēj veidot sarunas un slēgt Krievijai labvēlīgus darījumus ar Ukrainas valdību.

Zaharčenko iepriekšējie izteikumi liecināja, ka viņš nav šāds cilvēks. Būtiski, ka septembrī Doņeckas vadītājs arī bija plānojis atstāt savu amatu, tāpēc Maskava uzskatīja, ka daudz drošāk būtu politiķi nogalināt, nevis ļaut, lai viņš aiziet no varas struktūrām ar ievērojamu daudzumu konfidenciālas informācijas.

Foto: AFP / Scanpix

Variants Nr. 2: Ukrainas valdība

Lai gan šis ir maz ticams variants, iemesli Aleksandra Zaharčenko nogalināšanai būtu arī Ukrainas valdībai Kijevā. Būtiskākais no tiem varētu slēpties jau iepriekš minētās «Minskas II» vienošanās ietvaros. Minētajā dokumentā ir ietverts norādījums nesaukt pie atbildības likuma priekšā personas, kuras ir iesaistītas cīņā pret Ukrainas valsti Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Savukārt šis nosacījums ir sasējis rokas valdībai Kijevā, kura nespēj apmierināt savu atbalstītāju prasības par konfliktā iesaistīto vadoņu sodīšanu.

Līdz ar to, lai kaut nedaudz varētu apmierināt elektorāta vēlmes, Petro Porošenko un citi valsts līderi ir spiesti meklēt alternatīvus veidus samaksai par Ukrainas graušanu.

Viens no tiem varētu būt samērā nekonvencionāls – slepkavību veikšana. Papildus tam, Zaharčenko nogalināšana notiek laikā, kad Ukrainā tuvojas prezidenta vēlēšanas nākamā gada martā un Porošenko saduras ar ievērojamu politisku pretestību. Tāpat pašreizējais prezidents ir ticis ierauts skaļos korupcijas skandālos, kas nebūt nepalīdz celt viņa politiskos reitingus.

Foto: AFP / Scanpix

Slepkavība arī varētu būt samērā efektīvs instruments starptautiskās sabiedrības skatījuma kontekstā. Ukraina pagaidām ir vēl mazāk kā Krievija ieinteresēta saskarties ar Rietumu kritiku par «Minskas II» noteikumu pārkāpšanu. Zaharčenko mīklainie noslepkavošanas apstākļi neļauj šajā notikumā ar pamatotiem pierādījumiem vainot nevienu no konfliktā iesaistītajām pusēm – tātad arī ne Ukrainu. Protams, jāpiekrīt, ka tādā gadījumā Porošenko ideju par slepkavību īsti arī nevar izmantot kā publisku savas politiskās izlēmības un gudrības reklāmu, tomēr politiķa mērķis varēja būt arī mēģinājums (ļoti iespējams neveiksmīgs) sūtīt netiešu signālu Ukrainas iedzīvotājiem. Šis signāls būtu - es nevaru atzīt, ka to izdarīju, taču valdība ir ar jums un esam gatavi īstenot jūsu intereses arī klusā un slepenā veidā. Interesants ir arī fakts, ka uzreiz nākamajā dienā pēc Zaharčenko nogalināšanas, Porošenko ieceltais Ukrainas ģenerālprokurors paziņoja par gatavību izbeigt pret personu ierosināto krimināllietu. Publiskajā paziņojumā arī bija izteikta pārliecība, ka Zaharčenko ir saņēmis nepieciešamo sodu. Nevar arī izslēgt variantu, ka slepkavība varētu būt daļa no kāda Porošenko lielāka plāna, kurš reklāmas nolūkos paredzētu agresīvākas politikas veikšanu pret prokrieviskajiem separātistiem, bet  vienlaicīgu izvairīšanos no apsūdzībām par «Minskas II» vienošanās pārkāpšanu.

Variants Nr. 3: naidīgie kriminālie grupējumi

Tomēr visticamākais variants ir saistīts ar pašu Doņeckas un Luhanskas Republiku iekšējo funkcionēšanu.

Tajās jau sen valda ievērojams noziedzības līmenis un bandu cīņa par vairākiem melnajā tirgū plaukstošiem biznesiem. Tāpat norisinās sadursmes par labākajiem melnā tirgus preču pārvadāšanas ceļiem. Pats Zaharčenko ilgstoši ir bijis iesaistīts gan metāla, gan ogļu kontrabandā, un viņa padotais – Doņeckas Tautas Republikas ienākumu ministrs Aleksandrs Timofejevs esot pārraudzījis praktiski visu kontrabandu uz Krieviju, kā arī izvērsis plaša mēroga naudas izspiešanu no vietējiem uzņēmējiem, konfiscējis vērtīgus nekustamos īpašumus un veicis citas nelegālas pelnīšanas aktivitātes. Būtiski, ka Timofejevs, kurš arī tika ievainots Zaharčenko slepkavībā, jau iepriekš bija sācis arvien lielākus mēģinājumus konsolidēt savu varu separātistu aprindās un tāpēc, ļoti iespējams, izraisījis atsevišķu bruņoto grupējumu līderu dusmas. Slepkavības vieta – «Separ» restorāns Doņeckas centrā, kurā vienlaikus bija nolēmuši tikties gan Timofejevs, gan viņa sabiedrotais Zaharčenko, naidīgajiem kriminālajiem elementiem, ļoti iespējams, bija lieliska izdevība nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. Abu līderu nogalināšana, iespējams, būtu ļāvusi naidīgajām bandām pārdalīt to sagrābto ekonomisko ietekmi Doņeckā un kļūt vairāk pelnošām.

Tomēr neatkarīgi no vainīgā Zaharčenko slepkavībā šis notikums kļūs par vēl vienu asiņainu stāstu Ukrainas konfliktā, kurš draud eskalēt situāciju un apdraudēt trauslo pamieru. Ņemot vērā, ka norisinās aktīvas sarunas par jaunu Normandijas formāta (Vācija, Francija, Krievija un Ukraina) tikšanos septembrī, būs interesanti pavērot iekšpolitiskā saspīlējuma tālāku attīstību. Īpaši uzmanību vajadzētu pievērst Krievijai, kuras ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 1. septembrī paziņoja, ka augsta līmeņa Normandijas valstu sanāksme pagaidām nav iespējama. Tāpat Krievija pēdējos mēnešos ir sākusi būtiski palielināt savu kontroli pār Azovas jūru, kura atrodas uz austrumiem no okupētās Krimas. Ir tikuši aizturēti vismaz 16 Ukrainas tirdzniecības kuģi, kuri ir mēģinājuši sasniegt Ukrainas ostas. Politikas analītiķi vēl strīdas, kāpēc Krievija izvēlējusies to darīt tieši pašlaik, taču daudzi domā, ka tas varētu būt saistīts gan ar tuvīnajām Ukrainas vēlēšanām, gan arī vēlmi parādīt savu spēku NATO dalībvalstīm. Neapšaubāmi, ka Krievija nav ieinteresēta, lai turpinās Trampa uzņemtais ārpolitiskais kurss uz Ukrainas apbruņošanu. Ņemot vērā arvien pieaugošo rīvēšanos, tā vien izskatās, ka mieru Eiropas austrumos būs vēl jāturpina gaidīt.

Izmantotie avoti:

  1. https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/1125050
  2. http://tass.com/politics/1019581
  3. https://www.unian.info/society/10244811-dpr-chief-zakharchenko-killed-in-donetsk-explosion-photo.html
  4. http://www.thedrive.com/the-war-zone/23306/all-you-need-to-know-about-bombing-of-top-separatist-leader-in-ukraine-and-why-it-matters
  5. https://www.bloodyelbow.com/2016/7/12/12159990/how-an-mma-promotion-harboured-a-pro-russian-militia-in-ukraine-maidan-politics-ufc
  6. https://theblacksea.eu/donbass/
  7. http://euromaidanpress.com/2017/10/31/who-is-who-in-the-kremlin-proxy-donetsk-peoples-republic/
  8. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-zaharcenko-navi-saista-ar-ukrainu-rietumi-ar-izrekinasanos.a290784/
  9. https://www.unian.info/politics/10245990-ukraine-to-close-criminal-proceedings-against-assassinated-terrorist-leader-zakharchenko.html
Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu