Krievijas aviosabiedrība “Aeroflot” nolēmusi pamazām “nomest” tai raksturīgo padomju ēras imidžu, taču tas pat ar Rietumu sabiedrisko attiecību vadītāja palīdzību nebūt nav viegli, jo gadiem ilgi kompānijas vārds bijis sinonīms katastrofām, dažādiem skandāliem un sliktai apkalpošanai.
Arī “Aeroflot” darbiniekiem tagad atļauts smaidīt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Skaidrojot, kādēļ kompānija sākusi 30 miljonu dolāru (17,4 miljoni latu) vērtu imidža uzlabošanas kampaņu, “Aeroflot” mārketinga direktore sacīja, ka kompānijai jākonkurē ne tikai ar “Kras Air” vai “Sibirj”, bet arī tādiem globālās avioindustrijas gigantiem kā “British Airways”, “Air France” un “Lufthansa”. Krievijas aviokompānijas tēla uzlabošana uzticēta britu sabiedrisko attiecību firmai “Identica”, kurai droši vien nāksies krietni pasvīst, lai sasniegtu vēlamo mērķi, jo līdz atbilstībai starptautiskajiem standartiem “Aeroflot” vēl ļoti tāls ceļš ejams. “Identica” vadītājs Toms Ostins ar “Aeroflot” strādā jau divus gadus, un ir saskāries ar visai dīvainu domāšanas stilu, kurš Rietumu aviosabiedrībām ir gluži svešs. Piemēram, vēl deviņdesmitajos gados “Aeroflot” bija pārliecināta, ka lidojuma pavadoņi nedrīkst smaidīt, jo tas esot būtiski, lai pasažieri justos laimīgi. Līdzšinējā “Aeroflot” vēsture vairumā cilvēku pozitīvas emocijas nerada. Kopš 1923. gada, kad kompānija tika dibināta, tā visbiežāk tikusi minēta zema komforta līmeņa, bezgaršīga ēdiena, autoritāru stjuaršu, drūmu uniformu, kā arī regulāras kavēšanās un katastrofu kontekstā. Tā rezultātā kompānija iemantojusi vārdu “Aerošrots”, raksta “Der Spiegel”. Pēc Padomju savienības sabrukuma par ikdienišķu parādību kļuva situācijas, kad par attiecīgu samaksu lidotgribētāji varēja nodrošināt sev iekļūšanu pilnā lidmašīnā. Arī iereibuši piloti esot bijusi diezgan ierasta parādība. Dažkārt traģiskas sekas izraisījuši nepietiekami drošības pasākumi. 1991. gadā aviokatastrofās cieta 36 “Aeroflot” lidmašīnas. Tajās bojā gāja 252 cilvēki. Lielu uzmanību izpelnījās “Aeroflot” lainera nogāšanās Sibīrijas tundrā 1994. gadā. Toreiz par 75 cilvēku nāves cēloni kļuva pilots, kurš lidmašīnas vadību bija uzticējis savam 15 gadus vecajam dēlam. Lai nu kā, bet, laikam ejot, daudz kas ir mainījies. Kopš 1995. gada kompānija formāli skaitās privatizēta, kaut arī 51% akciju joprojām pieder valstij. Lai spētu veiksmīgi darboties starptautiskajā arēnā, krasas pārmaiņas piedzīvojuši drošības standarti, arī flote tikusi daļēji atjaunota. Šobrīd aptuveni 20% lidmašīnu ir “Boeing” un “Airbus” ražojumi. Par saviem darbības rādītājiem “Aeroflot” arī nevajadzētu kaunēties. Ņemot vērā pašreizējo krīzi globālajā avioindustrijā, 2003. gadā plānotā neto peļņa 100 miljonu dolāru apmērā, pasažieru skaitam augot par 5%, ir diezgan labs rezultāts. Pārmaiņas skars arī 110 “Aeroflot” lidmašīnas. Garlaicīgo balto krāsu nomainīs zilas, oranžas un sudrabainas krāsas kombinācija. Tai pašā laikā līdzšinējo logo – spārnoto sirpi un āmuru – kompānijas vadība atzinusi par labu esam, un tas turpinās rotāt Krievijas lielākās aviosabiedrības lidmašīnu sānus.