Apšauba Ziemeļu tuneļa būvniecības ieceri.

Laikraksts norāda, ka Rīgas dome jau 1998.gadā pieņēma lēmumu par jauno Daugavas šķērsojumu - iegremdēta tuneļa būvniecību Spilves un Bukultu ielas trasē, taču tagad domes pilsētas attīstības departamenta vadība norāda, ka trūkst kvalitatīvas visu iespējamo šķērsojumu izvērtēšanas, nav skaidras arī projekta patiesās izmaksas. "Ļoti skaidrā veidā nolobēts iegremdētā tuneļa variants," "Dienai" sacījis departamenta būvvaldes un kopš rudens arī Ziemeļu šķērsojuma uzraudzības darba grupas vadītājs Ints Pujāts, pārmetumus adresējot galvenokārt holandiešu sabiedrībai TEC, kas izstrādājusi lielu daļu projekta dokumentācijas. Pujāts uzsvēris, ka šo iemeslu dēļ "tagad mēs esam tur, kur vajadzēja būt 2001.gada sākumā". Tuneļa projekta galvenais kūrētājs vicemērs Aivars Kreituss pārmetumus adresē lielā steigā marta beigās atlaistajam domes finanšu departamenta direktoram Raimondam Krūmiņam, kura departaments vēl nesen bijis viens no galvenajiem projekta realizācijā. Savukārt Krūmiņš ir pārliecināts, ka tieši pašreizējie domes ierēdņi ar vicemēru priekšgalā kavē projekta īstenošanu - projekta dokumentācija esot pietiekami izstrādāta, lai jau mēneša laikā varētu sarīkot lielo tenderi par tuneļa projektēšanu, būvniecību un finansēšanu. Laikraksts arī atgādina, ka pie tuneļa projekta ķēries Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), kuram iesniegta sūdzība par 10 miljonu vērtā tuneļa projekta uzraudzības konkursu. Konkursā no trijām firmām par uzvarētāju atzīta "Obermayer planen&beraten", taču rezultātus apstrīdējusi firma TEC, kas ilgu laiku izstrādājusi projekta dokumentāciju Pujāts uzsvēris, ka sadarbība ar TEC ir pietiekami slikta, lai to neturpinātu un neuzticētu firmai kļūt par projekta uzraudzītāju, kuram būtu jāizvērtē līdzšinējais darbs pie projekta. "Nevienam nebūtu iebildumu pret pašu tuneļa risinājumu, vienīgais, ka tas varētu būt citā pilsētā vai tukšā laukā, nevis Rīgā ar tās esošo ielu tīklu," tuneļa projektēšanā paveikto sarunā ar "Dienu" kritizējis Pujāts. Viņš atzinis, ka tas nenozīmē, ka tuneli nevarētu būvēt, taču uzsver, ka šim lēmumam nav bijis pietiekama pamatojuma. Proti, firma "Tebodin", kas ir viena no TEC dibinātājām un kompanjonēm, nav pietiekami izvērtējusi citu iespējamo šķērsojuma variantu, piemēram, tilta būvniecību. Taču, pamatojoties uz šīs firmas veikto izpēti un arī pirms tam Francijas firmas BCEOM priekšizpēti, dome balsojusi par iegremdēta tuneļa būvniecību. Pēc Pujāta stāstītā, "Tebodin" izpētē bez pamatojuma parādoties, ka tunelis jābūvē ar trim joslām katrā braukšanas virzienā, taču BCEOM dati liecina, ka Rīgai līdz 2015.gadam noteikti pietiktu ar divām joslām katrā virzienā. Viņš atzina, ka BCEOM izpēte esot daudz kvalitatīvāka. Viņš skaidrojis, ka pret "Tebodin" un TEC darbu liecinot arī pērnruden rīkotā attīstības departamenta plenēra rezultāti, kurā piedalījās 60 ekspertu no astoņām valstīm un secināja, ka nepieciešams apskatīt arī citas šķērsojumu iespējas, ne tikai tuneli, turklāt darba gaitā tuneļa izmaksas tikušas paaugstinātas - "Tebodin", piemēram, sākotnēji iegremdēta tuneļa izmaksas lēsis 107 miljonos eiro (ap 67,4 miljoniem latu), bet pēcāk TEC nosaucis jau 211 miljonus eiro (ap 132,9 mijoniem latu). Tādējādi trūkst skaidrības par tuneļa patiesajām izmaksām. Viņaprāt, tieši tādēļ svarīgs būtu tuneļa projekta uzrauga darbs, kas izvērtētu, vai pilsētai vajadzētu būvēt iegremdētu tuneli. "Tā ir kaitniecība, izšķiežot attīstības fonda naudu un pretendējot uz pamatbudžeta finansēm," domes pašreizējo rīcību saistībā ar projektu "Dienai" vērtējis Krūmiņš, paužot, ka projekta vadība nodarbojas ar dažādām "novatoriskām idejām", neraugoties uz to, ka līdz šim tuneļa sakarā veiktas pietiekami kvalitatīvas izpētes. Krūmiņš uzskatot, ka iegremdēta tuneļa būvniecība pilsētai ir izdevīgākā, jo tilts sanākšot dārgāk - tā būvniecību sadārdzināšot kaut vai milzīgās kompensācijas, ko nākšoties maksāt ostas uzņēmumiem par viņu darba traucēšanu un ostas teritorijas daļēju atņemšanu tilta vajadzībām. Tunelis ostas darbību tik ļoti netraucēšot, turklāt tā izmaksas lēšamas aptuveni 150 miljoni eiro (ap 94,5 miljoniem latu), skaidrojis Krūmiņš. Viņš laikrakstam paudis pārliecību, ka Kreituss, kuram kā galvenajam projekta kūrētājam daļēji pakļaujas pilsētas attīstības departaments, lobē uzraudzības konkursa uzvarētāju - "Obermayer planen&beraten". "Diena" arī atgādina, ka Krūmiņš par, viņaprāt, nepamatotajiem tēriņiem tuneļa projekta jautājumā jau vērsies pie reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Ja IUB anulēs projekta uzraudzības konkursa rezultātus, Pujāts uzskata, ka vajadzības gadījumā pašvaldība varētu sarīkot jaunu konkursu, taču no projekta attīstības viedokļa tas nebūšot lietderīgi. Viņš uzsver, ka līdz šim pašvaldība tuneļa projektam iztērējusi vairākus simttūkstošus latu, nenosaucot konkrētus skaitļus. Jau vēstīts, ka kopējais tuneļa, kas atradīsies starp Vanšu tiltu un Rīgas ostu, un būvējamo pievedceļu garums plānots 7,69 kilometri, tostarp rietumu puses pievedceļu garums būs 4,3 kilometri, austrumu pievedceļa garums - 2,1 kilometrs, bet tuneļa garums plānots 1,29 kilometri. Tuneli paredzēts uzbūvēt trijos gados. Vēl Rīgā, lai risinātu sastrēgumu problēmas uz tiltiem, iecerēts uzbūvēt Dienvidu tiltu.