3. septembra vakarā Ogrē pie veikala norisinājās asiņaina scēna – jauns vīrietis ar nazi uzbruka diviem cilvēkiem, kas izkāpa no automašīnas. Viens no tiem tika noslepkavots, otrs sadurts. Jau pirms divām dienām policijai un mediķiem tika ziņots, ka 28 gadus vecais vīrietis, kuram ir garīga rakstura traucējumi, ir agresīvs un neadekvāts. Mediķi vīrieti uz slimnīcu neaizveda, bet pēc divām dienām viņš publiskā vietā uzbruka ar nazi. Vai traģēdiju nevarēja novērst?
Jau 1.septembrī kāda sieviete ziņoja, ka viņas 28 gadus vecais radinieks, kuram iepriekš konstatēti garīga rakstura traucējumi, uzvedas agresīvi un neadekvāti. Kopā ar mediķiem mājās ieradās pašvaldības policisti. Mediķi nolēma, ka jaunajam vīrietim nav vajadzīga hospitalizācija, jo tobrīd viņš sevi un citus neesot apdraudējis. Pēc divām dienām viņš vienu cilvēku nogalināja, otru savainoja. Abus cilvēkus viņš iepriekš pazina.
Kāpēc brīdinājums netika uztverts nopietni un vīrieša emocionālajam stāvoklim tika veltīta tik maza uzmanība?
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā TVNET paskaidroja, ka, ierodoties izsaukuma vietā, mediķi, uzdodot jautājumus, novērtē, vai cilvēks apdraud sevi un apkārtējos vai ne. Cilvēku hospitalizē, ja viņš izrāda suicidālas tieksmes un nespēj orientēties apkārt notiekošajā.
Pirmajā skolas dienā pie veikala Brīvības ielā bija daudz cilvēku, kas redzēja notiekošo. Kad kārtības sargi ieradās, pie veikala viņi atrada smagi sadurtu 1977. gadā dzimušu vīrieti, kā arī 1955. gadā dzimušu sievieti ar durtām un grieztām brūcēm galvā un kaklā. Mediķi cietušos nogādāja ārstniecības iestādē, kur vīrietis no gūtajiem ievainojumiem nomira. Notikuma vietā tika aizturēts 1990. gadā dzimušais vīrietis.
Tas ir kā skriet maisā
“Tipisks piemērs situācijai, kad cilvēktiesību pārkāpuma iespēja tiek pārspīlēta attiecībā pret līdzcilvēku interesēm,” saka ārsts un politiķis, bijušais Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šulcs. Būtisku problēmu viņš saskata apstāklī, ka ātrās palīdzības mediķiem operatīvi nav pieejama datu bāze, kurā būtu informācija par personas slimības gaitu, un viņi bez kavēšanās nevar konsultēties ar psihiatru. Izsauktās brigādes mediķi redz to, kā cilvēks uzvedas konkrētajā brīdī, vēl pēc mirkļa viņš var būt pavisam citādāks, situāciju skaidro Šics.
Pamēģini viņu aizvest! Cita lieta, ja cilvēks pats sūdzas. Mediķi redz to, kas ir tajā minūtē, bet pacienti mēdz manipulēt un tēlot.
Viņš saka, ka mēdz būt pretēji gadījumi: ārsti skaidri redz, ka cilvēks tēlo, nekas viņam nekait, bet nākas viņu hospitalizēt, jo viltus sirdzēja aprakstītie simptomi atbilst. “Dakteris ir kā skrējējs maisā, jo datu aizsardzības likumi liedz iegūt pilnu informāciju, kas vajadzīga, lai konkrētajā brīdī palīdzētu. Indivīds jāsaudzē, bet mēs pārspīlējam ar cilvēktiesībām."
Kamēr slepkava ir tikai atvēzējies, viņu vēl nedrīkst aiztikt, jāgaida, kamēr viņš sacirtīs.
Psihotiskā stāvoklī ārpus realitātes
Katru gadu psihiski slimi cilvēki izdara noziegumus. 2015. gadā stacionāros ārstējās 116 par bīstamiem atzīti cilvēki ar psihiskiem traucējumiem. Dati par psihisko veselību ir pieejami tikai daļēji, un nav viegli iegūt precīzu ainu, cik, kādus noziegumus un vai atkārtoti izdara cilvēki ar psihiskām slimībām.
Tiesu psihiatriskās ekspertīzes 2016. gadā aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem veiktas 714 – mazliet (taču nebūtiski) mazāk nekā iepriekšējos gados. Tomēr 2016. gadā piespiedu līdzekļi aizdomās turamajiem, apsūdzētajiem un tiesājamajiem ieteikti par 4% biežāk nekā 2015. gadā.
Speciālā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi 2016. gadā nonāca 13 personas, kuras atzītas par daļēji pieskaitāmām vai nepieskaitāmām. Iepriekšējos gados piespiedu ārstēšanu eksperti ieteica divreiz lielākam cilvēku skaitam – 2014. gadā 32, 2015. - 20.
Savukārt vispārējā tipa psihiatriskajā slimnīcā 2016. gadā nonāca 95 cilvēki ar psihiskiem traucējumiem, uz kuriem krita aizdomu ēna par noziegumu izdarīšanu. Pirms tam nedaudz mazāks skaits. Ambulatori ieteikts ārstēt 75 personas, kas nonākušas policijas redzeslokā.
Zināms, ka 2015. gada beigās Latvijā uzskaitē atradās gandrīz 86 tūkstoši pacientu ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Pēc cilvēku skaita, kas uzturas psihiatriskajos stacionāros, Latvija Eiropas Savienības valstu vidū ieņem piekto vietu.
Tiesu psihiatre Anita Apsīte 2017. gadā intervijā TVNET stāstīja, ka psihotiskā stāvoklī cilvēks var būt ļoti bīstams sabiedrībai, jo pārdzīvo dažādas dramatiskas ainas, kas neatbilst realitātei.
Eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi norādīja, ka ir simptomi, pēc kuriem var pateikt, ka cilvēks sāk kļūt bīstams, bet ir arī neparedzami psihiski traucējumi.
Ja tuvinieki ir informēti, kā psihiskie traucējumi izpaužas konkrētam cilvēkam, kādas ir saasinājuma pazīmes, viņi spēj tos laikus atpazīt un rīkoties, kamēr cilvēkam vēl ir saglabājušās spēja kritiski spriest, kuru psihozē vairs nav. “Ja cilvēks ir bijis psihiatru redzeslokā un tuvinieki zina, kā slimība izpaužas, viņi spēj konstatēt pirmās saasinājuma pazīmes.
Piemēram, cilvēks pārtrauc gulēt, kļūst aizdomīgs, atsakās no ēdiena, aizklāj logus, meklē noklausīšanās aparātus, neiet uz darbu, runā čukstus vai komunicē rakstveidā.
Tas liecina par potenciālu bīstamību, kas prasa psihiatra iejaukšanos.”
