Dienā, kad izcēlās skandāls ap Baltā nama praktikanti Moniku Levinsku, bijušais ASV prezidents Bils Klintons pazaudēja elektronisko “atslēgu” ar kodolkodiem.
ASV kodolkoferīša piedzīvojumi . (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Klintons nenodeva militārpersonām savu atslēgu, jo nevarēja to atrast. Par to savā grāmatā Dereliction of Duty raksta Klintona bijušais adjutants apakšpulkvedis Roberts Patersons, kurš no 1996. gada maija līdz 1998. gada maijam ar kodolkoferīti rokās sekoja valsts galvai. 1998. gadā no Baltā nama operatīvais štābs ilgi un neveiksmīgi mēģināja sazvanīt Klintonu, lai saņemtu viņa atļauju Osamas bin Ladena slēpņa iznīcināšanai. Rezultātā šī iespēja tika palaista garām. Savukārt 1996. gadā Klintons bija pārāk aizņemts ar golfa sacensību vērošanu, lai sankcionētu plānoto bumbu triecienu Irākai. Aktieris Robs Louvs, kurš vienā no populārākajiem amerikāņu seriāliem West Wing tēlo ASV prezidenta padomnieku, paziņoja, ka reiz Bils Klintons ļāvis viņa bērniem “paspēlēties ar kodolkoferīti”. “Es ar saviem dēliem biju Baltajā namā, un mani puikas nolēma paspēlēt futbolu. Spēlēšana notika ar to pašu koferi ar kodiem kodolraķešu palaišanai,” intervijā žurnālam Playboy sacīja Louvs. Toreiz savā ziņojumā Baltais nams paziņoja, ka Robs Louvs ir kaut ko sajaucis. “Koferis ar kodiem neatrodas pie paša prezidenta, to nēsā speciāls virsnieks, kurš no tā nenolaiž acu,” sacīja ASV valdības pārstāvji. Jaunajam prezidentam koferītis parasti tiek nodots inaugurācijas dienā, kad notiek oficiāla varas nodošana jaunajam valsts vadītājam. Katram jaunajam Baltā nama saimniekam tiek sniegta pusstundu gara kodolkoferīša satura izmantošanas instrukcija. Kā rakstīja bijušais Baltā nama militārās vadības direktors Bils Galli, neviens no prezidentiem, sākot no Džona Kenedija līdz Ronaldam Reiganam, ne reizi nav lūdzis atkārtot lietošanas instrukciju. Pilnīgi pašsaprotami, ka daudzi prezidenti, pierodot pie pastāvīgās cilvēka ar koferīti klātbūtnes, dažkārt aizmirst par viņa eksistenci. Reiz Džerlads Fords Parīzē lidmašīnā bija atstājis savu pavadoni kopā ar koferi. Džimijs Kārters atvaļinājuma laikā neļāva savam kofera stiepējam mitināties savā fermā, kā rezultātā viņam ar visu kodolkoferi nācās apmesties desmit kilometru attālumā no prezidenta. Reiz militārpersonas gandrīz dabūja infarktu, kad uzzināja, ka Kārters atstājis savu identifikatoru (kas nepieciešams kofera izmantošanai) žaketē, kas tika aizvesta uz ķīmisko tīrītavu. Ronalds Reigans savu identifikatoru glabāja naudasmakā. Pēc pret viņu vērstā uzbrukuma šo kartīti ilgi nevarēja atrast. Pašreizējā prezidenta tēvs Džordžs Bušs vecākais reiz pameta tenisa spēli tik ātri, ka kofera stiepējam nācās pusstundu dzīties pakaļ prezidenta limuzīnam. Tomēr zināmākais kuriozs savulaik notika ar Bilu Klintonu, kad NATO 50 gadu jubilejas svinību laikā Vašingtonā 1999. gadā viņš devās uz Balto namu un aizmirsa savu pavadoni tieši uz ielas. Nabaga kofera stiepējam 15 minūtes kājām bija jādzenas pakaļ valsts galvai. “Tādas lietas notiek, taču mēs esam drošībā,” satraukto amerikāņu presi ilgi mierināja Baltā nama preses sekretārs Džo Lokhards. ASV prezidenta bruņojumā šo noslēpumaino čemodānu dēvē par “futbola bumbu”. Patiesībā aiz mīkstajām melnas ādas formām slēpjas ļoti izturīgs titāna koferītis, kura izmēri ir 45x35x25 centimetri. To noslēdz ar īpašu koda atslēgu, un ar izturīgu tērauda aproci koferis tiek piestiprināts pie palīga rokas. ASV prezidenti nekad nedrīkst palikt vieni. Lai kur arī atrastos Baltā nama saimnieks, viņam vienmēr seko miesassargi, medmāsa un nepamanāmais cilvēks uniformā ar melno ādas koferīti. Koferī glabājas kodi, ar kuru palīdzību var aktivizēt amerikāņu kodolarsenālu. Tikai ASV prezidents var dot pavēli palaist kodolraķetes, un to viņš var izdarīt tikai tad, ja viņam ir šis kodolkoferītis. Tieši tādēļ kofera nesējam vienmēr jāatrodas blakus prezidentam. Kofera transportētājus izvēlas no četru veidu ASV bruņotajiem spēkiem un krasta apsardzes dienesta. Katram no viņiem ir jāaiziet sarežģīta pārbaude un jāiegūst pieeja slepenībai “Baltais jenkijs”. Pieci izvēlētie oficieri parakstās pār valsts noslēpumu neizpaušanu un kļūst par Baltā nama militārās pārvaldes darbiniekiem. Savu dienestu viņi pilda maiņās. Katrs kofera nesējs ir bruņots ar “Beretta” markas 9 mm pistoli, un viņiem ir tiesības bez brīdinājuma atklāt uguni. Kodolkoferīša saturs ir noslēpums aiz septiņām atslēgām. Runā, ka tajā atrodas tā saucamais vienotais integrētais operacionālais plāns, kuru valsts galva izmanto kodolkara sākšanās gadījumā. Plāns ir uzdrukāts uz 30 lappusēm, un tas ir attēlots vienkāršu shematisku variantu veidā. Baumo, ka šobrīd koferī atrodas četri šādi pēc jaudas atšķirīgi varianti. Turpat arī ir atrodams to slepeno bunkuru saraksts, kurus prezidents var izmantot kodoluzbrukuma gadījumā. Vēl tur ir instrukcija, ar kuras palīdzību sazināties ar aizsardzības ministrijas vadību, un piekļūšana sistēmai, kas paredzēta ārkārtas paziņojumu pārraidīšanai tautai. Pēdējais priekšmets koferītī – plastikātā iespiesta “sankcionējošā plate”. To atplēšot, prezidents redz savu personisko kodu, kas sastāv no cipariem un burtiem un ir komanda tiem, kuriem jāpalaiž raķetes.