Zatlers par KPV varēšanu, Saskaņas "āža kāju" un partiju sadrumstalotību

Eksprezidents Valdis Zatlers FOTO: Ieva Lūka/LETA

Lai arī partiju piedāvātajās programmās 13. Saeimas vēlēšanām atrodams daudz savādu ideju, vēlētājiem tajās būtu jāmēģina saskatīt kopējās lietas, par ko partijas varētu vienoties un uz kuru pamata tās spētu izveidot rīcībspējīgu partiju, otrdien raidījumā "Viens pret vienu" pauda bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš kritiski vērtēja iespēju, ka valdību varētu veidot "Saskaņas" un KPVLV tandēms, jo šīs partijas pārstāv diametrāli pretējas nometnes, taču viņš neizslēdza iespēju, ka politikā pieredzējušāki spēki jaunos censoņus ar "ekscentrisko vadību" varētu izmantot savtīgu mērķu vārdā. 

Lai arī partiju programmās 13. Saeimas vēlēšanām ir atrodamas daudzas dīvainas idejas, kopumā, pēc Zatlera domām, piedāvājums ir daudz labāks nekā pirms 4, 7 un 8 gadiem. 

"Samērā mierīgā ekonomiskā situācijā, kad izaugsme ir pietiekami stabila, varētu būt daudzas lietas, ko partijas varētu izdarīt. Cilvēku, arī politiķu domāšana tomēr mainās, un šeit es esmu drusku optimists," atzina Zatlers, par piemēru minot faktu, ka vēl pirms 6-7 gadiem balsošana par atklātu prezidenta ievēlēšanu bija pilnīga utopija, bet tagad tas ir viens no Saeimas dienaskārtības jautājumiem.

Svarīgi ir arī tas, cik daudz politiķu saprot un sajūt Eiropas Savienību un Latviju kā daļu no ES. "Premjeru debatēs ļoti skaidri var redzēt, kuri ir viensētnieki un kuri tomēr redz Latviju daudz lielākā, Eiropas kontekstā un meklē izdevības," sacīja Zatlers. 

Kopumā piedāvājums Saeimas vēlēšanām ir sadrumstalots. "Ja skatāmies uz "vecajām" un plaši pārstāvētajām varas partijām, protams, "Saskaņai" ir savs elektorāts, tātad savus 25% viņi dabūs, bet, cik dabūs varas partijas - ZZS, NA un V -, to mēs nezinām, jo šie jaunie konkurenti grūstās diezgan aktīvi," atzīmēja Zatlers. 

Atšķirībā no ārkārtas vēlēšanām pirms septiņiem gadiem, kad protesta balsis koncentrējās vienā partijā, Zatlera Reformu partijā,

šobrīd uz protestētāju balsīm pretendē vismaz 3-4 partijas, līdz ar to varbūtība, ka kāda no tām iekļūs vai neiekļūs, ir pilnīgi neskaidra. Reāla ir arī varbūtība, ka iekļūst visas partijas, un tas radīs sadrumstalotību. "Tātad būs jāvienojas par kaut ko," uzsvēra eksprezidents. 

2

Vērtējot premjera amata kandidātus, Zatlers pauda, ka tas ir nožēlojami, ka premjera amata kandidāti no dažām partijām nestartē vēlēšanās, daži partiju vadītāji nav premjera amata kandidāti.

"Ja mēs skatāmies uz [Aldi] Gobzema kungu, viņš kā [partijas KPVLV] premjera kandidāts nez kāpēc ir gandrīz pēdējais savas partijas sarakstā. Tas liek uzdot dažādus jautājumus - vai viņi ir patiesi savos nodomos, patiesi savās uzrunās, ko viņi saka saviem vēlētājiem."

2

Runājot par agrāko Zatlera Refomu partijas dalībnieku Vjačeslavu Dombrovski, kurš vēlāk pievienojās "Vienotībai", bet tagad kļuvis par "Saskaņas" biedru, Zatlers mudināja nodalīt, kuru partiju Dombrovskis pārstāv un cik vērtīgi un patiesi ir viņa nodomi.

"Domāju, ka viņa nodomi ir vērtīgi. Viņš ir patiess cīnītājs, kas grib savas idejas realizēt, bet, ja paskatāmies vēsturiski, viņš bija "Saskaņas" premjera kandidāts laikā, kad vēl premjeru debates nenotika. To visi jau ir piemirsuši. Tad viņš centās realizēties caur Reformu partiju, un Reformu partijas ekonomiskā programma bija Dombrovska programma. Ir ļoti skumīgi, ka "Vienotība" viņa intelektuālo resursu nenovērtēja; viņš atrada "Saskaņu".

Teikt, ka "Saskaņas programma nav labāka kā iepriekšējos gadus, - noteikti ir, un tieši pateicoties Dombrovskim. Tur ir daudzas pragmatiskas idejas, kuras Latvijas valstij būtu noderīgi īstenot. Problēma ir tā - vai šī partija to vēlas īstenot. Un problēma ir tā, ka aiz šīs ekonomiskās programmas slēpjas partijas ideoloģija," skaidroja bijušais prezidents.

2

2015.gadā Zatlers pauda, ka "Saskaņai" nonākt varā vēl vismaz 10 gadus ir bezcerīgs projekts, un šodien viņš savas domas nav mainījis. "Viens ir iesaistīt kādus dažus latviešu vārdus, kā, piemēram, Anrijs Matīss, un ielikt to saraksta galvgalī. Bet,

ja paskatāmies visu "Saskaņas" sarakstu, tur ir visi vecie vēži. Ir mēģinājumi caur grūtu darbu radīt sociāldemokrātisku partiju, radīt iespaidu, ka viņi ir sociāldemokrātiska, eiropeiska partija, bet pagaidām rezultāta nav. Tāpat tā āža kāja spīd ārā pa visām vīlēm," norādīja Zatlers.

2

Viņš skaidroja, ka 2012.gada pēc ārkārtas vēlēšanām bijis gatavs veidot valdību kopā ar "Saskaņu", jo konkrētajā situācijā tā koalīcijā būtu "mazākais brālis" kopā ar ZRP un "Vienotību", līdz ar to "Saskaņa" būtu bijusi spiesta pakļauties divu partiju dominancei. "Ja viņi to nedarītu, būtu ļoti viegli izveidot tādu valdību, kāda pēc tam tika izveidota. Tāda vēsturiska situācija Latvijas vēsturē vairs nebūs.

Šobrīd jebkāda kombinācija, kurā vadošais spēks ir "Saskaņa", nebūs, jo pārējā ir sadrumstalota partiju vide," uzsvēra eksprezidents. 

Vērtējot versiju, ka pēc vēlēšanām valdību varētu veidot "Saskaņa" kopā ar Gobzema pārstāvēto KPVLV, Zatlers pauda: "Tur gan nekas labs nevar iznākt, jo salikt kopā vecus bukus, rūdītus opozicionārus ar joprojām Padomju Savienībā sakņojošos domāšanu, un jaunus cilvēkus, kas gatavi uz visu, - tur tas eksperiments būs tāds, ka katrs vilks uz savu pusi un diez vai izdosies. Domāju, ka pat sarunu laikā nekas tur neizdosies."

2

Zatlers pauda, ka tie, kas ir bijuši pie varas, vienmēr cenšas izmantot jebkuru metodi, lai paliktu pie varas, tāpēc viņš neizslēdza iespēju, ka kāds varētu saskatīt iespēju ietekmēt varu caur jaunu partiju, kura vēl nav apliecinājusi savu stāju un varēšanu un kuras vadība ir "diezgan ekscentriska". 

Eksprezidenta vērtējumā - ja arī kāds no oligarhiem šobrīd cenšas ietekmēt vēlēšanas, tas notiek neuzkrītošāk nekā "valsts nozagšanas" laikos. Viņš uzsvēra, ka korupcija un tieksme pēc varas daļā cilvēku pastāvēs vienmēr un ar to būs jācīnās, taču viņa vērtējumā politiskie procesi ir kļuvuši caurspīdīgāki - vairs nenotiek "sarunāšana pa kaktiem", bet strīdīgie jautājumi tiek izrunāti koalīcijas padomē, par ko pēc tam arī tiek informēta sabiedrība. 

Šajā kontekstā viņš arī atgādināja, ka ir nepieciešams pāriet uz partiju finansēšanu no valsts budžeta, jo 4 - 6 miljoni gadā nodokļu maksātājiem nebūtu liels slogs, taču valsts būtu ieguvēja, jo tai būtu iespēja atbrīvoties no "otkatu" sistēmas un ēnu darījumiem, kas uztur savtīgo interešu politiku.

Zatlers uzskata, ka līdz šim priekšvēlēšanu cīņā pagaidām liela apmētāšana ar dubļiem partiju starpā nav notikusi un partijas diezgan pragmatiski koncentrējušās vēlētāju uzrunāšanai, mēģinot skaidrot savus mērķus, programmas un iepazīstinot ar premjerministra amata kandidātiem.

Uz augšu
Back