Sagrieztā zviedru kuģa lietas liecinieku viedokļi krasi atšķiras. (13)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šonedēļ tiesas procesā par amatpersonu atbildību metāllūžņos sagrieztā zviedru kuģa lietā pratināja lieciniekus. Liecināja gan Rīgas domes tā laika amatpersonas, gan valdības pārstāvji. Kaut arī visi liecinieki līdz procesa beigām no komentāriem atturas, neoficiālās sarunās viņu viedokļi ir krasi atšķirīgi. Vieni joprojām notikušo vērtē kā labi izplānotu afēru, citi savukārt to uzskata par izjauktu biznesu.

Trīs bijušās amatpersonas – Rīgas ostas pārvaldnieka vietnieks Andris Dumpenieks, Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta vadītāja Laila Medina un toreizējais Rīgas mērs Māris Purgailis tiek apsūdzēti par nolaidību un varas pilnvaru pārsniegšanu, kuģi sagriežot metāllūžņos, bet ārlietu ministrijas darbiniece Kristīne Maļinovska par amatpersonas bezdarbību.

Edvīns Piliksers, prokurors (06.01.2003.): “Šīs lietas būtība ir tā, ka cilvēki, kas attiecīgajā brīdī ieņēma attiecīgus amatus, viņiem ir atbilstoši jārīkojas. Bezdarbība un pasivitāte ne vienmēr noved pie labvēlīga iznākuma, bet kādreiz ir tieši otrādi.”

Report.: Šonedēļ bijušais Rīgas tirdzniecības ostas direktors Juris Krivojs savās liecībās apgalvoja, ka Zviedrijas firmas “Svembalt” kuģa ievešana Latvijā bijusi viena vienīga mahinācija. Arī kuģa īpašnieku viņš raksturoja kā vīrieti ar gaišiem matiem un bārdu, kurš katrā tikšanās reizē specifiski smaržojis pēc alkohola. Arī viņa paziņas no Stoholmas esot ieteikuši ar šo cilvēku neielaisties nekādos darījumos.

Tālaika Rīgas Kurzemes priekšpilsētas vadītājs Oskars Caune, kurš tieši parakstīja līgumu par kuģa novietošanu pie Ķīpsalas, paziņoja, ka par kuģa sagriešanu uzzinājis tikai pēc notikušā. Viņš gan uzskata, ka zviedru plāns tomēr būtu realizējies, taču no komentāriem atsakās.

Oskars Caune: “Es respektēju prokurora viedokli, man ir savs viedoklis.”

Report.: Armands Berže savulaik kā zviedru pilnvarota persona parakstīja līgumu. Taču no nolasītajām viņa liecībām izriet, ka viņš nav bijis uzņēmuma amatpersona, bet tikai tulks un šoferis.

Arī Rīgas domes Satiksmes komitejas vadītāja Linda Baltiņa kameras priekšā no komentāriem atteicās, taču atcerējās, ka uzreiz pēc pirmajām zviedru pretenzijām sūtījusi dokumentus uz visām iespējamām valsts iestādēm. Arī viņai tolaik bijis iespaids, ka gluži tīra šī lieta nav.

Viens no lieciniekiem neoficiāli pat izteica versiju, ka sagrieztā kuģa un zviedru prasībā uzrādītā kuģa tehniskie raksturojumi krasi atšķiras, gan pēc to garuma, gan pēc aprīkojuma.

Šie argumenti pirmajā tiesas procesā tā arī netika izmantoti, jo Latvijas puse tajā nepiedalījās. Kuģis Latvijā tika ievests 1993.gada beigās, bet metāllūžņos to sagrieza 1996.gada vasarā, iegūstot 48 ASV dolārus par tonnu.

Pēc Kopenhāgenas tiesas sprieduma, Latvijai tagad kuģa īpašniekam jāsamaksā gandrīz divus miljonus latu liela kompensācija. Apsūdzētās amatpersonas savu vainu neatzīst.

Komentāri (13)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu