"LTV Ziņu dienests piedāvā" – cilvēka genoms.

Genoma informācija ir ierakstīta īpašā molekulā – DNS. Cilvēka genoms ir apmēram 3,3 miljardus bāzu pēdu garš. Ja visas ķermeņa DNS molekulas izstieptu un saliktu vienu aiz otras, to garums aizstieptos no zemes līdz saulei un atpakaļ miljardiem reižu. Struktūru apzīmē ar četriem burtiem. Šie burti it kā veido vārdus, kas uzraksta informāciju, teikumus un nodaļas. Dr. biol. Juris Šteinbergs : "Cilvēks sastāv no šūnām. Katrā mūsu šūnā ir kodols un kodolā ir hromosomas, kopskaitā 46. Visās normālās šūnās, neatkarīgi no tā, kur cilvēkam šīs šūnas atrodas, vai tās ir smadzenēs, vai kāju pirkstā vai vēderā vai kaut kur citur, visās šūnās ir 46 hromosomas. Tas tad ir tas genoms. Tas ir viss DNS kopums, kas sastāda informāciju par olbaltumvielām, no kurām sastāv cilvēka organisms." Iespējams, vārdi "DNS", "gēns", "genoms" tā arī paliktu cilvēku atmiņā vien pēc skolas bioloģijas stundām, ja ne vien skandāli un atklājumi, ko zinātnieki sauc par revolūciju, salīdzina ar cilvēka lidojumu kosmosā un dēvē par atslēgu nākotnes veselības problēmu risināšanā. DNS nozīmi visskaļāk un visdzeltenāk izskanēja brīdī, kad Baltā nama praktikante Monika Levinska paziņoja, ka viņai ir bijis sekss ar tā brīža Amerikas pirmo cilvēku prezidentu Klintonu. Bils Klintons: "Man ar šo sievieti, mis Levinsku, sekss nebija." Var jau būt, ka visi noticētu šim stingrajam paziņojumam, viss noklustu un paliktu tikai anekdošu līmenī. Ja vien Monika, prātīgā sieviete, nebūtu saglabājusi kleitu ar spermas traipu. Tajā brīdī, kad auduma paraugs nonāca laborantu rokās, bija vajadzīgs tikai Klintona asiņu paraugs, lai DNS analīzes apstiprinātu – Klintonam ir bijis sakars ar Levinsku. Klintona alibi apgāza viņa DNS informācija. Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrā šādas analīzes veic vai katru dienu. Lūk arī šeit tiek iegūta sperma no maza auduma gabaliņa, lai noteiktu izvarotāja vārdu un uzvārdu. Viņa asiņu paraugs gaida tikai salīdzināšanu. Patiesībā informācija par mūs ikvienu ir iegūstama tik viegli. Tas ir tikai piliens dzīvības sulas, kas patiesībā ir unikāla informācijas banka. Areta Saule: "Ar vienu pilienu ir gana patiesībā, lai varētu izdalīt DNS un identificēt. Mūsu metodei pietiek ar asins traipu, kurš ir 3 milimetri diametrā. Ar tādu asins traipu pietiek, lai kaut ko pateiktu." Tātad, šaubu nav – DNS informācija ir spēcīgs ierocis pret pašu cilvēku. Tieši tāpēc valstij vajag likumu, kas reglamentētu šo jomu. Romualds Ražuks: "Ja mēs paši neizdarīsim šo darbu, nenoteiksim kā gēnu pētniecība, genoma izpēte Latvijā notiek, to izdarīs citi. Bet šī ir ārkārtīgi jūtīga sfēra. Zināt ar kādām slimībām cilvēks slimo vai slimos, vai viņa senči ir slimojuši. Te tiek skartas Latvijas nacionālās intereses, jo tā var aizskart un šantažēt jebkuru." Gēnu bankas veidošanā ar laiku iesaistītos ikviens Latvijas iedzīvotājs. Cilvēks labprātīgi nodod savu asiņu paraugu. Tālāk ģimenes ārsts vai slimnīca šo paraugu nogādā galvenajam apstrādātājam. Tā ir zinātniska institūcija. Šī institūcija informāciju uzglabā un kodētā veidā to nogādā reģistrā. Tajā glabājas informācija par visiem saņemtajiem paraugiem. To kodē un atkodē tikai zinātniskiem nolūkiem. Romualds Ražuks: "Ļoti stingri un reglamentēti ir paredzēts kādā veidā šī izpēte tiek veikta. Šeit tiek ieviests valsts monopols. Par to ir atbildīgs galvenais apstrādātājs, Ministru kabineta pilnvarota zinātniska institūcija un arī ir paredzēts kādā veidā tiek kodēta šī informācija. Atkodēta, ja viņa ir nepieciešama ārstnieciskiem mērķiem. Un kādas ir cilvēka tiesības. Un viņš tiek pasargāts no diskriminācijas, kura varētu notikt uz ģenētiskās informācijas pamata." Nacionāla interese esot radīt šo bāzi pašiem. Elmārs Grēns: "Mēs varam radīt tādu datu bāzi par mūsu ģenētisko veselību, kādā veidā mēs Latvijas iedzīvotāji izskatāmies pasaules fonā un kā katrs konkrēts cilvēks. Kāds varētu būt risks saslimt ar tādu vai citu slimību. Un kas vēl patlaban šķiet šajā momentā pat svarīgāk – kāds ir risks šo slimību pārnest nākošai paaudzei." Mūsu valstī biomedicīnisko pētījumu centrā darbojas viens no modernākajiem gēnu analizatoriem. Stundas laikā tas izanalizē viena cilvēka 16 gēnus vai 16 cilvēku vienu gēnu, lai noteiktu mutācijas jeb izmaiņas tajos. Šobrīd pētījumi ir zinātniski un visvairāk skar tādas slimības kā krūts vēzi, vīrusu hepatītus, diabētu, sirds slimības. Tāpēc onkologi ir vieni no tiem, kas ļoti gaida nozares attīstību. Vēzis ir ļoti nopietna slimība un es priecāšos par katru jaunu risinājumu, kā profilaktiski varētu katru vēža attīstību aizkavēt. Protams, ja cilvēks būs brīvprātīgi vēlējies, lai viņa genoms tiktu noteikts, mēs varēsim prognozēt, vai šim cilvēkam ir nosliece saslimt ar vēzi vai nav. Tas, ka cilvēkam ir iedzimta slimība, ir trieciens viņam. Taču vēl lielāks trieciens būtu, ja šo slepeno gēnu uzrādīto informāciju uzzinātu kāds, kurš to izmantotu šantāžai vai diskriminācijai. Dr. biol. Juris Šteinbergs : "Cilvēki pamatoti uztraucas, ka darba devēji varētu painteresēties nākotnē, pēc kādiem gadiem 20 vai 50, par tā cilvēka gēnu stāvokli, kurš pretendē uz kādu labi atalgotu darba vietu. Un pateiktu: ziniet, jūsu gēni rāda, ka jums ir ļoti augsts risks tuvākajā nākotnē saslimt ar to vai citu slimību. Tāpēc mēs jums darbu atsakām. Mēs ņemsim darbā tādu, kuram ir spīdoši kārtībā visi gēni. Līdz ar to mums būs labs darbinieks. Viņš nesaslims, nenomirs un mums nebūs tāpēc kreņķi. Tas ir viens tāds virziens. Otrs virziens – apdrošināšanas sabiedrības. Tās arī potenciāli varētu painteresēties par cilvēka gēniem un atteikt viņam apdrošināšanas polisi, ja pastāv augsts risks, ka tas cilvēks saslimst ar vēzi." Pie Latvijas gēnu bankas klauvējas vēl kāds. Kāds, kuram ir milzīga nauda un vēlme iegūt informāciju. Tās ir farmācijas firmas. Zāļu ražotāji, kuriem Latvijas iedzīvotāju asiņu informācija par viņu slimībām ir asinis viņu biznesam. Elmārs Grēns: "Jā, protams, ka viņi klauvējas. Tas varbūt nav nekas slikts. Mēs jau nedosim informāciju par katru individuālu cilvēku. Mēs dosim kopumā. Pateiksim, ka mums, lūk, tik un tik procenti ir zem riska saslimt ar kādu ļaundabīgu audzēju vai sirds un asinsvadu slimībām. Ne jau tās zāļu firmas interesēsies, ka Jānis vai Pēteris cik ir vesels vai slims. Viņus jau neinteresē personas. Tur varētu interesēt apdrošināšanas kompānijas. Darba devēji būtu ieinteresēti šādā informācijā." DNS šifrēšana ir svarīgā vēl kādai nozarei. Tā ir tiesu medicīna. Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centra dokumentu mapes saturs ir detektīvromāna cienīgs. Lūk, šis paraugs. Starp visiem pārējiem gēnu fragmentiem vidējie ir absolūti vienādi. Aizdomās turētā noliedza, ka bijusi nozieguma vietā. Vajadzēja tikai viņas asiņu paraugu un to salīdzināja ar siekalu paraugu, kas atrasts uz izsmēķa nozieguma vietā. DNS nemelo. Abi paraugi – asinis un siekalas ir vienādi. Laboratorijas slēdziens – cilvēks nozieguma vietā bijis. Tālāk jau darbs izmeklētājam. Areta Saule: "Mēs izmantojam DNS izmeklēšanas metodi un konkrēti pasakām no kura cilvēka ir radušies šie traipi. Protams, ka tas ļoti daudz dod izmeklēšanas gaitā." Pasaulē veido īpašas noziedznieku DNS bankas. Latvijā šim nolūkam līdzekļu pagaidām maz. Tāpēc arī tiesu medicīnas eksperti gaida jauno likumu. Kopš 200. gada 26. jūnija, kad starptautiskā genoma projekta dalībnieki atšifrēja cilvēka genomu, valstis sacenšas savā starpā, veidojot gēnu bankas. Visiem priekšā ir Islande, kur gatavo visas valsts iedzīvotāju gēnu bāzi. Tikpat ambiciozi ir mūsu kaimiņi igauņi. Igaunija ir paziņojusi, ka veidos 75% savas valsts iedzīvotāju, kas ir aptuveni miljons cilvēku, gēnu banku. Latvija savos mērķos ir pieticīgāka. Pilotprojekts ir izveidot pagaidām to pacientu gēnu banku, kuri jau ir apzināti. Tie ir cilvēki ar iedzimtām slimībām. Viņu dalība būs brīvprātīga. Tieši labprātīga asiņu paraugu došana ir ierakstīta likumā, kas nosaka, ka par gēnu donoru mūsu valstī varēs kļūt tikai brīvprātīgi. Cilvēkam ir tiesības jebkurā mirklī savu dalību atsaukt. Šajā gadījumā visa informācija par šo cilvēku tiek iznīcināta. Pie likuma vispārīgajiem principiem minēts, ka gēnu donoru tiesības, intereses un aizsardzība ir vērtējamas augstāk par sabiedrības un zinātnes interesēm. Elmārs Grēns: "Līdz tam brīdim mums ir jānodrošina savs līmenis, sistēma un datu aizsardzība, lai neviens cilvēks nebaidītos, ka kaut kādā veidā mēs viņam varētu nodarīt pāri un nopludināt informāciju par viņa personīgo veselību. Tādēļ arī šis likums ir vajadzīgs. Likumā šie aspekti – datu drošības un brīvprātības princips saņem divas trešdaļas. Un tikai viena ceturtdaļa ir tā, kas ir saistīta ar pašu ģenētisko izpēti un datu bāzes veidošanu. Likumam ir jābūt aizsargājošam un jādomā par cilvēkiem." Cilvēka genoma izpētes likums mūsu valstī stāsies spēkā 2004. gada 1. janvārī, nevis nākamā gada sākumā kā bija plānots iepriekš. Tā šodien lēma valdība. Tātad par gadu kavēsies plānotā trīs posmu izpilde vai arī kāds darba posms būs jāpadara īsākā laikā. Vispirms būs jāpārliecina sabiedrība, katrs iedzīvotājs uzticēt savas asinis un tātad savu informāciju par veselību, arī savus noslēpumus, gēnu bankai. Gēnu pētnieki darba posmu sadalījuši trīs daļās. Tuvāko trīs gadu laikā plānots izveidot bāzi, kura glabātu atsevišķu slimību gēnu diagnozi. Ap 2006. gadu plānots veidot visu Latvijas iedzīvotāju genomu datu bāzi. Datus izmantotu arī individuālas terapijas nozīmēšanai. Bet ap 2009. gadu ir plānota visaptveroša Latvijas iedzīvotāju genomu datu bāzes izveidošana un plaša pielietošana praksē. Reizē unikāla un biedējoša nākotne. Dzimtas kokam vairs nevajadzētu būt ar novītušiem zariem, ar iedzimtām slimībām un to nestu nāvi, jo gēnu bankas nesta informācija pateiktu priekšā kāda profilakse un ārstniecība vajadzīga, lai nākamās paaudzes būtu veselas. Un ja arī slimības nāktu mantojumā, genomu informācija to ziņotu un slimību ārstētu tās pašā sākuma stadijā.