Venecuēlu aicina pieņemt humāno palīdzību migrācijas krīzes mazināšanai

Venecuēlu ir atstājuši vairāk nekā miljons tās pilsoņu, bēgot no ekonomikas sabrukuma, kura dēļ valstī trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības lietu.

Ekvadoras galvaspilsētā Kito pirmdien un otrdien notika 13 Latīņamerikas valstu sanāksme, lai apspriestu venecuēliešu migrācijas krīzi, koordinētu reģionālu atbildi uz to un aicinājumu pēc ārēja finansējuma.

Sanāksmes noslēgumā parakstītā rezolūcija aicina "izveidot humānās palīdzības mehānismu, kas ļaus atvieglot kritisko situāciju".

Grupa arī aicināja Venecuēlu "pieņemt reģiona valdību un starptautisko organizāciju sadarbību", kuras mērķis ir rūpes par reģiona valstu iedzīvotājiem.

No 13 valstīm, kas piedalījās sanāksmē, tikai Venecuēlas kreisā sabiedrotā Bolīvija atteicās parakstīt šo dokumentu, savukārt Dominikanas Republika to nevarēja uzreiz parakstīt administratīvu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar ANO datiem Venecuēlu kopš 2015.gada ir atstājuši 1,6 miljoni tās pilsoņu.

Venecuēlas ekonomikā jau ceturto gadu ir recesija, un Starptautiskais valūtas fonds ir prognozējis, ka inflācija šajā valstī šogad sasniegs vienu miljonu procentu.

Kolumbija ir paziņojusi, ka tā piešķīrusi pagaidu uzturēšanās atļaujas 870 000 venecuēliešu, un Peru apgalvo, ka tur ieradušies vairāk nekā 400 000 Venecuēlas pilsoņu. Peru augustā pastiprināja robežkontroles pasākumus, mēģinot ierobežot šo pieplūdumu.

Vairāk nekā 1000 imigrantu no Venecuēlas augustā bija spiesti atgriezties dzimtenē no Brazīlijas ziemeļrietumiem, kur vietējie iedzīvotāji viņiem uzbruka pēc baumām, ka imigrantu grupa esot smagi piekāvusi vietējo veikalnieku.

Venecuēla noliedz, ka migrācija no tās būtu problēma, un ir apsūdzējusi ANO un "ienaidnieka valstis" tās pārspīlēšanā, lai attaisnotu potenciālu "starptautisku intervenci".