Holivudas grāvējos parasti labajiem policistiem izdodas uzveikt noziedzniekus un no amatiem nomest tos politikāņus, kas viņiem ir traucējuši strādāt. Nu, tas varbūt tā ir Amerikā, bet Latvijā pavisam citādi. Tā vietā, lai Iekšlietu ministrija un viens no Ekonomikas policijas vadošajiem darbiniekiem aizstāvētu un atbalstītu savus darbiniekus, viņiem tiek radīti tādi apstākļi, lai nevarētu strādāt.
Šī ir sarežģīta lieta, kura ir valsts pasūtījums, krimināllieta un vēl civillieta, bet pāri tam visam amatpersonu nevēlēšanās sniegt informāciju. Visa sākums ir Iekšlietu ministrijas pasūtījums par dažu novērošanas torņu un ceļu izbūvi uz austrumu robežas.
Kopējās projekta izmaksas 1,06 miljoni latu, konkursā uzvarēja firma “Arčers”, kas nolīga apakšuzņēmēju “Binderu”, kas savukārt “Ceļdari”. “Binders” uzskatīja, ka “Ceļdaris” darbus veicis nekvalitatīvi, tādēļ par to pieprasīja gandrīz 112 tūkstošus latu, savukārt “Ceļdaris” paziņoja, ka līgums, uz kura pamata tiek pieprasīta nauda, ir viltots un notiek krāpšana, jo gan pie notāra, gan bankā atradās pavisam cits līgums, turklāt Iekšlietu ministrijai par paveiktajiem darbiem nekādu pretenziju nebija.
Ogres policija ierosināja krimināllietu par krāpšanu lielā apmērā, un tad sākās tas, ko var saukt par rupju iejaukšanos izmeklēšanā un cenšanos iespaidot lietas gaitu. Inspektors, kurš izmeklēja lietu, neraksturīgi ierastajai praksei ik pa brīdim saņēma zvanus no Ekonomikas policijas biroja nodaļas priekšnieka, kurš interesējās par šīs lietas izmeklēšanu.
Jānis, bijušais policists: “Mutiski man tika sniegts, ka tā ir ministrijas interese. To man sniedz Ekonomikas policijas biroja nodaļas priekšnieks Gudermanis.”
Report.: Šīs intrigas kulminācija bija tad, kad inspektors devās uz “Bindera” telpām, lai veiktu kratīšanu.
Jānis: “Knapi iesāku rakstīt kratīšanas protokolu, kad bija zvans no Ogres, mana tiešā priekšnieka. Cik man viņš teica, uz paralēlās līnijas bija Rīga. Man pateica īsi un lakoniski, ka esmu atstādināts no amata un lai es pārtraucu visas procesuālās darbības. Tas man likās absurdi, es teicu priekšniekam, kā lai es pasaku cilvēkiem, ka jāpārtrauc kratīšana. Faktiski, ko es tur varēju izdarīt, bija nobeigt kratīšanas protokolu. Es pat, godīgi sakot, neatceros, kā es viņu nobeidzu, jo katru dienu tev nepiezvana un nepasaka, ka esi atstādināts.”
Zeltīte Kusiņa, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore: “Nu pa telefonu atstādināšanu, godīgi sakot, savos 13 darba gados es pirmo reizi ko tādu dzirdu un redzu. Tas, man šķiet, ir nepieņemami un nesaprotami, un tas nav arī loģiski un normāli.”
Report.: Pavēle par inspektora atstādināšanu tanī dienā netika atsūtīta. Tiešais priekšnieks neko nav varējis paskaidrot, arī Valsts policijas priekšnieks ne. Tikai otrajā dienā to atsūtīja, taču bez pamatojuma, kas liedza iespēju policijas darbiniekam to pārsūdzēt prokuratūrā. Pēc kāda laika tikai uzzinājis, ka par viņu sūdzību uzrakstījis Viktors Zajančkovskas, kas krimināllietā figurē ne īpaši labā gaismā. Tas nozīmē, ka jebkurš var uzrakstīt kādu sūdzību un nevēlamais darbinieks var tikt atstādināts. Būtiski ir tas, ka kratīšana nebija policista patvaļa, tā bija saskaņota ar prokuroru un tai sankciju bija devusi tiesa, tātad šīs darbības bija pilnīgi likumīgas.
Zeltīte Kusiņa: “Tāda klaja iejaukšanās un tik neveselīga un nelikumīga interese par kādas vienas krimināllietas izmeklēšanu man ir pirmais gadījums.”
Report.: Prokurore uzsver, ka inspektors vienmēr ļoti rūpīgi un godīgi izturējies pret savu darbu. Pavēli par darbinieka atstādināšanu bija izdevis Valsts policijas priekšnieks pēc ministra rīkojuma saņemšanas.
Zeltīte Kusiņa: “Sūdzības apjoms un tajā minētie fakti, manuprāt un kolēģu policistu prāt, kuri bija lietas kursā par notikušo, bija absolūti neadekvāti, ka iekšlietu ministram ir jāizdod rīkojums tik ikdienišķā situācijā. Pie tam diemžēl nav noslēpums no Ministru kabineta aizkulisēm arī tas fakts, ka tieši kratīšanas dienā un kratīšanas pulkstenī iekšlietu ministrs saņēma zvanu un viņa frāze bija par darbinieka atstādināšanu.”
Report.: Policijas darbinieki iekšlietu ministram uzrakstīja atklāto vēstuli, lūdzot izskaidrot, kāpēc inspektors ir atstādināts.
Jānis: “Tā vietā, lai atbildētu uz vēstuli, sūtīja Pumpuru un pēc tam divas reizes no galvenās inspekcijas brauca, lai noskaidrotu autorus un meklētu vainīgos. Kas ir uzdrošinājies ministra kungam prasīt skaidrojumus.”
Report.: Prokurore septembra sākumā pieprasījusi ierosināt dienesta izmeklēšanu un izvērtēt to cilvēku darbības, kuri īpaši aktīvi interesējās par šo krimināllietu.
Zeltīte Kusiņa: “Šīs lietas sakarā ir zvanījuši Ekonomikas policijas priekšnieks Briedis un Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks Pumpurs attiecīgi, lai Valsts policijas priekšnieks Rekšņa vērtē, bet dienesta izmeklēšana ir lūgta konkrēti par Gudermaņa rīcību. Sakarā ar visiem šiem notikumiem tie zvani un iejaukšanās, policistu atstādināšana faktiski paralizēja izmeklēšanu.”
Report.: Tā vietā, lai uzzinātu, kādi ir dienesta izmeklēšanas rezultāti, jo prokurores norādītais termiņš bija 23.septembris, Iekšlietu ministrija veselu diennakti meklēja prokurores iesniegumu. Sākumā apgalvoja, ka tāda vispār nav bijis, tomēr vēlāk svarīgo dokumentu atrada, bet dienesta izmeklēšana vēl arvien turpinoties. Taču jāpiebilst, ka pret atstādināto policistu dienesta izmeklēšanā nekādi pārkāpumi netika atklāti, bet inspektors jau pirms tam bija iesniedzis atlūgumu. Kurš bija ieinteresēts šajā lietā?
Jānis: “Es domāju, ka Iekšlietu ministrija. Viņi organizēja šos konkursus, tur ir lielas summas un reāli darbus veica pavisam citas firmas un nevis tās firmas, kas uzvarēja konkursos, bet citas firmas, tur bija lielas naudas summas, un domāju, ka materiāla ieinteresētība. Bet es līdz šiem dokumentiem neesmu ticis, man diemžēl neatļāva.”
Report.: Iekšlietu ministrijai lūdzām visu informāciju un komentārus par šo konkursu – kāpēc uzvarēja “Arčers”, cik kilometru ir izbūvēti ceļi, cik augti ir uzceltie torņi. Saņēmām faksu ar trim rindiņām, tur nebija mūsu prasītās informācijas. Vēlāk kāda atbildīga ministrijas darbiniece mums paskaidroja, ka “Arčers” uzvarējis, jo piedāvājis zemāko cenu, bet ziņas par darba apjomiem un tāmi mums solīja tikai pirmdien, jo darbiniece, kas šo informāciju varētu sagatavot, protams, nav darbā.
“Arčers” un firma “Binders”, pēc “Lursoft” datiem, ir saistīti. Tāpat mums vairāku dienu garumā neizdevās uzzināt arī Ekonomikas policijas nodaļas priekšnieka Gudermaņa versiju, jo viņš ir saslimis. Bet vairākkārt pieminētais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš neatrada laiku intervijai. Viņa preses sekretārs Normunds Besks sacīja, ka ministrs priekšvēlēšanu laikā mums komentārus nesniegs.
Laikam lieki atgādināt, ka Segliņš ir ne tikai komandas cilvēks, bet līdz šīm vēlēšanām joprojām ir iekšlietu ministrs – tātad amatpersona, kurai vajadzētu sniegt informāciju, it īpaši situācijā, kad runa ir par krimināllietas izmeklēšanas ietekmēšanu un valsts pasūtījumu.
Policisti atklātajā vēstulē jautā ministram – vai tā ir jūsu personīgā interese, vai tas ir saistīts ar kādas partijas politisko spēli?
Esam noskaidrojuši, ka Zajančkovskas, kurš rakstīja iesniegumu pret policistu, ir Tautas partijas biedrs. Protams, Segliņam nerunājot, viņu nevar pieķert melos. Latviešiem ir tāds teiciens – kas vainīgs, tas bailīgs. Vēl tauta saka – klusēšana ir piekrišana.
