Krievu zinātnieki, kas jau padomju gados izstrādāja superdatorus, arī tagad turpina darboties šai virzienā un mēģina radīt jaudīgus procesorus. Ārzemju masu mediji topošos CPU dēvē par "Russian Itanium Killer". Uzmanīgu dara vienīgi tas, ka procesora izstrādātāji jau pirms diviem gadiem sāka lielīties ar "nenošautā lāča ādu".
Krievu procesors ELBRUS konkurēšot ar ITANIUM .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mikroprocesoru "E2k" izstrādā asociācija "Elbrus MCST", kas atrodas Maskavā. Asociācijas pārstāvis, viena no diviem asociācijā ietilpstošajiem uzņēmumiem – MCST vadītājs Boriss Babajans stāsta, ka superprocesora "E2k" izstrāde ris veiksmīgi un jau 2002.gada beigās tikšot prezentēts jaunās mikroshēmas prototips. Viņš gan arī bilst, ka nevēlētos priekšlaicīgi radīt ažiotāžu ap "E2k". MCST plāno procesoru "Elbrus" izgatavošanā izmantot 0,18 mikronu tehnoloģiju, un CPU spēšot strādāt tikai 400MGHz takts frekvencē. Toties 2004.gadā šā procesora pēctecis "E2k" jau tikšot ražots pēc 0,13 mikronu tehnoloģijas un sasniegšot 1,2GHz takts frekvenci - ja viss ritēs kā iecerēts. Izmantojot 0,1 mikronu tehnoloģiju. šis procesors varētu strādāt jau ar 3GHz takts frekvenci. Nākotnē šā procesora ražīgums varētu apsteigt "Itanium" procesora ražīgumu, apgalvo krievu tehnikas brīnuma izstrādātāji. Pirmie procesori, kas tika izstrādāti MCST, bija firmas "Sun Microsystems" SPARC arhitektūras kloni, bet jaunajos procesoros tikšot izmantots personīgo kodu apkopojums. MCST centra speciālisti izstrādājuši tehnoloģiju "divkāršā kompilēšana", kas ir identiska kompānijas "Transmeta" tehnoloģijai code-morphing un līdz ar to ļauj realizēt procesora savietojamību ar X86 komandu komplektu. Tā kā takts frekvence nav īpaši augsta, ar to šie krievu procesori nevarētu lepoties, toties "Elbrus" procesoru priekšrocības varētu būt "paralēlisma" arhitektūra, kas tika izmantota arī "Transmeta Crusoe" procesorā. Ar paralēli izpildāmām operācijām var tikt sasniegts daudz lielāks darba ražīgums pat ar zemāku takts frekvenci, turklāt mazāk tiek tērēta elektroenerģija. Kā apgalvo akadēmiķis Boriss Babajans, mūsdienu amerikāņu datori ir spējīgi paralēli apstrādāt tikai līdz sešām operācijām, bet Krievijas izstrādātie datori izpildīšot 24 operācijas. Pēc viņa domām, rezultāti, kurus sasnieguši krievu mikroprocesoru izstrādātāji, Rietumu izstrādātājiem vēl ilgi liksies nesasniedzami. Tomēr pati galvenā problēma, kā vienmēr, ir finansējums: "Ja arī valdība iedalīs 100 miljonus ASV dolāru jaunās arhitektūras izstrādei, tad tā neatradīs lieku miljardu mārketingam." Tādēļ kā izeju Babajans šajā situācijā redz turpmāku sadarbību ar tādām Rietumu firmām kā "Avant!", "Cisco Systems", "Infineon Technologies", "Sun Microsystems" un "Transmeta". Sīkāk ar "E2k" arhitektūras principiem var iepazīties te. Tikai jāatgādina, ka šāda procesora prototips pagaidām fiziski neeksistē un tādēļ daudzi atturas komentēt un analizēt šāda procesora iespējamību. Un vēl aizdomāties vajadzētu par to, ka līdzīgi paziņojumi tika pausti jau pirms diviem gadiem, par ko rakstīja arī "digital times". Jau toreiz tika paziņots par ģeniālo "E2k" procesoru. Jau toreiz tika runāts arī par 0,18, 0,13 un 0,1 mikronu tehnoloģijas procesoru izstrādi, kuru attīstībai būtu nepieciešams finansējums. Un, vēl uzmanīgāk salīdzinot toreizējos un tagadējos paziņojumus, varētu jau saskatīt zināmas atšķirības. Kaut vai tas, ka pirms diviem gadiem solīja, ka procesors "E2k" bāzēsies uz 0,18 mikronu tehnoloģiju un tad sasniegs takts frekvences 1,2 GHz, bet šobrīd jau būs nepieciešama 0,13 mikronu tehnoloģija, lai sasniegtu tādu takts frekvenci ;-). Vai nu kļūda aprēķinos, vai arī vēl kāda neprecizitāte, par to lai lemj eksperti, kas iesaistās šādos projektos. Varbūt vienkārši toreiz cilvēkus interesēja vairāk takts frekvence, bet šodien ar to nevienu nepārsteigsi un tādēļ jāizmanto citi "spēcīgi" argumenti, kā, piemēram, "duālā" datu apstrāde. Visu rādīs laiks. Var gadīties, ka pēc diviem gadiem, kad atkal būs nepieciešams finansējums, būs jau cita veida paziņojumi. Kaut gan gribas ticēt, ka arī lielā Krievija parādīs, ko spēj mikroprocesoru izstrādē.