Zinātnieki Horvātijas piekrastē uzgājuši senākās liecības par siera darināšanu. Taukskābju paliekas uz māla traukiem liecina, ka sieru darināja jau vidējā neolīta ļaudis pirms 7200 gadiem.
Horvātijas piekrastē atrastas senākās siera darināšanas liecības
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS One”, siera darināšanas aizsākumus var saistīt ar māla trauku darināšanas attīstību.
“Šis atklājums liecina, ka sieru sāka darināt aptuveni 4000 gadu senāk, nekā uzskatīts iepriekš. Turklāt tas notika ciešā saistībā ar māla trauku darināšanas attīstību,” stāstīja antropoloģijas profesore Sāra B. Maklūra (Sarah B. McClure).
Neolīta laikmeta sākumā cilvēki Horvātijas piekrastes novadā Dalmācijā sāka izgatavot tā saucamos “iespiestos māla traukus”, bet vidējā neolītā no 4700. līdz 3900. gadam pirms mūsu ēras keramikas darināšana attīstījās trīs virzienos. Zinātnieki uzskata, ka divi no šiem veidiem radās tieši siera izgatavošanas vajadzībām.
Pētnieki rūpīgi izanalizēja taukskābju paliekas uz māla traukiem un atklāja, ka tajos patiešām reiz atradies siers. Savukārt ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi izdevās noteikt šo māla trauku vecumu.
Iepriekšējos pētījumos noskaidrots, ka liela daļa šajā reģionā dzīvojošo pieaugušo cilvēku nepanesa laktozi, tomēr bērni līdz desmit gadu vecumam varēja droši lietot piena produktus.