Daugavmalā atklāta Lielā Kristapa statuja.

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šodien Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Inese Vaidere un bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis Daugavmalā atklāja atjaunoto Lielā Kristapa statuju. Rīdzinieku nostāstos Lielais Kristaps ir bijis pārcēlājs, kurš kādā vētrainā naktī savā būdā ielaidis pārnakšņot mazu bērniņu. Rītā bērniņš bijis izgaisis, bet vietā, kur viņš gulējis, tikusi atrasta naudas kaudze, par kuru vēlāk uzcelta Rīga.

Kā pasākuma dalībniekiem pastāstīja Melngalvju nama izpilddirektors Ojārs Spārītis, Lielais Kristaps bija viens no senās Rīgas simboliem. Statuju pirmo reizi izgatavoja 1693.gadā pilsētas galvenais tēlnieks Mihails Brinkmanis. Sākumā Lielais Kristaps atradās pašreizējās Alksnāja ielas galā, bet pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas tika pārcelts uz Kaņepāju tirgus rajonu (Latstadiju) pie pārceltuves Dzelzceļa tilta galā. Kā uzsvēra Spārītis, Lielā Kristapa tēlā ar latviešu folkloru ir savijies kristietības nostāsts par svēto Kristoforu, kas glābis cilvēkus grūtās situācijās, nesis tos pāri upēm un bijis kravu nesējs. Vēsturiskā Lielā Kristapa statuja tika sabojāta 1919.gadā. 1923.gadā koka skulptūras atliekas tika pārvestas uz Rīgas pilsētas muzeju, kur līdz 1926.gadam bija apskatāmas Doma baznīcas Krustejā. 1997.gadā Lielā Kristapa skulptūru no jauna izgatavoja koktēlnieks Gints Upītis. Viņš stāstīja, ka jaunā skulptūra, tāpat kā vēsturiskā, ir gatavota no priedes bluķa un tai ir tāds pats krāsojums. Skulptūras izgatavošana izmaksāja 2500 latu. Atjaunoto Lielo Kristapu Daugavmalā pēc SIA "Rīgas nami" pasūtījuma uzstādīja a/s "Restaurators". "Rīgas namu" direktors Andris Lācis informēja, ka Lielais Kristaps ir novietots bruņu stikla paviljonā un naktīs tiks izgaismots. Senajā Rīgā pastāvēja ticējums, ka lentītes, priekšauta vai naudas monētas ziedojums Lielajam Kristapam nodrošina veiksmi tirdzniecībā un darījumos. Savukārt mātes bieži vien centās ārstēt savus bērnus, apsienot tiem lentītes, kas pabijušas pie Lielā Kristapa.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu