“Mūsu cilvēks” – ISEC vadītājs Māris Krastiņš .

- Vai jūs vispār pārsteidz, ka atkal ir šie pārkāpumi vai neskaidrības? Kā jūs to patiesībā saucat? Kur šie misēkļi rodas? Vai kopējamā mašīnā? Vai tiešām tā ir darbinieku ļaunprātība, nolaidība? Ko jūs esat secinājis par saviem darbiniekiem? - Es domāju, ka šī ažiotāža, kas notiek saistībā ar valsts pārbaudes darbiem, ir normāla darba procesa sastāvdaļa, jo ir saprotama arī otra puse, kas ir pretī skolās, skolotāju attieksme, skolotāju viedoklis. Jo šī valsts pārbaudes darbu sistēma novērtē objektīvā veidā ne tikai skolēnu sniegumu, zināšanas, prasmes un iemaņas, bet arī zināmus rādītājus, kas novērtē skolotāju darbu. Un bieži vien tādēļ arī no atsevišķu skolotāju puses ir attieksme, kas būtībā kļūdas novērtē vai izvērtē šīs kļūdas, pārmetumus par šīm kļūdām, kaut gan patiesībā šīs kļūdas nav tik lielas vai patiesībā šo kļūdu šajā darbā, šajā konkrētajā vietā nemaz nav. - Bet jūs taču atzīsiet, ka puse nokopētas lapas vai nepareizs skaits lapu, kas ir aizsūtīts uz skolu, kur ir vairāk skolēnu, patiesībā ir ISEC darbinieku kļūdas. Vai jūs esat viņus izvērtējis un vērsies kaut kā pret šiem konkrētajiem cilvēkiem? - Jā, protams. Es vienkārši gribētu ilustrēt šo apjomu. Tātad ISEC sagatavo apmēram 40 valsts pārbaudes darbus. Kopā 1000-1200 lapaspušu. Un kopā mēs pavairojam kopējā tirāžā 4–5 miljonus kopiju. Līdz ar to, ņemot vērā iesaistīto darbinieku skaitu, kas nav tik liels, - tikai 13 cilvēki, būtībā vienmēr gadās, ka fasēšanas procesā rodas zināmas nobīdes. Protams, tas mūs neattaisno un mēs šobrīd vērtējam iespējas un skatāmies, kādā veidā šīs kļūdas novērst. Un attiecībā uz tīri tekstuālām kļūdām mēs izvērtēsim un izvērtējam iesaistīto ekspertu atbildību šajā jautājumā. Un acīmredzot mēs pārdomāsim ļoti nopietni, kā turpināt sadarbību. - Tomēr rīt ir jau pirmie eksāmeni un mums vajadzētu būt drošiem, ka rītdien šo pārsteigumu nebūs atkal. Vai jūs varat tagad uzlikt roku uz sirds un teikt, ka šādi pārsteigumi nebūs rītdienas krievu valodas eksāmenā latviešu skolās un cittautību skolās – latviešu, proti, valsts valodas eksāmenā? - Es domāju, ka šiem pārsteigumiem nevajadzētu būt, jo šajā procesā iesaistītajām pusēm – gan mums, gan skolotājiem - vajadzētu pievērst uzmanību tam, ka svarīgākais ir tas, lai skolēns varētu normāli kārtot šos valsts pārbaudes darbus. Tas nozīmē, ka mums jādara viss iespējamais, lai skolēnu sniegumu neietekmētu zināmas tehniskas kļūmes, neprecizitātes vai pārpratumi. - Un tomēr, varbūt piesitīsim pie koka, ja tas ietekmē, tad kā skolēnam vai skolotājam jārīkojas? Jo tā ir, protams, papildu stresa deva vēl pie tā, ka ir eksāmens. - Tātad, viņiem ir iespēja griezties skolu valdēs, jo pamatā visu operatīvo informāciju un visu informāciju mēs skolu valdēm izsūtām. Un ir otrā lieta, ka skolām ir zināms mūsu karstais telefons vai vairāki šie telefoni, uz kuriem var zvanīt, prasīt konsultācijas, kā katrā gadījumā rīkoties. - Bet eksāmens sākas 9.00. Piemēram, šodien bija trīs skolas, kur bija problēma, ko mēs “Panorāmā” rādījām. Tātad, visi zvana uz vienu telefonu un nevar sazvanīt. Ko skolotājs var darīt? Vai viņš drīkst pats nokopēt to lapu, kuras trūkst? - Protams. Instrukcijā ir atrunāti šie gadījumi, kā skolai jārīkojas, kad ievietotie darbi ir nekvalitatīvi, piemēram, situācijā, kad mūs pieviļ tehnika. Jo bieži vien gadās tā, ka jebkurā ražošanas procesā rodas brāķi. Mēs šo situāciju esam paredzējuši un noteikuši kārtību, kādā veidā, kādā kārtībā skolā pavairo šos darbus, lai viņu pietiktu skolēniem. - Ja es būtu skolotājs, tad es tagad domātu tā: šovakar jāatver, jāapskatās, jāsaskaita, cik skolēnu, cik anketu, rītdien taisīšu vēlreiz vaļā. Vai tā drīkst darīt, pārliecināties laikus, pirms pulksten 9.00 rīt no rīta? - Aploksnes taisa, mūsuprāt, pietiekoši laicīgi – pusstundu, 45 minūtes pirms eksāmena. Eksāmenu vada speciāls cilvēks, eksāmenu vadītājs, līdz ar to viņam pirms tam bija jāiepazīstas ar instrukciju un jāzina, kādā veidā ir jārīkojas, ja rodas ārkārtas situācijas. - Un tomēr mēs esam dzirdējuši un arī es vakar klausījos no viena cilvēka, kurš gatavojas likt eksāmenus, ka viņiem ir plāns. Sanāk, ka apmēram viens lats no viena cilvēka un varot nopirkt eksāmenu pareizās atbildes. Vai jūs esat drošs, ka tas, ko šobrīd varbūt, es nezinu, Rīgā var nopirkt, šīs pareizās atbildes ir viltojumi un tās nenāk no pareizo atbilžu seifa jūsu mājā? - Es dodu šo garantiju vairāk par 50%, ka tas noteikti nav. Un visticamāk, cik mēs esam sastapušies ar šīm lietām, ka tā ir cilvēku vēlme nopelnīt negodīgā veidā. Faktiski tā ir skolēnu krāpšana, izmānot no viņiem naudu. - Visi eksāmeni, kas notiks tagad līdz Jāņiem, ir jau sagatavoti? Gan uzdevumu lapas, gan atbilžu lapas ir jau sakomplektētas? - Jā. Vairāk vai mazāk. Tas atkarīgs no šo eksāmenu nosūtīšanas laika, no skolēnu skaita, kas kārto konkrēto eksāmenu. Un būtībā visi šie sagatavošanās darbi mums ir veikti. - Vai tie tika veikti paralēli šīm ieskaitēm, kuras, kā mēs redzam, nenotiek gluži gludi? - Ir īpašs grafiks, kādā veidā mēs pavairojam, sagatavojam šos eksāmenu darbus, viens otram netraucējot. Vienkārši pastāv tāda normāla lieta kā darbu plānošana. - Kopējamai mašīnai ir jāatpūšas. Mums jums ir jāatgādina noteikti, kas notika ar lietu, kura tika ierosināta pagājušajā gadā pēc skandāla, kad jūsu kolēģei Rudītei Andersonei bija jāatkāpjas no amata. Viņa tika atcelta faktiski. Vai tika atrasti vainīgie? Cik tālu šī lieta ir un vai tā ir beigusies? Jo amatpersonas toreiz teica, ka tā lieta netiks beigta, kamēr netiks atrasti vainīgie. - ISEC nenodarbojas ar izmeklēšanas darbībām. Šīs darbības atrodas valsts policijas un acīmredzot arī prokuratūras kompetencē. Līdz ar to galīgais jautājums – vai ir noskaidrota šo personu vaina, vai ir atrasti vainīgie, būtu jāvērš pret prokuratūru, jāvaicā policijai vai prokuratūrai. Cik tas attiecas uz ISEC, mēs esam snieguši visu nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu vainīgos šajā negadījumā pagājušogad. - Es varbūt citēšu 9. klašu eksāmenu grafiku: 28. – 29. svešvalodas eksāmens, nākošā diena – sports, nākošā – vēsture vai sociālās zinības, pēc trim dienām – dabas zinības, vēl pēc divām dienām – mācību valoda un literatūra, vēl pēc divām – matemātika un tad vēl 12., 13., 14. jūnijā valsts valodas eksāmeni. Vai jūs, nocitējot šo, vispār pārsteidz, ka gandrīz 15% vidusskolnieku Rīgā jau ir nopirkuši vai dabūjuši, es atvainojos, tā nevar apgalvot, ārsta zīmes, kas atbrīvo viņus no vidusskolas eksāmeniem? - Es domāju, ka tā ir šo ārstu atbildība, kas atbrīvoja šos skolēnus no valsts pārbaudes darbiem, no valsts pārbaudes darbu pildīšanas. Un otrā lieta, ka es domāju, ka ar laiku saliks visu pa vietām. Tai brīdī, kad skolēnam šis eksāmens būs vajadzīgs, viņš viņu kārtos tikai tajā brīdī. Viņš kārtos šo eksāmenu jebkurā gadījumā neatkarīgi no veselības stāvokļa. Jo mums jau ir precedenti, ka, piemēram, valsts valodas eksāmenus skolās ar mazākumtautību izglītības programmām skolēni piesakās kārtot neatkarīgi no atbrīvojuma. Un to viņi dara tādēļ, ka, šo eksāmenu nokārtojot, viņiem ir iespējas vienlaikus nokārtot arī eksāmenu, kas ir nepieciešams, lai iegūtu valsts valodas prasmes apliecību darba vajadzībām. - Kad Padomju Savienībā jūs un es likām eksāmenus, tad mēs to rakstījām no televizora, kur tika diktēti eksāmenu rezultāti. Kādēļ tas netiek darīts pa televīziju? Jo nu tagad, jāteic, viņu redz visur. - Pirmā svarīgākā lieta ir tā, ka galvenās kļūdas vienmēr skolēns rada tajā brīdī, kad viņš kaut ko no kaut kā noraksta. Otrā lieta ir tā, ka pašreizējais eksāmenu apjoms vairs tīri fiziski neļauj tos parādīt pa televīziju. Jo, piemēram, matemātikas eksāmena apjoms ir vismaz 10 A4 formāta lapaspuses, svešvalodu eksāmens līdz pat 30 lapaspusēm. Un trešā lieta ir tā, ka svešvalodu eksāmenos mēs pārbaudām ne tikai skolēnu rakstītprasmi, bet arī viņa prasmi klausīties un arī viņa prasmi atbildēt uz skolotāju uzdotajiem jautājumiem. Līdz ar to nav iespējams pa televīziju pārraidīt šos pašus audioierakstus un audioierakstus, kas pārbauda skolēna klausīšanās prasmi. - Paldies. “Mūsu cilvēks” šodien studijā bija Māris Krastiņš, ISEC vadītājs, kurš nedod vairāk kā 50%... Nē, mazliet vairāk kā 50%, ka šobrīd Rīgā vai citur Latvijā klejojošie it kā pareizie eksāmenu rezultāti tiešām atbilst patiesībai vai arī ir vienkārši cilvēku vēlme nopelnīt uz citu vēlmēm savukārt nolikt eksāmenus pareizi. Lai visiem veicas, kas liks eksāmenus rīt un visās turpmākajās šajās dienās līdz pat Jāņiem. Un rīt mūsu studijā, jādomā, atkal būs Baiba Strautmane ar kādu citu viesi.