Ķīnā šonakt ņo sirdslēkmes miris Saeimas deputāts Juris Sinka .

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Vizītes laikā Ķīnā šonakt no sirdslēkmes miris Saeimas deputāts Juris Sinka.

Par to informēja Ķīnas ziņu aģentūras "Siņhua" Baltijas birojā. Saskaņā ar "Siņhua" sniegto informāciju, 30.martā Sinka Latvijas parlamentāriešu grupas sastāvā pēc kādas Ķīnas sabiedriskās organizācijas uzaicinājuma ieradies Šanhajā. No Šanhajas Latvijas pārstāvji devušies uz Tibetu, kur administratīvajā centrā Lhasā notikušas plānotās tikšanās. Noslēdzoties vizītei, pirms vēlu vakarā ieplānotās Latvijas delegācijas došanās atpakaļceļā Sinka kavējies un lūdzis viņu nedaudz pagaidīt, taču tā arī nav atnācis. Uztraukušies par deputāta prombūtni, Latvijas delegācijas locekļi, kuru vidū bija arī Latvijas vēstnieks Ķīnā Einars Semanis, iegājuši deputāta viesnīcas numurā un atraduši viņu jau mirušu. Pēc "Siņhua" sniegtās informācijas, Sinkas nāve iestājusies no pēkšņas sirdslēkmes, ko esot apstiprinājis delegācijas sastāvā esošais savienības "Latvijas ceļš" (LC) deputāts, kurš pēc profesijas ir ārsts. Saeimas vārdā līdzjūtību Sinkas tuviniekiem un piederīgajiem izteicis parlamenta priekšsēdētājs Jānis Straume. Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga trešdien nosūtījusi līdzjūtību Sinkas piederīgajiem. "No dzīves aizgājis cilvēks, kurš cauri trimdas laikam un mūsu valsts atjaunotnes gadiem veltījis visus savus spēkus brīvas Latvijas idejai un labajai slavai. Izsaku visdziļāko līdzjūtību piederīgajiem un darba biedriem, Saeimas deputātu Juri Sinku mūžībā aizvadot," raksta prezidente. Sinka dzimis 1927.gada 4.maijā Rīgā, līdz 1993.gadam dzīvojis Minsterē, Vācijā, bet tad atgriezies Latvijā. Sinka Rīgā beidzis 8.pamatskolu, 1939.gadā mācījies Natālijas Draudziņas vidusskolā un līdz 1944.gadam Rīgas 1.ģimnāzijā, bet skolu beidzis bēgļu nometnes ģimnāzijā Vācijā. 1953.gadā Sinka beidzis Oksfordas universitātes maģistratūru - studējis filozofiju, politoloģiju un tautsaimniecību, specializējies galveno pasaules valstu politiskajā vēsturē un starptautiskajās attiecībās. Dodoties bēgļu gaitās, Sinka strādājis par pamatskolas skolotāju un svešvalodu skolotāju, kā arī angļu okupācijas iestāžu birojos līdz 1950.gadam. Vācijā kā kara bēglis ieguvis stipendiju studijām Oksfordas universitātē Lielbritānijā. Laika posmā no 1953.gada 1987.gadam Sinka strādājis BBC ārzemju raidījumu noklausīšanās daļā, vispirms par tulku, pēc tam par redaktoru un galveno redaktoru padomju, Austrumeiropas un Tālo Austrumu daļās. No 1988.gada līdz 1993.gadam Sinka bija Rietumeiropas latviešu laikraksta "Brīvā Latvija" atbildīgais redaktors. Bijis Rietumu Daugavas Vanagu centrālās valdes izdotās brošūras "Latvia and Latvians" autors, Daugavas Vanagu biedrs un zemes valdes loceklis, Londonas latviešu Miera draudzes priekšnieka vietnieks, Londonas latviešu skolas skolotājs un Latviešu centrālās padomes Vācijā loceklis. 1993.gadā Sinka no partijas "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta tika ievēlēts 5. Saeimā un pārcēlās uz dzīvi Rīgā. 5.Saeimas laikā Sinka bija mandātu un iesniegumu komisijas loceklis, Ārlietu komisijas loceklis, Baltijas Asamblejas latviešu daļas aizsardzības un ārlietu komitejas vadītājs, kā arī vadījis 5.Saeimas Latvijas - Vacijas parlamentāro atbalsta grupu. 1994.gadā Andreja Krastiņa sastādītajā valdībā Sinka kandidēja uz ārējās tirdzniecības un Eiropas Savienības lietu valsts ministra vietu, bet šī valdība neguva Saeimas atbalstu. Kopš 1994.gada oktobra Sinka bija Saeimas Čečenijas atbalsta grupas vadītājs. 1995.gadā no TB saraksta ievēlēts 6.Saeimā, kur bijis Ārlietu komisijas loceklis, Eiropas lietu komisijas loceklis, vadījis Nacionālās bibliotēkas ārlietu darba grupu, ievēlēts par Eiropas lietu komisijas sekretāru, ievēlēts Saeimas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai 1995.gada decembrī Andra Šķēles valdībā Sinka tika ievēlēts par valsts ministru Ārlietu ministrijā. 1996.gada februārī bija Latvijas valdības delegācijas vadītājs sarunās ar Lietuvu par jūras robežas noteikšanu. 1998.gadā Sinka no apvienības TB/LNNK saraksta ievēlēts 7.Saeimā, kur bijis Ārlietu komisijas loceklis, Eiropas lietu komisijas loceklis.

Uz augšu