Krievijas kosmiskā stacija "Mir" iegāžas klusajā okeānā.

Aptuveni 8:00 pēc Latvijas laika ugunī saglabājušās "Mir" atlūzas iegāzās Klusajā okeānā. "Orbitālā stacija "Mir" pabeigusi savu triumfālo lidojumu," paziņoja Centrālās lidojumu vadības pārvaldes pārstāvis. Savas 15 gadu misijas laikā "Mir" Zemi apriņķoja 86 331 reizi. "Te ir atvieglojuma sajūta. Darbs padarīts labi un bez problēmām. Tagad laiks iedzert," sacīja Lidojumu vadības kontroles galvenais inženieris Mihails Proņins. Klusā okeāna ūdeņos piektdien iekrita 2 līdz 20 procenti no 137 tonnu smagās orbitālās stacijas "Mir" atlūzām, paziņoja kompleksa lidojuma vadītāja vietnieks Viktors Blagovs. Blagovs norādīja, ka runa ir par atmosfēras blīvajos slāņos nesadegušajām grūti kūstošajām orbitālās stacijas "Mir" konstrukcijām. Faktiski nav iespējams sniegt precīzu šī procesa izvērtējumu, jo vislabāk par to visu ir informēti "vienīgi okeāna iemītnieki," viņš pajokoja. Klusā okeāna dienvidu salu valsts Fidži iedzīvotāji piektdien kļuvuši par veiksminiekiem, kļūstot par lieciniekiem Krievijas orbitālās stacijas "Mir" pēdējiem mirkļiem. "Mēs redzējām piecus vai sešus fragmentus ar milzīgu dūmu asti, kuri krita 10 līdz 15 sekundes. Pēc kāda laika vairākkārt atskanēja dārdoņa. Tas notika virs mūsu galvām, zem mākoņiem. Tas bija mūžā vienreizējs piedzīvojums," sacīja "Reuters" fotogrāfs Marks Beikers. ""Mir" pierādīja, ka Krievija var ne tikai lietas uzbūvēt, bet var tās arī vadīt. Tas atkal pierāda, ka Krievija ir un joprojām būs kosmosa lielvalsts," žurnālistiem sacīja Krievijas Kosmosa aģentūras vadītājs Jurijs Koptevs. PSRS un Krievijas lepnuma "Mir" likvidēšana noslēdz tās rekordilgos 15 darbības gadus, kas vienlaikus bija pilni ar dažādām avārijām. Koptevs sacīja, ka misija izmaksājusi 4,2 miljardus dolāru, turklāt ne tikai sakarā ar pastāvīgajiem remontdarbiem pēdējo 18 mēnešu laikā. "Ņemot vērā stacijas stāvokli, tas bija mūsu pienākums [to likvidēt]. To nevajag uzlūkot tikai emocionāli vien," viņš sacīja. Krievija nu savus centienus un ierobežotos līdzekļus koncentrēs 95 miljardu dolāru vērtajā Starptautiskajā kosmiskajā stacijā, kas ir kopīgi izveidota ar ASV, Kanādu, Eiropu un Japānu. Jāatgādina, ka kopumā "Mir" apkalpēm nācies saskarties ar vairāk nekā 1500 negadījumiem un avārijām. Amerikāņu novērošanas dienesti apstiprinājuši, ka 137 tonnu smagās stacijas "Mir" atlūzas krīt paredzētajā trajektorijā. Pirmās sadalījās "Mir" saules baterijas, vēlāk sakarsa korpuss un tas sašķīda daļās. Rēķinoties ar varbūtējām kļūmēm, Krievija par 200 miljoniem dolāru pasaules lielākajā apdrošināšanas kompānijā "Lloyd''s" Londonā apdrošinājusi risku, ka "Mir" atlūzas var nodarīt kādu kaitējumu, nokrītot apdzīvotos rajonos. Tomēr pagaidām nav saņemts neviens ziņojums, ka kāda no atlūzām būtu nokritusi apdzīvotā rajonā. Kā paredzēts, atlūzu iekrišanas koordinātes - 44,25 grādi dienvidu platuma un 29,55 grādi rietumu garuma. Rajonā starp Jaunzēlandi un Čīli nokrituši ap 1500 metāla gabali, no kuriem smagākie bijuši ap divām tonnām. Minētais rajons aptuveni 3000 kilometrus uz dienvidrietumiem no Lielbritānijas Pitkērnas salām arī iepriekš kalpojis par kapsētu no orbītas noņemtajiem kosmiskajiem lidaparātiem. Austrālijas amatpersonas paziņoja, ka viss liecina, par "Mir" likvidēšanas operācijas sekmīgu rezultātu. Pēdējo bremzēšanas impulsu "Mir" dzinēji saņēma 7:07 pēc Latvijas laika, kad stacija lidoja virs Sahāras virzienā uz Kaukāzu, un no tā brīža stacija sāka strauji krist Zemes virzienā. Kaut gan trīs bremzēšanas impulsi tikai nedaudz samazināja stacijas ātrumu 8 kilometri sekundē, tie ļāva "Mir" novirzīt pietiekamā leņķī uz sadegšanu Zemes atmosfērā aptuveni 2000 kilometru attālumā no Austrālijas Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu piekrastes. Piektdienas operācija noslēdza vairāku mēnešu sagatavošanas darbus visu laiku lielākā pavadoņa nogādāšanai uz Zemes, uzskata komentētāji. Stacijas likvidēšanas operāciju pārraudzīja "Mir" pirmais kosmonauts Vladimirs Solovjovs, kurš stacijā kāju bija spēris tālajā 1986.gadā. "Mani tas apbēdina, jo "Mir" varētu lidot vēl divus vai trīs gadus, ja nebūtu finansiālo problēmu un saistību sakarā ar Starptautisko kosmosa staciju," atzinās kosmonauts Aleksandrs Poļeščuks, kurš 1993.gadā stacijā "Mir" pavadīja sešus mēnešus. Kopumā kā "Mir" apkalpes locekļi stacijā palikuši 106 kosmonauti un astronauti no aptuveni 20 valstīm. Vēl vairāk bijuši īsās misijā deviņos ASV kosmisko kuģu lidojumos. Arī vairāki Krievijas politiķi nesen bija izteikušies sērīgā tonī par "Mir" mūza beigām. Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Genadijs Seļezņovs bija paziņojis, ka "Mir" nogremdēšanas diena kļūs par nacionālo sēru dienu. Seļezņovs sacīja, ka komplekss "Mir" ir "milzīga vērtība, kas 15 gadus Krievijai deva zinātniskas, politiskas un ekonomiskas dividendes". "Tagad viss zinātnieku un valdības ierēdņu garīgais potenciāls ir jāizmanto, lai radītu un iespējami drīzāk ievadītu orbītā jaunu analoģisku staciju," viņš uzsvēra. Nesena aptauja liecina, ka tikai 25 procenti Krievijas iedzīvotāju atbalsta stacijas likvidēšanu. Tomēr Krievijas vicepremjers Iļja Kļebanovs, kurš pārrauga naudas grūtībās esošo kosmisko industriju, sacījis, ka Krievija redzamā nākotnē nebūs spējīga atļauties jaunu nacionālo kosmosa staciju. Savukārt zinātnieki brīdinājuši, ka risku Zemes iedzīvotājiem var radīt 15 gadus bez traucējumiem kosmiskajā stacijā mutējušie mikroorganismi, ja tie pēc stacijas nogremdēšanas paliks dzīvi. Speciālisti izteikušies, ka dažas "kosmiskās" sēnītes var kļūt īpaši bīstamas, ja sajauksies ar vietējiem sugasbrāļiem, kuri iznīcina metālu, stiklu un plastmasu. Rietumu zinātnieki pagātnē jau pauduši bažas par kosmosā mutējošajiem mikrobiem, kad Krievijas mikrobiologs pirms 13 gadiem atklāja pirmo no daudzām "agresīvo" sēnīšu sugām, kuras apdzīvo "Mir". Krievijas kosmosa amatpersonas gan mazinājušas šādu draudu iespēju, tomēr kosmonauti aiz kontrolpaneļiem, gaisa kondicionētāju detaļām un daudzām citām virsmām atraduši vairākus sēnīšu veidus. Šie organismi izdala tādus korodējošos aģentus, kā etiķskābi, un gaisā izlaiž toksīnus. Kosmiskās stacijas hronoloģija 1986.gada 20.februāris: no Baikonuras kosmodroma palaiž "Mir" pamatbloku. Pēc trijām nedēļām tur ierodas pirmā apkalpe. 1987.gada 9.aprīlis: astrofiziskā observatorija "Kvant" ir pirmais stacijai pievienotais modulis. 1989.gada 27.aprīlis: finansēšanas problēmu dēļ "Mir" 5 mēnešus nestrādā neviens kosmonauts. 1995.gada 29.jūnijs: ASV kosmosa kuģis "Atlantis" savienojas ar "Mir". Pirmo reizi kopš 1975.gada jūlija operācijas "Apollo-Sojuz" kosmosā kopā dodas Krievijas un ASV apkalpe. 1996.gada 18.maijs: stacijai pievieno moduli "Priroda". 1997.gada 24.februāris: skābekļa ģeneratora darbības kļūme izraisa ugunsgrēku, ko apkalpe apdzēš. 1997.gada 25.jūnijs: kravas kuģis "Progress" savienošanās manevra laikā ietriecas "Mir", sabojājot četrus solāros paneļus, un saposta zinātnisko moduli "Spektr". Tā ir pirmā reģistrētā divu kosmosa kuģu sadursme. Strāvas piegādes traucējumi nākamo mēnešu laikā pastāvīgi izsit no ierindas galveno datoru, dažkārt liekot stacijai vairākas stundas kļūt nevadāmai. 1999.gada jūlijs: apkalpe meklē caurumu, pa kuru skābeklis aizplūst no stacijas. Kā problēmas cēloni min bojātu ventili. 1999.gada 18.jūlijs: "Progress M-42" nogādā jaunu radio kontrolēto vadīšanas sistēmu, kas "Mir" ļauj vadīt no Zemes. 2000.gada janvāris: Krievijas valdība piekrīt turpināt "Mir" izmantošanu, kad īpaši izveidotā ārzonas kompānija "MirCorp" no privātajiem sponsoriem savāc papildu līdzekļus. 2000.gada 16.jūnijs: kosmonauti Sergejs Zaļotins un Aleksandrs Kaleri pēc divu mēnešu misijas atgriežas uz Zemes. Kā vēlāk izrādās, viņi bijuši pēdējie "Mir" apkalpes locekļi. 2000.gada 3.oktobris: Krievijas vadošo kosmonautikas darbinieku padome oficiāli iesaka valdībai likvidēt "Mir" sakarā ar līdzekļu trūkumu un Krievijas saistībām jaunajā Starptautiskajā kosmiskajā stacijā. 2000.gada 16.novembris: Krievijas valdība apstiprina "Mir" likvidēšanas plānu un uzdod sagatavot stacijas kontrolētu izvadīšanu no orbītas. Plānotais datums - 26.februāris. 2001.gada 24.janvāris: "Progress M1-5" sasniedz "Mir" un to apgādā ar raķešu degvielu, kas nepieciešama tās nogādāšanai Zemes atmosfērā un sadegšanai virs Klusā okeāna. 2001.gada 26.februāris: stacijas likvidēšanu pārceļ uz martu. 2001.gada 12.marts: zinātnieki sagatavo "Mir" galveno datoru kontrolētam nolaišanās procesam. 2001.gada 14.marts: "Mir" rekordlielā ātrumā nolaižas, apsteidzot plānoto grafiku. Kosmiskās stacijas "Mir" pastāvēšanas gados ir kopumā uzstādīti 28 rekordi, turklāt pats stacijas ekspluatācijas ilgums - 15 gadi sākotnēji plānoto 7 gadu vietā - ir rekords kosmosa izpētē. Citu rekordu skaitā ir: Ilgākais laiks kosmosā - 1995.gada 22.martā krievs Valērijs Poļakovs atgriezās uz Zemes, kosmosā pavadījis 439 dienas pēc kārtas. Otrajā "Mir" misijā viņš savu kosmosā pavadīto laiku palielināja līdz kopsummā 678 dienām. Absolūtais rekordists šajā ziņā ir Sergejs Avdejevs ar 747 dienām, 14 stundām un 13 minūtēm. Arī sievietes kosmiskajā stacijā ierakstījušas savus rekordus - krieviete Jeļena Kondakova 1995.gadā kosmosā pavadīja 169 dienas, bet nākamajā gadā ar 188 dienām viņas rekordu laboja amerikāniete Šenona Lasida. Izgājieni atklātā kosmosā - rekordists ir Krievijas kosmonauts Anatolijs Solovjovs, kurš piecu misiju laikā veica 16 izgājienus. Būdams pirmās "Mir" apkalpes loceklis, viņš ārpus "Mir" korpusa strādāja 78 stundas. Avdejevs un Aleksandrs Serebrovs abi veikuši 10 izgājienus. 15 gadu laikā Krievijas un ārzemju kosmonauti remontdarbos un zinātniskajos eksperimentos atklātā kosmosā 78 izgājienos pavadījuši 359 stundas. Eksperimenti: stacijā veikti vairāk nekā 20 000 zinātnisku eksperimentu. Vizītes: kā "Mir" apkalpes locekļi stacijā palikuši 104 kosmonauti un astronaut no aptuveni 20 valstīm. Vēl vairāk bijuši īsās misijās deviņos ASV kosmisko kuģu lidojumos. Negadījumi un avārijas: kopumā stacijas apkalpes piedzīvojušas vairāk nekā 1500 negadījumus un avārijas.