Bils Klintons aizvada pēdējo dienu ASV prezidenta amatā .

Kamēr Klintona piekritēji un oponenti debatē par prezidenta galīgo devumu valstij un nācijai, visi ir vienisprātis, ka viņš bijis viens no savas paaudzes izcilākajiem politiķiem un meistarīgs cilvēku saskarsmes pratējs, kurš pastāvīgi izmantoja sabiedriskās domas aptaujas, lai justu sabiedrības noskaņojumu un attiecīgi rīkotos. Pretēji daudziem saviem priekštečiem, ASV 42.prezidents sestdien atstās Balto namu sabiedrības atzinības saules apspīdēts - viņa rīcību prezidenta amatā atbalsta 65 procenti aptaujāto, kas ir ļoti labs rādītājs, par spīti prezidenta seksa skandāliem, kuri gandrīz maksāja viņam prezidenta amatu. "Pašlaik es jūtos ļoti mierīgs, ļoti pateicīgs, un es sākšu domāt par savu atlikušo dzīvi," atvadu intervijā aģentūrai "Reuters" sacīja Klintons. Prezidentam piemita īpaša spēja pārciest personiskas un politiskas dabas vētras. Pats Bils uzskata, ka par to viņam jāpateicas savai "nelokāmajai" mātei, kura viņam iemācīja nekad nepadoties, kā arī paciest sāpes. "Es atceros, kā reiz vidusskolas laikā cietu autokatastrofā un mans žoklis pamatīgi atsitās pret stūri. Taču salūza stūres rats, nevis mana žokļa kauli. Man ir augsts sāpju slieksnis," atvadu intervijā CBS radio sacīja aizejošais prezidents. Bijušās Baltā nama praktikantes Monikas Levinskas seksa skandāla un prezidenta impīčmenta drāma apliecina Klintona prezidentūras vētraino gaitu augšup un lejup. Tūlīt pēc savas uzvaras prezidenta vēlēšanās 1992.gadā viņš nākamajā gadā izcīnīja sīvu cīņu Kongresā par budžeta deficīta samazināšanu, palielinot nodokļus, un faktiski lika pamatus ekonomiskajam bumam, kas ilga visu viņa prezidentūras laiku. Spēcīgā valsts ekonomika, bezdarba un noziedzības līmeņa pastāvīgā krišanās kopā ar līdzsvarotu federālo budžetu un aizvien lielākiem nodokļu ieņēmumiem ir Klintona mantojuma pozitīvā puse. Kopā ar republikāņiem viņš mainīja ASV sociālās nodrošināšanas sistēmu, lai panāktu cilvēku lielāku nodarbinātību. Tomēr viņa dramatiskais veselības aprūpes plāns bija liela neveiksme, kas ļāva 1994.gada vēlēšanās republikāņiem iegūt savā kontrolē abas Kongresa palātas. Klintonam ir ar ko lepoties arī ārpolitikā. Viņš parakstīja Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu un Meksiku, kā arī atsevišķu līgumu ar Ķīnu. Taču viņa "kroņa numurs" ārpolitikā tikpat labi varētu būt arī NATO militārās kampaņas vadīšana 1999.gadā pret Dienvidslāviju, lai panāktu represīvo serbu spēku izvešanu no Kosovas. Turklāt Klintons sekmēja miera panākšanas politiku Tuvajos Austrumos un Ziemeļīrijā, par spīti faktam, ka palestīniešu un Izraēlas miera sarunas Kempdeividā neatnesa cerēto triumfu. Tomēr daudzi analītiķi uzskata, ka Klintons nevar pretendēt uz vietu izcilāko ASV prezidentu skaitā. Zinātnieks un prezidentu vēstures speciālists Duglass Brinklijs Klintona prezidentūru vērtē kā viduvēju, bet viņa morālisko iespaidu kā vienu no zemākajiem, kaut gan viņu ilgi atcerēsies par sasniegto ekonomisko labklājību. "Pretēji daudziem citiem prezidentiem, Bilam Klintonam nav izcila mantojuma," viņš uzskata, aizejošo prezidentu šādi salīdzinot ar tādiem gigantiem kā Ābrahamu Linkolnu, Teodoru Rūzveltu, Franklinu Rūzveltu vai Hariju Trumenu. "Enciklopēdijā visi lasīs kaut ko tādu: "Viljams Džefersons Klintons - 42.prezidents, kurš bija pirmais ievēlētais prezidents, pret kuru Kongress veica impīčmentu"," sacīja cits speciālists Stīvens Hess. Par spīti visām viņa prezidentūras problēmām, Klintonu pasaulē daudzi atcerēsies ar labu vārdu. Francijas ārlietu ministrs Ibērs Vedrins Klintona administrāciju nosaucis kā "visatvērtāko Eiropas idejām pēdējo 20 gadu laikā". Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs vēl Klintona atvadu vizītes laikā Londonā emocionāli izteicās par ASV un Eiropas sakaru stratēģisko svarīgumu, piebilstot, ka "Bils Klintons to saprata labāk par ikvienu citu". Interesanti par Klintonu izteicās bijusī Lielbritānijas Ziemeļīrijas lietu ministre Mo Moulema, atminoties milzu pūļus, kurus piesaistīja Klintona ierašanās Belfāstā 1995.gadā: "Vienīgā cita reize, kad es ko tādu redzēju, bija Vena Morisona koncerta laikā." Tomēr ne visiem Klintona aiziešana no politiskās arēnas liks saskumt. "Pilnīgi nekādi nepiepildījās cerības, ka Krievija kļūs par ASV reālu partneri," sacīja Maskavas ASV un Kanādas institūta vadītāja vietnieks Viktors Kremeņuks. Savukārt Belgradas laikraksta "NIN" darbiniece Ļiļana Smajloviča uzskata, ka "serbu tautas atmiņā Bils Klintons nebūs īpaši labāks par [gāzto diktatoru] Slobodanu Miloševiču". Eiropas politiķi uzskatīja par labāku paklusēt par Klintona seksa skandāliem, taču prese bija nežēlīga, īpaši Lielbritānijā. "Mūsu laiku amorālais cilvēks," tā aizejošo ASV prezidentu nosaucis Londonas "Evening Standard". Svarīgākie notikumi Bila Klintona prezidentūras laikā (1993-2001) 1993.gada 20.janvāris - bijušais Arkanzasas štata gubernators 46 gadu vecumā nodod ASV 42.prezidenta zvērestu. Balto namu atstāj Džordžs Bušs vecākais. 1993.gada 13.septembris - Izraēla un palestīnieši Baltajā namā paraksta miera vienošanos, kas virzīta uz palestīniešu pašpārvaldes izveidi. 1993.gada 7.oktobris - pēc 18 ASV miera uzturētāju nogalināšanas Somālijā Klintons pavēl ievest tur karaspēku. Pēc sešiem mēnešiem viņš izved gandrīz visus amerikāņu karavīrus. 1993.gada 8.decembris - Klintons paraksta Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu. 1994.gada 3.februāris - Klintons izbeidz gandrīz 20 gadus ilgušo tirdzniecības embargo pret Vjetnamu. 1994.gada 21.oktobris - ASV un Ziemeļkoreja paraksta paktu, kas Phenjanai prasa pārtraukt kodolprogrammu. 1994.gada 8.novembris - pēc Klintona iekšpolitiskajām neveiksmēm republikāņi pārņem savā kontrolē Kongresa abas palātas. 1994.gada 1.decembris - ASV Senāts apstiprina starptautisko līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidi. 1995.gada 19.aprīlis - teroristi uzspirdzina Oklahomas federālo ēku, nogalinot 168 cilvēkus. 1995.gada 11.jūlijs - Klintons normalizē attiecības ar Vjetnamu. 1995.gada 30.augusts - NATO sāk divu nedēļu bombardēšanas kampaņu pret Bosnijas serbiem. 1995.gada 21.decembris - Deitonā Serbijas, Horvātijas un Bosnijas prezidenti paraksta miera līgumu, izbeidzot nepilnu četru gadu pilsoņu karu Bosnijā. 1996.gada 25.jūnijs - bumbas sprādzienā Saūda Arābijā nogalināti 19 un ievainoti vairāki simti ASV militārpersonu. 1996.gada 3.septembris - Klintons pavēl dot Irākai raķešu triecienus pēc tās uzbrukumiem kurdiem. 1996.gada 5.novembris - Klintonu uz otro pilnvaru laiku ievēl ASV prezidenta amatā. 1997.gada 5.augusts - Klintons apstiprina plānu federālā budžeta līdzsvarošanai. 1998.gada 21.janvāris - pirmo reizi tiek ziņots par Klintona sakariem ar Baltā nama praktikanti Moniku Levinsku. Klintons sāk pastāvīgi noliegt šādus apgalvojumus. 1998.gada 27.janvāris - Klintons bauda vislielāko tautas atbalstu savas prezidentūras laikā. 1998.gada 2.februāris - Klintons paraksta līdzsvaroto federālo budžetu, pirmo kopš 1969.gada. 1998.gada 10.aprīlis - ar ASV starpniecību veiktās Ziemeļīrijas miera sarunas noslēdzas ar Lielās piektdienas miera līgumu. 1998.gada 20.augusts - pēc divu ASV vēstniecību uzspridzināšanas Kenijā un Tanzānijā Klintons pavēl dot raķešu triecienus mērķiem Afganistānā un Sudānā. 1998.gada 11.septembris - neatkarīgais izmeklētājs Kenets Stārs publicē ziņojumu, kurā ir detalizēts apraksts par Klintona attiecībām ar Levinsku. 1998.gada 30.septembris - Klintons paziņoja par pirmo budžeta pārpalikumu pēdējo 30 gadu laikā. 1998.gada 16.decembris - ASV un Lielbritānija sāk četru dienu aviotriecienus, kad Bagdāde atsakās atļaut ieroču inspektorus. 1998.gada 19.decembris - ASV Kongresa Pārstāvju palāta pieņem lēmumu par Klintona atstādināšanu no amata (impīčmentu) par nepatiesas liecības sniegšanu un tiesvedības traucēšanu. 1999.gada 12.februāris - ASV Senāts attaisno Klintonu impīčmenta apsūdzībās. 1999.gada 24.marts - NATO sāk triju mēnešu aviotriecienus Dienvidslāvijā, lai panāktu serbu represiju izbeigšanu Kosovā. 1999.gada 29.marts - "Dow Jones" indekss pirmo reizi pārsniedz 10 000 punktu atzīmi. 1999.gada 13.oktobris - Senāts noraisa kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu, kas bija Klintona prioritāte. 2000.gada - 107 mēnešus turpinošā ASV ekonomiskā ekspansija kļūst par ilgāko ASV vēsturē. 2000.gada 24.maijs - Kongresa Pārstāvju palāta nobalso par attiecību normalizēšanu ar Ķīnu. 2000.gada 25.jūlijs - Klintons atzīst Izraēlas un palestīniešu Kempdeividas samita neveiksmi. 2000.gada 12.oktobris - Teroristi Jemenā saspridzina ASV mīnukuģi "USS Cole", nogalinot 17 un ievainojot 30 cilvēkus. 2000.gada 16.novembris - Klintons sāk triju dienu vizīti Vjetnamā, pirmo kopš Ričarda Niksona vizītes 1969.gadā. 2000.gada 12.decembris - Klintona viceprezidents Als Gors pēc piecu nedēļu tiesu cīņām zaudē ASV prezidenta vēlēšanās republikānim Džordžam Bušam jaunākajam. 2001.gada 20.janvāris - Klintons atstāj Balto namu.