“Mūsu cilvēks” – VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks .

- Iemesls, kāpēc mēs jūs saucam, vienmēr ir par cilvēkiem, kam ir problēmas ar nodokļu nomaksu, ar ieņēmumiem - dažkārt valstij, dažkārt cilvēkiem. Konkrēti, protams, par Rīgas vicemēru Juri Rītiņu. Viņš pats esot jums vakar zvanījis un skaidrojis, ka esot gatavs uz personīgu sarunu. Es saprotu, ne jau jūs būtībā pratināsiet, bet, izejot pa šīm te amatpersonu deklarācijām no 1997. līdz 1999., sanāk - ja viņš nav ēdis nevienu dienu, teiksim, es nezinu, ēdis uz citu rēķina, kā man kolēģi žurnālisti ir izrēķinājuši, tad varbūt tur tā knapi, knapi sanāk, ka par 90 000 viņš varējis sev uzcelt privātmāju, ko rādīja “Panorāmā”, gandrīz jau gatavu un par 24 000 nopirkt zemi. Lai gan oficiāli šo zemi ir pirkusi viņa māte. Viņš pats, cik es sapratu no konteksta, ir atzinis, ka nauda būtībā nāk no viņa un mātes dažiem iekrājumiem. Tātad, kas būs tie jautājumi, ko mēs uzdosim šim cilvēkam? Kā varēs pārbaudīt, vai tas, ko mēs redzam dzīvē, vai viņa ieņēmumi atbilst viņa deklarētajiem tēriņiem? - Vispirms Ieņēmumu dienestam ir ar likumu uzdota šī amatpersonu deklarāciju pārbaude. Un Rītiņa kungs ir amatpersona šā korupcijas novēršanas likuma izpratnē. Un amatpersona, kura noteikti pārbaudāma katru gadu. Tātad Ieņēmumu dienesta funkcijās ietilpst pārbaudīt katru gadu šīs amatpersonas. Un to arī mēs noteikti izdarīsim. Es uz tiem jautājumiem konkrēti, ko jūs jautājat – kas cik maksā, diemžēl nevaru uzreiz atbildēt, jo man nebija iespēja sagatavoties - es nezināju konkrēti jūsu jautājumus. Bet tur nav nekādu problēmu. Mēs to izdarīsim, un varbūt jau attiecīgā priekšpilsēta, kurā Rītiņa kungam kā jebkurai valsts amatpersonai jādeklarē pēc dzīves vietas. Es nezinu, kura tā priekšpilsēta ir. Ja tā ir Rīga, tad droši vien tā ir Rīga. Un varbūt tā priekšpilsēta jau strādā. Un ja arī nestrādā, tas laiks ir ļoti īss vajadzīgs, lai mēs to pārbaudītu. - Likums šobrīd ļauj jums prasīt sievu deklarācijas. Šajā gadījumā ir iepīta Rītiņa kunga māte. Vai arī, teiksim, citiem ģimenes locekļiem kā sievai drīkst prasīt? Un cik tālu tad drīkst iet šo te cilvēku privātajā dzīvē? Iespējams, ka viņi ir biznesmeņi un nopelna šo naudu pavisam savādāk. Un neviens gailis nevar pakaļ dziedāt, ka tur būtu kaut kādas problēmas. Jo galu galā Latvijā arvien vairāk ir bagātu cilvēku. - Situācija valstī kopumā ir manījusies uz labo pusi. Tas nav uz slikto kā bieži vien. Un šī valdība, lai dažkārt jūsu profesijas brāļi grib saredzēt slikto, bet ir veikusi vienu labu darbu. Patiešām. Un tas labais darbs ir konkrēts. Tā ir MK noteikumos paredzētā kārtība, kas ir Valsts ieņēmumu dienestam deleģēta, ka pie nepieciešamības kādam no mūsu valsts iedzīvotājiem, tai skaitā amatpersonām, ja ir redzama šī nesakritība starp ienākumiem un izdevumiem, ir tiesības paprasīt Ieņēmumu dienestam šīm amatpersonām, šiem cilvēkiem papildu informāciju. Un ja tā informācija - nav pārliecības, ka šis cilvēks ir pietiekoši daudz informācijas par sevi sniedzis, ir tiesības paprasīt papildu deklarāciju. Un šis tiesiskais akts, ko MK ir akceptējis, ir tikai 30. jūlijā spēku ieguvis. Tātad ir ļoti maz laika bijis mūsu rīcībā. Nedaudz vairāk par divām nedēļām. Bet es zinu to un esmu jau interesējies, ka mūsu VID teritoriālās iestādes ir sākušas jau šo pielietojumu. - Tātad būtībā jebkuru no ģimenes locekļiem, es nezinu, makšķerēšanas draugiem vai vienkārši paziņām var pārbaudīt uz aizdomu pamata. Vai ir jābūt kādam konkrētam lieciniekam vai pierādījumam, ka nu man liekas - tas cilvēks to naudu nav deklarējis? - Vispirmām kārtām šis MK deleģējums attiecas uz konkrētu iedzīvotāju kā iedzīvotāju nodokļu maksātāju. Vispirms mēs vērsīsimies pie šīs konkrētās amatpersonas, par kuru, teiksim, ir kāda no tiesībaizsardzības institūciju interesēm, citas valsts nodokļu administrācijas interesēm vai mūsu datu bāze rāda, ka varētu būt nesamaksāti nodokļi par kādiem ieņēmumiem. Tātad tas ir pirmais, ko mēs darīsim. Un, ja ir nepieciešamība, tad mēs varam to arī attiecināt uz radiniekiem. Es nezinu par sievām. Te daudzskaitlī runāja. Es nezinu, vai Rītiņam ir vairākas sievas. Bet ne jau tas ir galvenais. Galvenais, ka attiecībā uz pirmās pakāpes radiniekiem un arī uz tālākas pakāpes mēs varam vērsties, ja mēs redzam, ka pati amatpersona netiek galā ar to šajā MK noteikumos paredzētajā legālās prezumpcijas principā. Jo šis princips ir pretējs tam, ko mēs pagaidām vēl neredzam korupcijas novēršanas likumā. Šajā likumā iedzīvotāju ienākuma nodokli pašam nodokļu maksātājam jāpierāda, ka viņš ir guvis ienākumus likumīgi un par tiem samaksājis. - Man liekas, ka būtu svarīgi uzzināt. Pirms pašvaldību vēlēšanām, galu galā viņš ir pašvaldību amatpersona, mēs uzzināsim patiesos šīs lietas apstākļus vai izmeklēšana varētu būt beigusies tai brīdī? - Mums, Ieņēmumu dienestam, ir minimāls sakars, un es vēlētos, lai nebūtu absolūti nekāda sakara ar vēlēšanām jebkura līmeņa. Un arī mēs nepieskaņosimies vēlēšanu grafikam. Mēs paredzētās darbības, ko es tagad saku, veiksim viskonkrētākā laikā. Un vispirmām kārtām to zinās pati amatpersona, jo tas ir paredzēts likumā. Un, ja tas ir nepieciešams, jūs aicinājāt mani uz šejieni, es esmu arī ar mieru sabiedrību informēt. - Cik ilgs laiks parasti ir? Mēnesis? Divi, trīs? - Tas ir pārāk ilgs laiks, bet tas ir atkarīgs no tā informācijas apjoma, kas jāpārbauda. Ja tas ir tikai valsts mērogā, tad tas neprasa vairāk laika, teiksim, par nedēļu, divām. Ja tas ir saistīts ar ārvalstīm, tad tas kādreiz prasa mazliet ilgāku laiku. - Starp citu, tajā visā ir mazliet arī cilvēktiesību aspekts. Mēs jau skārām šo ģimeni, ģimenes locekļus. Tagad VID ir pieeja daudziem reģistriem. Uzņēmumu reģistram, protams, un vienīgais, kas vēl iztrūkst, es saprotu, ir tā sauktais banku kontu reģistrs. Cik tālu, jūsuprāt, tas palīdzētu, proti, redzēt naudas plūsmas dažādos un visos. Daži jau neuzrāda visus savus banku kontus oficiāli. Firmai ir vairāki patiesībā. Cik tālu mēs pārkāpjam cilvēka privātās tiesības? Varbūt tā ir viņa mantota nauda kaut kādā konkrētā kontā. - Es domāju un esmu pārliecināts, ka Ieņēmumu dienesta rīcībā ir ļoti daudz deleģējamu ar likuma un MK noteikumu. Tai skatā manis pieminētais valdības lēmums attiecībā uz šo papildu deklarācijas pieprasīšanu. Es gribētu raudzīties uz šo jautājumu no divām pusēm. Es kā valsts amatpersona varētu teikt – jā, mums vajadzīga visa informācija no bankām. Bet šai medaļai otra puse saka - ja nav informācijas un nav vajadzības... Es esmu kaut kā nepilnīgi nomaksājis nodokļus vai mani ienākumi ir jāapšauba, tad nav valsts institūcijai obligāti jārokas, es atvainojos, pa privātpersonas naudas apriti, ja viņš ieguvis legāli un samaksājis nodokļus. Tā ka es nedomāju, ka vienīgais risinājums būtu, kā dažkārt diskusijās dzird, banku informācijas 100% piekļuve. Es neesmu šā viedokļa piekritējs. Mums ir iespējas, un mums viņas jāizmanto - tās, kas ir jau deleģētas Ieņēmumu dienestam. - Jūs pieskārāties vārdam “legālā prezumpcija”. Es noteikti gribu vaicāt, kāds ir jūsu skaidrojums, kas tas tāds ir. Jo legālā prezumpcija ir ļoti sarežģīts vārds, lai cilvēki saprastu, par ko būtībā ir runa. Ja es pareizi saprotu, tad te runa nav vairs tikai par amatpersonām, bet par jebkuru valsts iedzīvotāju. Ka viņš nulles deklarācijas ietvaros deklarētu visu, kas viņam šobrīd pieder. Ko tas dotu? - Redziet, lietas būtība ir diezgan vienkārša, jo kādā brīdī, laika brīdī es domāju, sabiedrībā ir nepieciešams nofiksēt kaut kādu konkrētu cilvēku mantiskās, finansiālās un kādas citas lietas. Kāpēc? Tāpēc, ka jebkuram mūsu valsts iedzīvotājam, kas ir vecāks par 30 gadiem, var būt kaut kādas lietas mantotas vai iekrātas no sociālisma. Un līdz ar to tādu cilvēku ir ļoti daudz. Nerunājot par vecākiem cilvēkiem. Līdz ar to mēs, vēl gadiem nenofiksējot kaut kādu stāvokli, šaubīsimies viens par otru. Mūsu sabiedrībā valdīs vienmēr kaut kādas aizdomas. Vai tad tas, ko jūs tagad jautājat, varētu būt no sociālisma laikiem, vai tas ir no šiem laikiem? Es saprotu, to pārbaudīt ir ļoti sarežģīti. Un tas legālās prezumpcijas princips nozīmētu to, ka es pats pasaku kā valsts iedzīvotājs, ka man ir tas un tas, tur un tur atrodas. Un par to atsevišķas institūcijas likumā paredzētā kārtībā tikai drīkst interesēties. Nevis kā tagad iedomājas, ka jebkurš varēs. Ja jūs esat samaksājis vai es esmu samaksājis par saviem ienākumiem nodokli, tad nav tiesību jebkuram sabiedrības loceklim interesēties, vai jums pieder viens vecs velosipēds, vai jums varbūt pieder viens greznāks transporta līdzeklis. - Bet tas nozīmē, ka novilktā līnija būs 2000. vai, teiksim, nākamajā 2001. gadā. Tas nozīmē, ka daudzi teiktu, ka tas pirmais “melnais miljons” cilvēkiem privatizācijas gaitā, mēs zinām, vai dieniņ, kur tik nevar iegūt “melnos miljonus”. Pamats tam biznesam, kas ir gūts šajos iepriekšējos desmit gados, vairs netiks fiksēts. Būtībā viņiem vairs neviens neizvirzīs pretenzijas. Vai tas nav tas galvenais patiesībā šā likuma lobijs, kas to arī veicina? - Es faktiski gandrīz jums varētu piekrist. Izņemot ar vienu papildu piebildi. Šī mantiskā stāvokļa fiksēšana ir nepieciešama, bet tas ir paveicams dažādos veidos. Nebūt nav vienīgais veids visaptveroša kampaņveidīga divarpus miljonu iedzīvotāju īpašumu pārbaude. Bet pats svarīgākais ir tas, ka šis atskaites punkts kalpotu nākošgad, aiznākošgad un pēc desmit gadiem, kad mūsu valsts iedzīvotājs grieztos jebkādā tirdzniecības, finansu vai citā biznesa institūcijā jebkurā valstī un vēlētos kaut ko iegādāties. Lūdzu, iegādājieties. Mēs pārliecināmies, ka jūs esat legāli ieguvuši, samaksājuši nodokļus. - Ko dos un kad sāks strādāt? Varbūt tas ir pats svarīgākais jautājums - šī te legālā prezumpcija? - Kad sāks strādāt, es simtprocentīgi nevaru atbildēt, jo tas ir likumdevēju varā, likumdevēju pilnvarās. Bet, ko es varu konkrēti atbildēt, ir, ka mūsu valdība un arī šī valdība ir konceptuāli pieņēmusi korupcijas novēršanas jomā šo koncepciju, kurā ietilpst vairākas konkrētas lietas. Un viena no šīm konkrētajām lietām ir šī sākotnējā nulles deklarēšana. Tālāk tur notiks darbs, kur strādā speciālisti likuma sagatavošanā. Šī korupcijas novēršanas likuma sagatavošanā un tālāk šis likums pēc saskaņošanas tiks virzīts uz Saeimu. Es baidos Saeimas vārdā kaut ko jums apsolīt. Vispirms ir jāizdara šis darbs. Bet šis darbs sagatavots no mūsu un no speciālistu, valdības puses, kā es šodien redzu, noteikti līdz gada beigām būs. - Paldies, Sončika kungs. “Mūsu cilvēks” šovakar bija Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Andrejs Sončiks. Un mēs savukārt ceram, ka rīt jau manā vietā sēdēs mūsu kolēģe Baiba Strautmane. Lai viņai laba veselība un lai jums tieši tāpat.