Aug, bet maz. Latvijas teritorijā atrodamās apmēram desmit maģisko sēņu sugas ir reti sastopamas. Mikologi uzsver, ka dažas no tām bez īpašām zināšanām un mikroskopa nevar atšķirt no ārkārtīgi indīgām sēnēm. Līdz ar to ir liela iespējamība, ka “sēņu kaifs beigsies baltās čībiņās”.
„Tev nepieciešams Dūmiņš, tas tev dos nepieciešamo ātrumu. Tev katru dienu jāpīpē halucinogēno sēņu pulveris,” saka amerikāņu antropologa Karlosa Kastaņedas alter ego indiāņu šamanis Dons Huans.
Skaista un smieklīga
Maģiskās sēnes nav nekādas bekas vai gailenes - tās ir reti sastopamas, grūti pamanāmas, un dažas pat rūdīti mikologi bez mikroskopa nespēj atšķirt no līdzīga izskata indīgām sēnēm. Ganībās, govs “pļekās” aug smailā kailgalve un zilikāta samtmicīte. Mežos aug vītolu jumtene. Vēl ir vārstenes, virpainītes, kas sastopamas biežāk.
Par “lielo smieklu sēni” - ievērojamo liesmeni mikologi saka: “Reta, skaista, rūgta un izraisa smieklu lēkmi.”
Savukārt smailā kailgalve ir ļoti līdzīga šķiedrgalvītei - ļoti indīgai sēnei.
Maģiskās sēnes tā dēvē, jo šo organismu sastāvā ir psihotropās vielas - psilocibīns un psilocīns. Šīs vielas ir aptuveni 190 uz pasaules sastopamo sēņu sastāvā. Starp citu, zinātnieki atklājuši, ka psilocibīnam ir līdzīgs efekts kā serotonīnam - vienam no CNS mediatoriem, kas regulē garastāvokli. Ņemot vērā, ka halucinogēno sēņu galvenā psihoaktīvā viela iedarbojas kā antidepresants, tiek meklēta iespēja no šīm sēnēm iegūt vielas, ar kuru palīdzību ārstēt depresiju.
TVNET uzrunātā mikoloģe atzina, ka tikai divas reizes atradusi halucinogēnās sēnes. Tiem, kas apgalvo, ka staigā pa pļavām un visur tās atrod, viņa netic. Eksperte saka: lai atšķirtu halucinogēno sēni no citām, nepietiek ar aprakstu un aplikāciju mobilajā telefonā.
Psihoaktīvo vielu koncentrācija Latvijā augošajās sēnēs ir neliela. Tomēr… Ņemot vērā, ka šī vasara bija silta un sausa, iespējams, ka šogad psilocibīna daudzums sēnēs varētu būt lielāks.
Brīnumzemē
Tev šķiet, ka esi mežā desmit minūtes, bet patiesībā uz celma sēdi jau sešas stundas. Pulksteņa tikšķi ir nepanesami griezīgi, īsziņa mobilajā telefonā nāk dārdēdama kā pērkons.
Tu smejies, smejies, smejies, pēc tam žāvājies tā, ka šķiet - žoklis salūzīs. Smilgas izaug kā milži, meža taka šūpojas, lokās kā mirdzoša čūska un kā tanks brauc debesīs.
Pēc tam ir briesmīgi nelabi - reibst galva, dreb rokas, sviedri līst aumaļām. Apmēram tā zinātāji apraksta sajūtas, kas rodas halucinogēno sēņu iespaidā. Efekts ir briesmīgs un, iespējams, tāpēc liela interese par maģisko sēņu lietošanu otrreiz nerodas.
Maģisko sēņu lietošanas efektam ļoti līdzinās tas, ko redz Alise Brīnumzemē. Viņas pārvērtības, ielienot truša alā, rakstnieks Lūiss Kerols aprakstījis tik narkotiski precīzi, ka viņa pētnieki pieļauj: aprakstītajam ir tieša saistība ar halucinācijām, kas rodas psihoaktīvu vielu ietekmē. Uzskata, ka Kerols lietoja opiju pret migrēnas lēkmēm.
Latvijā ar halucinogēno sēņu atkarību neviens nesirgst. Vismaz pie narkologiem ar šādām sūdzībām te nevēršas. Ir zināmi gadījumi, kad jaunieši eksperimentē, mēģinot audzēt maģiskās sēnes mājās, piemēram, skapī. Instrukcijas, kā audzēt maģiskās sēnes, atrodamas internetā. Mūsdienās maģisko sēņu glabāšana un lietošana gandrīz visā pasaulē ir aizliegta. Svaigā veidā tās skaitās legālas Spānijā, Austrijā un Vācijā. Čehijā halucinogēno sēņu lietošana nav aizliegta, bet pārdot tās gan ir aizliegts.
Latvijā halucinogēnās sēnes ir iekļautas kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstā un ir nelegālas.
Tas attiecas uz speciāli kultivētām un audzētām sēnēm, jo tās, kas atrodamas pļavās un mežos, nekādos sarakstos neiekļaujas - aug un viss.
Apreibinošas vielas Latvijā iegūst no dārzā audzētām magonēm un to salmiem, bet mūsu kaņepes ir pilnīgi nevainīgi augi.
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)